APLAN projekta vadītājs Gerts Andersons stāsta, ka projekta priekšvēsture aizsākusies pirms pieciem sešiem gadiem ar Sēdermanlandes lēnes un Jelgavas rajona sadarbības līgumu un atsevišķām pieredzes apmaiņas izpausmēm.
APLAN projekta vadītājs Gerts Andersons stāsta, ka projekta priekšvēsture aizsākusies pirms pieciem sešiem gadiem ar Sēdermanlandes lēnes un Jelgavas rajona sadarbības līgumu un atsevišķām pieredzes apmaiņas izpausmēm.
Bet pirms trim gadiem saņemta toreizējā rajona Padomes priekšsēdētāja Andra Rāviņa vēstule ar lūgumu iesaistīties Jelgavas rajona pašvaldību komunālās saimniecības sistēmu (apkures, ūdenssaimniecības un notekūdeņu) uzlabošanā.
Ierosmei sekojusi projekta plāna izstrādāšana. Būtiski, ka bez problēmām no zviedru valdības izdevies saņemt finansējumu. Turklāt pieprasīto piecu miljonu zviedru kronu vietā piešķirti deviņi miljoni.
– Acīmredzot valdība domāja, ka tā ir lieliska ideja un iespēja palīdzēt komunāltehniskās saimniecības uzlabošanā, – spriež Gerts Andersons.
Līdzekļu pieprasījums uzrakstīts arī Eiropas Savienības komisijai. Taču no Briseles nav saņemts ne atbalsts, ne atteikums. Negaidot iznākumu, projekta grupa veidojusi ekspertu komandas galvenajās komunālās saimniecības nozarēs, vispirms uzsākot vides un sociālo aspektu izpēti, par būtisku atzīstot vajadzību uzlabot vispārējo dzīves līmeni.
Pagājušajā gadā Nīčepingas komūnas eksperti izvērtēja notekūdeņu attīrīšanas un kanalizācijas sistēmu stāvokli, Katrineholmas komūnas speciālisti pētīja dzeramā ūdens apgādi un kvalitāti, bet konsultatīvā kompānija SKANSKA iepazina apkures sistēmas un dzīvojamā fonda stāvokli, Strengnesa komūna pētīja atkritumu savākšanu Jelgavas rajonā. Rajona 16 pagastos pavisam izpētīti 108 pašvaldībām piederoši objekti – komunālās saimniecības sistēmas un iekārtas.
Apkure
Siltuma nodrošināšanas jomā uzmanība pievērsta ne vien apkures sistēmām, bet arī dzīvojamo māju un citu objektu stāvoklim, kas tiešā veidā saistīts ar apkures izmaksām un atzīts par visai smagu kopējās ķēdes posmu. Problēmas ir vienādas visā rajonā, un par vājākiem atzīti ēku jumti, sienas un logi. Lielā daļā ēku, lai novērstu mitruma postošo ietekmi, jāuzlabo pamati un pagrabi, jāsakārto namu fasādes. «Ziemas laikā sienas pakāpeniski sasalst. Jumti nav uzturēti vajadzīgā kārtībā, tāpēc lietusūdeņi tek iekšā un sabojā izolācijas materiālu. Lietus laikā ūdens caur spraugām iesūcas telpās… Daudzās vietās izolācijas materiāls no mitruma sapuvis… Rezultātā siltuma zudums mājās sasniedz 15 līdz 20 procentu.» Tik skarbs un tiešs ir situācijas vērtējums Jelgavas rajonā. Kritiskāko māju atjaunošana atzīta par nelietderīgu, jo izmaksas vismaz divkārt pārsniegs jaunas būves izcenojumus.
Ārzemju eksperti norādījuši arī uz tādām lietām kā pelējums un nepatīkamas smakas, apgaismojuma trūkums koplietošanas telpās, kas mūsu zemes cilvēkiem kļuvušas par pašsaprotamām un neatņemamām daudzdzīvokļu māju iezīmēm. Stabilās valstīs to uztver kā kaut ko ārkārtēju. Tāpat kā par nepieņemamu gan no vides un veselības aizsardzības, gan ugunsdzēsības un ekonomiskā viedokļa ārzemēs atzīst ogļu un malkas krāsniņu ierīkošanu dzīvokļos.
