Lai arī vēsie laikapstākļi nerada vēlmi doties peldēties, no 15. maija Latvijā sākusies oficiālā peldsezona. Veselības inspekcija (VI) jau ir veikusi pirmās pirmssezonas peldvietu ūdens kvalitātes pārbaudes – mikrobioloģiskais piesārņojums ūdens paraugos nav konstatēts. Visās 56 oficiālajās peldvietās, kurās tika ņemti paraugi, tostarp Jelgavā, peldūdens kvalitāte atbilst prasībām un peldēties ir atļauts, «Ziņas» noskaidroja inspekcijā.
Oficiālā peldsezona sākas 15. maijā un ilgst līdz 15. septembrim. Šajā periodā katru dienu no pulksten 10 līdz 22 katrā no Jelgavas pludmalēm dežurēs divi glābēji, kas rūpēsies par atpūtnieku drošību. Kopumā šogad sabiedrisko kārtību un drošību uz ūdens Jelgavas Lielupes labā krasta peldvietā un Pasta salā esošajā peldvietā nodrošinās astoņi inspektori glābēji.
Jāatgādina, ka 2015. gadā abās pludmalēs kopā tika izteikti 369 mutiski aizrādījumi. To skaits pieauga līdz ar Pasta salas pludmales izveidi un atpūtnieku skaita palielināšanos. 2015. gadā medicīniskā palīdzība tika sniegta 33 gadījumos, kas ir par 27 procentiem mazāk nekā 2014. gadā.
Lai atpūta pie ūdeņiem un peldēšanās būtu droša, Veselības inspekcija kā ikkatru gadu peldsezonas laikā – no 15. maija līdz 15. septembrim – uzraudzīs ūdens kvalitāti normatīvajos aktos noteiktajās peldvietās. Ūdens kvalitāti jūras un iekšzemes peldvietās speciālisti pārbaudīs, ņemot ūdens paraugus peldvietās katru mēnesi. Tāpat tiks pārbaudīts, vai peldvietās tiek ievērotas peldvietu uzturēšanas un higiēnas prasības.
Šogad oficiālo peldvietu sarakstu ir papildinājusi vēl viena jauna peldvieta Jelgavā – Lielupes kreisā krasta peldvieta «Pasta salas peldvieta» –, līdz ar to valsts budžeta finansēts ūdens kvalitātes monitorings tiks veikts 56 oficiālajās peldvietās.
Speciālisti peldvietu ūdens kvalitāti pārbauda gan laboratoriski, gan vizuāli parauga ņemšanas laikā. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji – fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas (E.coli) un zarnu enterokoki. Novērtējot vizuāli, īpašu uzmanību vides speciālisti pievērš netipiskai ūdens krāsai, virsmas aktīvām vielām (noturīgas putas), peldošiem un citiem atkritumiem ūdenī, naftas produktiem, zilaļģu vai zaļaļģu masveida savairošanās procesam (ūdens «ziedēšanai»).
Ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecina, ka ūdens neatbilst prasībām, tiek noteikti peldēšanās ierobežojumi – ieteikums nepeldēties vai aizliegums peldēties.
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka peldsezona ir jāuzsāk prātīgi, ievērojot drošības noteikumus, lai nenotiktu nelaime.
«Karstajā laikā vislabākā atpūta ir pie ūdens krātuvēm, taču šīs atpūtas laikā nedrīkstam aizmirst par savu, savu bērnu un apkārtējo cilvēku drošību,» norāda VUGD priekšnieks pulkvedis Oskars Āboliņš.
2015. gadā, no 1. maija līdz 31. augustam, ugunsdzēsēji glābēji izglābuši 36 cilvēkus, kas ūdenstilpēs bija nokļuvuši nelaimē, no tiem 23 bija laivotāji. Palīdzība visbiežāk sniegta vīriešiem, un visvairāk glābšanas darbu īstenots Rīgā, Kurzemē un Zemgalē.
Savukārt, 70 gadījumos no ūdenstilpēm izcelti noslīkušie, no kuriem 87 procenti bija vīrieši. Visvairāk traģisku nelaimes gadījumu notika Rīgā un Rīgas reģionā un Latgalē. Noslīkušie visbiežāk izcelti no upēm, ezeriem un dīķiem.
O.Āboliņš uzsver: «Cilvēkiem nevajadzētu naivi domā, ka nelaimes ar viņiem nekad nenotiks. Vecākiem ar saviem bērniem ir jāpārrunā drošas peldēšanas pamatprincipi un kā rīkoties, ja notiek nelaimes gadījums. Savukārt pieaugušajiem nevajadzētu pārvērtēt savus spēkus un nekļūt pārlieku izklaidīgiem, atpūšoties pie ūdens».
