Degsim pirmo sveci Adventes vainagā, lai apstātos ikdienas steigā, lai mierīgi paklusētu un apjaustu lielo gaidīšanas prieku.
Degsim pirmo sveci Adventes vainagā, lai apstātos ikdienas steigā, lai mierīgi paklusētu un apjaustu lielo gaidīšanas prieku. Advente – gatavošanās un gaidīšanas klusais un mierīgais laiks, kad soli pa solim, stundu pa stundai arvien tuvāk nāk gada paši skaistākie – Kristus dzimšanas – svētki. Tie ienāk mūsu dvēselē klusi un gaiši. Būsim tādi arī mēs.
Un kas par to, ka Kristus varbūt dzimis citā dienā un laikā. Kas par to, ka tie ir tradicionālie saulgrieži un seno romiešu saturnāliju svētki. Šķiet, pati daba un zvaigznes šai laikā maina noskaņojumu un dāvā sirdsmieru. Varbūt tieši tādēļ ir šis Adventes laiks, lai varētu viens otru samīļot. Un sarūpēt kādu dāvaniņu. Tikai tā, lai dāvanu drudzis neizdzēš pašus Ziemassvētkus, jo eglīti jau pošam tāpēc, ka zaļa, nevis tādēļ, ka zem tās var kaut ko nolikt.
Atstāsim sliktās domas, ļaunumu, nenovīdību, īgnumu aiz durvīm un ienāksim Adventes vainaga sveču liesmas sildītajā gaidīšanas laikā labi, žēlsirdīgi, sirsnīgi un izpalīdzīgi, atvērsim savas sirdis brīnumam, lai mūsu dvēseles ir gatavas Dieva dēla Kristus atnākšanai.
Vai dzirdat? Tur aiz meža jau tik tikko saklausāmi skan Ziemassvētku zvani.