Diemžēl katlumājas funkcionē tikai 18 rajona ciematos. Daudzas ekonomisku apsvērumu dēļ ir slēgtas, un pašvaldības ļāvušas iedzīvotājiem pašiem rūpēties par siltumu telpās. Taču arī funkcionējošās katlumājas ir nolietotas, bojātas un neefektīvas. Līdzekļu un zināšanu trūkuma dēļ iekārtas netiek pareizi uzturētas. Vairāku katlumāju jaudas ir krietni par lielu, piemēram, Ānē jauda trīs reizes pārsniedz vajadzīgo. Šajā Cenu pagasta ciematā apkures sistēma no visiem viedokļiem atzīta par kritisku. Kā vienīgā modernā minēta ar gāzi apkurināmā katlumāja Zaļeniekos, kas šoziem acīmredzot finansiālu apsvērumu dēļ netiks darbināta.
Par prioritāriem objektiem, ņemot vērā tehniskos uzlabošanas pasākumus, dabas aizsardzības prasības un ekonomiskos nosacījumus, atzīts Ānes ciemats Cenu pagastā un Ozolnieku ciemats. Ņemot vērā iedzīvotāju īpatsvaru (Ānē mīt ap 1700 cilvēku, Ozolniekos – 3100), šajos ciematos ieguldījumi būtu efektīvāki. Tāpēc abām apdzīvotajām vietām APLAN ietvaros tiks izstrādāti apkures sistēmas uzlabošanas priekšprojekti, detalizēti aprakstot plānoto pasākumu mērķi un apjomu, sniedzot tehniskā un ekonomiskā riska vērtējumu, veicot ekonomisko analīzi un iesniedzot tehniskā aprīkojuma priekšlikumus. Pārējos ciematos (izņemot Eleju un Kalnciemu) eksperti atturējušies izvirzīt prioritāros objektus turpmākajiem ieguldījumiem, jo uzlabošanas pasākumi visur ir vienlīdz svarīgi, bet to efektivitāte būtu daudz mazāka.
APLAN ietvaros šogad rajonā apkures jomā realizēti divi projekti sabiedriskās ēkās. Ekspluatācijā jau nodots Elejas bērnunama patversmes jumts. Tā seguma uzklāšanai un siltumizolācijai iztērēti nedaudz pāri 30 tūkstošiem latu. Ar humāno palīdzību bērnunamā nomainīta arī puse logu. Gerts Andersons cer, ka tuvākajā laikā šo objektu izdosies sakārtot pilnībā.
Līdz apkures sezonai nomaināmi katli un ierīkojams jauns siltummezgls rajona sociālās aprūpes centra «Zemgale» katlumājā. Tās sakārtošana prasījusi gandrīz 51 tūkstoti latu. Bet līdzekļi aprūpes centra ēkas siltināšanai, kas arī iekļauta projektā, meklējami atsevišķi.
Ūdensapgāde
Ūdensapgādi rajonā nodrošina 48 pašvaldību un sešas privātās stacijas. Visās pašvaldībās problēmas ir radniecīgas. Pašreizējo iekārtu un tīklu raksturojums ir visai bēdīgs: «Gandrīz visas caurules ir no rūsējošiem materiāliem, to savienojumu vietas nav drošas. Trašu ierīces parasti nedarbojas.» Zemais ūdenscauruļu standarts un nepietiekamais spiediens tajās izraisa daudzas avārijas un ūdens piegādes pārtraukumus. Septiņdesmitajos gados celtās ēkas pilnīgi nolietojušās, bet Zviedrijā līdzīgas celtnes izmantojot vismaz simt gadu. Slikti darbojas ūdens patēriņa uzskaites sistēma.
