Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus rūpēties par sev piederošajām teritorijām, lai pavasarī mazinātu kūlas ugunsgrēku draudus. Šajā ugunsbīstamajā periodā Latvijā ne tikai deg zeme un ēkas, bet arī cilvēki gūst apdegumus vai pat zaudē dzīvību.Šogad VUGD dzēsis mazāk kūlas ugunsgrēku nekā pagājušajā gadā. Pērn reģistrēti 2054 ugunsgrēki, bet šogad – 1695. Ugunsgrēkos, kuru iemesls bija kūlas dedzināšana, šogad nopostītas 32 ēkas, bet 2009. gadā – 109. Cietuši trīs cilvēki, taču faktiskais skaits varētu būt lielāks. Ir gadījumi, kad iedzīvotāji dedzina kūlu un pašu spēkiem ugunsnelaimi novērš. Taču pēc tam viņi vērsušies medicīnas iestādēs pēc palīdzības, jo gūti nopietni apdegumi.Laukos kūlas problēma rodas, ja zemes īpašnieki iegādājas zemi, bet paši to neapstrādā un neizīrē citiem. Bieži ugunsgrēku gadījumos saimnieks nav atrodams, piemēram, zeme ir Latgalē, bet tās īpašnieks – Rīgā vai pat ārzemēs. Par katru iegādāto zemes platību jāuzņemas atbildība.Latvijas iedzīvotāji sāk apzināties, ka šis nav īstais veids, kā atbrīvoties no pērnā gada zāles. Aizvien vairāk darbam tiek izmantoti līdzekļi, kas nenodara kaitējumu ne mājām, ne mežiem.Šobrīd ir grūti prognozēt, kādi laikapstākļi sagaidāmi pavasarī, cik ilga būs «kūlas degšanas sezona» un kādas VUGD iespējas izbraukt un dzēst visus kūlas ugunsgrēkus. VUGD aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus savlaicīgi domāt un rīkoties, lai sakārtotu sev piederošās teritorijas, tādējādi pavasarī samazinot kūlas ugunsgrēku skaitu.
