«Prāta vētras» singls «Colder» par viņu jauno albumu nevēstīja neko, «The Bitter End», ko radiostacijām «sadedzināšanai» gada sākumā atdeva britu, amerikāņu un zviedru «glam/post punk» trio «Placebo», par viņējo gluži pretēji – visu.
«Prāta vētras» singls «Colder» par viņu jauno albumu nevēstīja neko, «The Bitter End», ko radiostacijām «sadedzināšanai» gada sākumā atdeva britu, amerikāņu un zviedru «glam/post punk» trio «Placebo», par viņējo gluži pretēji – visu. Šai gadījumā nevīlās tie, kuru izvēli, rakņājoties P sadaļā ierakstu veikalu plauktos, vadīja vēlme dzirdēt tādu pašu turpinājumu. Tādu pašu – tātad ne sliktāku. Dziedātāja, ģitārista un taustiņnieka Braiena Molko, basista Stefana Olsdāla un bundzinieka Stīva Hjūita radošais kolektīvs piedāvā meklēto – albumu, kurā nekas nav sliktāks par iepazīstinātājsinglu. Citiem vārdiem sakot, «Sleeping With Ghosts» nav dziesmu, kas būtu vājākas vai spēcīgākas nekā pārējās.
Tas, ko daudzi pieraduši dēvēt par «alternatīvo mūziku», ar to domājot pārsvarā deviņdesmito gadu «post – punk» dažādu pakāpju un kalibru atvasinājumus, uz «Placebo» attiecas tikai pa pusei. Otra viņu puse pieder glemroka tradīcijai, kuras ziedu laiki pagāja agrīnajos septiņdesmitajos vēl pirms tās karaļa Marka Bolana bojāejas autokatastrofā, taču tās nozīmīgumu savā jaunradē turpina apliecināt ne viens vien spilgts mūziķis (piemēram, Deivids Bovijs, starp citu, kopš «Placebo» lielās skatuves gaitu pirmsākumiem – grupas labvēlis un draugs), un tajā sakņojas laba daļa viņu publiskā tēla androgenitātes un teatrālisma. «Placebo», lieki piebilst, visu iepriekšminēto pasniedz no divdesmitā gadsimta nogales zēnu viedokļa, kas nozīmē glemroka parasto frāžu apvienojumu ar postpancīgu nestandarta ģitārspēli un arvien gaumīgākiem taustiņaranžējumiem.
Veco formulu jaunā garša sevišķi svaigi jūtama salīdzinājumā ar iepriekšējo albumu («Black Market Music»), pēc kura ģīmja un līdzības strukturēts arī šis (vispirms jau «Melnajam tirgum» «iekabina» tas, kas šādā līdzīgi «būvētu» albumu salīdzinājumā visvairāk duras ausīs: sākums un īpaši jaunā ieraksta nobeiguma jaukā taustiņapdare). Tās vairs nav dažas uzspiestā formā iemīcītas oriģinālas kompozīcijas: klausies, no kura gala gribi – «sakars ar gariem» ir noturīgs, viengabalains, īsāk sakot, izdevies.