Staciju nodrošināšana ar atbilstošu tehnisko aprīkojumu un telpām prasa lielus ieguldījumus, tāpēc turpmāk ūdensstaciju celtniecību katrā ciematā vairs nevarēs atļauties. Pēc ekspertu domām, vairākiem ciematiem ierīkojamas kopējas ūdens trases, lai izmaksas varētu sadalīt uz lielāku patērētāju skaitu. Ja to atļauj grunts struktūra, trases var vilkt pat 20 līdz 30 kilometru garumā. Tālākā nākotnē rajonā varētu palikt tikai divas līdz četras ūdens sūknēšanas stacijas. Maksimāli daudz ciematu pieslēdzami Jelgavas ūdensapgādes sistēmai.
Nopietna ir ūdens kvalitātes problēma – tas ir ciets, ar augstu dzelzs un sērūdeņraža saturu. Pērn augustā 30 rajona ciematos un Jelgavas viesnīcā ņemtajiem ūdens paraugiem licencētajā Katrineholmas laboratorijā izdarītas analīzes. Neviens no paraugiem dzelzs satura un cietības ziņā neatbilst Zviedrijas standartiem.
Katrineholmas eksperti, ņemot vērā pašreizējo un potenciālo patērētāju skaitu, kā arī investīciju efektivitātes pakāpi un pašvaldības iekārtu ekspluatācijas iespējas, vispirms uzlabošanas pasākumus iesaka veikt Nākotnē, Ānē, Staļģenē, Elejā, Kalnciemā, Ozolniekos un Vilcē. Ūdensvada sakārtošana ar ūdens torņa atjaunošanu, sūkņu stacijas remontu, atdzelzošanas iekārtu uzstādīšanu un dzīvojamās un rūpnieciskās zonas savienojošo pieslēgumu nodrošināšanu šovasar sākta Nākotnes ciematā. Sākotnēji darbi tiks veikti par 95 tūkstošiem latu. Taču tā ir tikai apjomīgās rekonstrukcijas daļa.
Zviedru eksperti iesaka izpētīt gruntsūdeņu izmantošanas iespējas, kas ir ekonomiski izdevīgāk nekā ūdensapgādei izmantot dziļurbumus.
Notekūdeņu attīrīšana
Rajonā ir 37 pašvaldību notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Sešas attīrīšanas stacijas, kas apkalpo arī iedzīvotājus, atrodas uzņēmumu pārziņā. Attīrīšanas iekārtas un kanalizācijas sistēmas ierīkotas pēc līdzīgiem principiem. Attīrīšana notiek ķīmiskajā vai bioloģiskajā procesā. Lielākoties iekārtas ir vienkāršas un novecojušas, jo būvētas sešdesmitajos gados. Daudzviet tās savas funkcijas nemaz neveic un notekūdeņi neattīrīti plūst uz ūdenskrātuvēm.
Eksperti atzīst, ka atturīgāk jārisina jautājums par investīcijām katrā ciematā. Ir jāizvirza stratēģiski mērķi par attīrīšanas iekārtu skaita samazināšanu un vienotas kanalizācijas izveidi vairākiem ciematiem, vienai attīrīšanas stacijai pieslēdzot 10 līdz 15 kilometru garas sistēmas. Aplēses liecina, ka maģistrāļu izmaksas, kā arī to ekspluatācija un remonts ir ievērojami lētāks salīdzinājumā ar attīrīšanas staciju izmaksām. Tādā veidā varētu panākt drošāku un lētāku ekspluatāciju. Vieglāk atrisināms būtu arī personāla kompetences jautājums.
Attīrīšanas iekārtas jāuzlabo pirmām kārtām Staļģenes, Nākotnes, Zaļenieku, Sidrabes un Garozas ciematā, kā arī Lielplatones internātskolā un Glūdas pamatskolā, kur tās tikpat kā nedarbojas. Šajos objektos īsā laikā un ar ierobežotu līdzekļu daudzumu var iegūt optimālo efektu.
