Pašlaik nekas neliecina, ka izgāztuve «Kosmoss» Jelgavas nomalē vairāk nekā 20 hektāru platībā atzīta par vienu no bīstamākajām valstī – vietā, kur noglabāti un augsnē iesūkušies tonnām indīgu ķīmisko atkritumu, nav nedz sētas, nedz kādu brīdinošu uzrakstu. Turklāt maldīgu priekšstatu par vides nekaitīgumu ziņkārīgiem interesentiem varētu sniegt tur lielā skaitā savairojušies vīngliemeži. Valsts neatkarības gados Vides ministrija daudzkārt centusies sākt risināt šo problēmu, taču tālāk par projektu rakstīšanu un tūkstošiem latu tēriņiem nebija tikusi. Nu tuneļa galā redzama gaisma
Jelgavas šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve «Kosmoss» atrodas pilsētas nomalē starp 4. un 6. līniju. «Ziņas» jau vēstījušas, ka pašlaik atkritumi, kas sajaukušies ar ūdeni un dūņām, izvietoti četros dīķos. Galvenās gruntsūdeņus piesārņojošās vielas ir hlorīdi, sulfāti, organiskās skābes un amonijs. Tas viss turp lielos apjomos vests padomju laikā no 1965. līdz 1987. gadam, kad tur atkritumus izgāza ādas pārstrādes uzņēmums «Kosmoss», Jelgavas Lauksaimniecību mašīnu rūpnīca un RAF. Saskaņā ar speciālistu vērtējumu gruntsūdeņu piesārņojuma intensitāte izgāztuves teritorijā ir viena no lielākajām Latvijā. Gruntsūdeņi bijušajā bīstamo vielu izgāztuvē piesārņoti 23 hektāru platībā, no tiem aptuveni deviņi hektāri uzskatāmi par stipri piesārņotiem. Par bīstamību nekas neliecinaRādot poligona atrašanās vietu, Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Biruta Puķīte «Ziņām» stāsta – līdz šim ik palaikam tur vides dienests izvietojis uzrakstus, lai brīdinātu par augsto ķīmisko atkritumu koncentrāciju augsnē un gaisā, taču zīmes vienmēr tikušas nopostītas. «Savulaik izrakām grāvi, lai nelien, taču arī tas netraucēja ziņkārīgajiem iebraukt uz dīķiem ceļu,» saka B.Puķīte. Ar ķimikālijām piemēsloto teritoriju par savu dzīvesvietu izvēlējušies gliemeži, krūmos vītero putni un sadzīves atkritumu kaudzes eļļainajās dīķmalās liecina, ka šo vietu iecienījuši arī pilsētnieki. Tuvējās apkaimes iedzīvotāji gadiem sūdzas gan par neizturamo ķīmiski skābo smaku gaisā, gan vielu ietekmi uz metālu – kādai mājai strauji korodējis metāla jumts, bet vēl kāds netālais kaimiņš sūkstās, ka bieži jāgādā jauna sadzīves tehnika, jo tā ātri iziet no ierindas.Būs vērienīgi zemes darbiVides ministrijas pārstāve Ilze Krūkle skaidro, ka galvenais izgāztuves sanācijas mērķis ir novērst turpmāku piesārņojošo vielu, īpaši smago metālu, emisiju pazemes ūdeņos. Paredzēts, ka turpmāk piesārņojums vairs neizplatīsies piegulošās teritorijas gruntsūdeņos, virszemes ūdeņos (grāvjos), kā arī gruntī un augsnē. Tuvējās apkaimes gruntsūdens, virszemes ūdens, kā arī augsnes un grunts kvalitāte uzņēmējam jāuzlabo līdz tādai pakāpei, ka netiek apdraudēta cilvēku veselība un vide un attiecīgo teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai saskaņā ar attīstības plānu.Lieli tēriņi un uzņēmēju intereseKā redzams Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) arhīva datos, Vides ministrija par izgāztuves «Kosmoss» sanāciju domā vismaz kopš 2004. gada. Tolaik izsludināts konkurss par rekonstrukcijas projekta sagatavošanu, vēlāk veikti izpētes darbi un dažādas analīzes, kas valstij līdz šim izmaksājušas jau vismaz 80 tūkstošus latu. Pašlaik noteikts gaidāmo sanācijas darbu inženiertehniskais uzraugs – vides ielabotāju rosību par vairāk nekā 88 tūkstošiem latu uzticēts uzmanīt SIA «Lakalme». Pagājušajā ceturtdienā Vides ministrija arī noteikusi izgāztuves «Kosmoss» sanācijas darbu veicēju. Līgumu bija plānots slēgt ar personu apvienību «LCB grupa», kura piesārņoto teritoriju bija gatava sakārtot par 1,93 miljoniem latu. Iepriekš valsts bija iecerējusi šiem darbiem tērēt piecarpus miljonus, daļu saņemot atbalstā no ES. «LCB grupas» pārstāve un SIA «LCB» valdes locekle Linda Dzalbe «Ziņām» skaidro, ka uzņēmums nolīdzis apakšuzņēmējus, lai spētu izpildīt specifiskās prasības. Pagaidām gan nav zināms, vai līgums tiks slēgts tieši ar «LCB grupu», kas ir tikai viens no pieciem pretendentiem šajā konkursā. Trešdien IUB saņemta sūdzība no SIA «Merks», un tas nozīmē, ka līguma slēgšana tiks atlikta uz vismaz diviem mēnešiem. «Merks» pārstāvis Ēriks Matulis stāsta, ka konkursā pretendējuši kā personu apvienība kopā ar Somijas kompāniju «Oy Ekokem-Palvelu», piedāvājot darbus veikt daudz lētāk – par 1,68 miljoniem latu. Vides ministrija uzskatījusi, ka somu uzņēmumam nav atbilstošas pieredzes, kaut arī tā «kontā» ir sakārtotas pat desmit līdzīgas bīstamās izgāztuves, turklāt daudzkārt lielākas.