Projekts jau tiek realizēts Jaunsvirlaukas pagastā, ierīkojot spiedvadu no Dzirniekiem uz Staļģeni. Tā izbūvei tiks izmantots vairāk nekā 101 tūkstotis latu. Staļģenes sūkņu stacijas un bioloģisko attīrīšanas iekārtu (izbūvētas 1997. un 1998. gadā Eiropas Savienības REPUL projekta ietvaros) stāvoklis atzīts par ļoti labu. APLAN ekspertu inspekcijas laikā cauruļu trases skalotas un attīrītas no dūņām. Pēc vienkāršiem uzlabošanas pasākumiem Staļģenes attīrīšanas sistēma varētu kļūt par modernu, efektīvu un prasībām atbilstošu. Perspektīvā spiedvads uz Staļģeni izbūvējams arī no Emburgas, kur tāpat kā Dzirniekos kanalizācijas sistēma funkcionē tikai daļēji.
Rekonstrukcijas darbi Zaļeniekos, kur attīrīšanas iekārtas pilnīgi nedarbojas, šogad veicami par 41310 latiem. Gerts Andersons apgalvo, ka pēc uzlabošanas attīrīšanas iekārtu standarts būs kā pēc jaunas stacijas uzcelšanas.
Gandarījums mijas ar neizpratni
Eksperti norādījuši arī uz tik elementārām vajadzībām kā objektu apkārtnes sakārtošana, atbrīvošana no lūžņiem un vecām iekārtām. Skumji, ka paši nespējam novērst nekārtības, kam nevajag līdzekļu, bet nepieciešama tikai uzņēmība.
Būtiska uzmanība veltīta riska novēršanas pasākumiem objektos, nodrošinot tos ar aizsardzības sistēmām, kas pasargātu no zādzībām, nelaimes gadījumiem un avārijām. Šoruden dziļāku darba drošības apstākļu uzlabošanas izpēti par saviem līdzekļiem uzsāks Zviedrijas civilās inženierplānošanas aģentūra.
Eksperti norādījuši uz vajadzību sakārtot arī tiesiskās un administratīvās normas, sistēmu dokumentāciju un noteikt atbildības robežas gan pašvaldībām, gan pakalpojumu saņēmējiem.
– Šejienes pārstāvji, protams, zina situācijas patieso stāvokli. Mūsu eksperti dokumentāli un ar aprēķinu palīdzību to atkārtoti apliecināja, kā arī pierādīja, ka ar investīciju palīdzību situāciju var uzlabot. Protams, līdzekļu nepietiek. Bet, tikai investējot jaunās sistēmās, to ekspluatāciju var padarīt lētāku. Kad par visu jāmaksā pasaules cenas, nekas cits neatliek, – secināja Gerts Andersons.
Viņam kā projekta vadītājam gandarījumu sagādā tas, ka veikumu atzinīgi novērtējis Zviedrijas ārlietu ministrs. Tas ļauj cerēt, ka arī turpmāk izdosies saņemt Zviedrijas valdības atbalstu. Jau uzrakstīts pieprasījums par papildu līdzekļu piešķiršanu 7,2 miljonu zviedru kronu apmērā. Savu līdzdalību projektā apsolījusi arī rajona Padome. Pozitīva iznākuma gadījumā varētu uzsākt pārējos, par prioritāriem atzītos komunālās saimniecības projektus.
Taču Gertam Andersonam neizprotama šķiet mūsu attieksme pret perspektīvo plānošanu:
– Ikvienā jomā jābūt konkrētai nākotnes vīzijai, lai izvēlētos efektīvāko līdzekļu ieguldīšanas variantu. Rajonā ir ap divsimt ciematiņu, un visos nepieciešami uzlabojumi. Bet nav īstas skaidrības, ar ko sākt.
Tuvākajā laikā izšķirsies, vai Zemgales rajoni varēs iesaistīties zviedru valdības finansētā līzinga veida komunālās saimniecības objektu projektā ACTIONZ. Latvijas valdība palīdzības projektus vairāk sliecas organizēt valsts atpalikušākajā reģionā Latgalē.
Gerts Andersons par svarīgu uzskata sekmēt Latvijas uzņēmējdarbības attīstību, palīdzot risināt ražošanas iekārtu un tehnoloģiju piegādes jautājumus, kā arī veidojot un nostiprinot starp abām valstīm biznesa kontaktus. Tāpēc viņš APLAN birojā gaida ikvienu ieinteresēto.
