Jelgavas novada pašvaldībai pēc vairāk nekā trīs gadus ilgas sarakstes ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju izdevies vienoties par īpašuma tiesību sakārtošanu kultūrvēsturiski nozīmīgajā objektā “Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve”.
Šis nekustamais īpašums sastāv no zemes 3,3 hektāru platībā un sešām dzīvojamām mājām, kurās pašvaldība izīrē dzīvokļus. Jau vairākus gadus iedzīvotāji izrādījuši vēlmi šos dzīvokļus iegādāties savā īpašumā, bet, tā kā mājas ir valsts un vietējās nozīmes pieminekļi, sakārtot īpašuma tiesības dzīvokļu īrniekiem bija sarežģīti – līdz šim praktiski pat neiespējami. Sarežģītajā situācijā tomēr rasts risinājums, informē Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.
Valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis
Zaļenieku (Zaļās) muižas hercoga medību pils ir valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, unikāls Kurzemes hercogistes 18. gadsimta arhitektūras paraugs. Tā tapusi pēc Kurzemes hercoga Ernesta Johana Bīrona pasūtījuma kā medību pils no 1767. līdz 1775. gadam. Pili projektējis arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli, bet celtniecību realizējis Severīns Jensens, piešķirot tai klasicisma iezīmes. Tagad Zaļajā muižā (kopš 1920.–1930. gadiem tā vairāk pazīstama kā Zaļenieku muiža) saimnieko Zaļenieku Komerciālā un amatniecības vidusskola.
Muižas kalpu māju ciemats ir viens no Zaļās muižas apbūves objektiem. Tam ir vienota plānojuma kompozīcija. Ēkas celtas 19. gadsimta vidū, vairākām celšanas laiks “1860” redzams fasādē – gadskaitlis iekalts laukakmenī vai izveidots īpašā plāksnē. Muižas kalpu māju ciemats sastāv no piecām pēc viena projekta celtām kalpu dzīvojamajām ēkām, kas izkārtotas divās simetriskās rindās pretī pārvaldnieka mājai. Tās 19. gadsimta vidū izveidoja pēc muižas arhitekta A.Millera projektiem un viņa uzraudzībā.
Valsts īpašumā muižas kalpu mājas nonāca agrārās reformas laikā ap pagājušā gadsimta 20. gadiem. Vēlāk tās bija paju sabiedrības agrofirmas “Zaļenieki” īpašumā, bet 1992. gadā daudzdzīvokļu mājas nodotas Zaļenieku pagastam. Īpašumā iedzīvotāji dzīvo jau gadu desmitus.
Īrnieki vēlas dzīvokļus iegādāties īpašumā
Vairāku gadu garumā dzīvokļu īrnieki vērsušies pašvaldībā ar lūgumu dzīvokļus atsavināt. Pašvaldība dzīvokļa atsavināšanu šajos namos nevarēja uzsākt, jo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija liedza atdalīt katrai daudzdzīvokļu mājas uzturēšanai nepieciešamo zemesgabalu. Institūcija savu lēmumu pamatoja ar faktu, ka konkrētais zemesgabals atrodas aizsargājamā kompleksā – kultūras piemineklī, kur gan pieminekļa, gan tā teritorijas vienotība ir viens no aizsargājamiem elementiem, kas definē pieminekļa plānojumu un ar to saistīto telpisko risinājumu, tai skaitā vienotu ēku ansambļa vizuālo uztveri.
Apzinoties ēku kultūrvēsturisko vērtību un ņemot vērā kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas viedokli neizjaukt vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa plānojumu, ar to saistīto telpisko risinājumu, tai skaitā vienotu ēku ansambļa vizuālo uztveri, pašvaldība izstrādāja jaunu sadalīšanas projektu. Tas paredz, ka esošais zemesgabals, kas ir 3,3 hektāru liels, ir sadalīts trijos zemesgabalos. Proti, visas sešas daudzdzīvokļu mājas atrodas uz viena atsevišķa zemesgabala. Pārējie divi gabali, uz kuriem nav izvietotas vēsturiskās ēkas, paliek pašvaldības valdījumā.
“Atsevišķas zemes izdalīšanu katrai daudzdzīvokļu mājai kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nepieļāva, bet otrajam sadalīšanas variantam piekrita. Jānorāda, ka vienošanās panākta jau 2016. gadā. Turpmākajos divos gados tika veikta zemes kadastrālā uzmērīšana, un šogad īpašums reģistrēts Zemesgrāmatā.
Atsavinās (pārdos) izsoles ceļā
Pašlaik mājās tiek veidoti dzīvokļu īpašumi un reģistrēti Zemesgrāmatā. Daļa dzīvokļu ir jau nodoti atsavināšanai īrniekiem, un drīzumā tiks veikta īpašuma tirgus novērtēšana,” skaidro Īpašuma pārvaldes nekustamā īpašuma speciāliste Zaļenieku pagastā Zanda Alksne, piebilstot, ka par septiņiem dzīvokļiem jau pieņemts lēmums atsavināt tos izsoles ceļā.
“Pašvaldība apzinās nekustamā īpašuma kultūrvēsturisko vērtību. Šāda veida kalpu mājas, kas celtas vienotā ansamblī, iespējams, Latvijā citviet nav saglabājušās. Kontekstā ar Zaļenieku muižas pili un citām muižas ēkām pašvaldība zina, ko nozīmē uzturēt un apsaimniekot lielus kultūrvēsturiskus objektus. Jelgavas novadā teju katrā pagastā ir pa senai muižai. Lai optimizētu finanšu līdzekļus, praktiski visās ir izvietotas izglītības iestādes. Tā Zaļās muižas ēkā darbojas amatniecības vidusskola. Kaut vai tikai vienas vēsturiskās ēkas apsaimniekošanas ikmēneša izmaksas ir gana lielas, nemaz nerunājot, ka ik gadu finanšu līdzekļi tiek ieguldīti arī muižu atjaunošanā. Zaļenieku muižas kalpu ciemata māju atjaunošana būtu vēlama, bet, vērtējot tālāko ieguldījumu, diemžēl jāatzīst, ka tas nebūtu lietderīgi,” norāda Jelgavas novada Īpašuma pārvaldes vadītāja Daiga Branta.
Īpašumu pārveide – tikai pēc norādījumiem
Dzīvokļu saimniekiem, iegādājoties savā īpašumā “Muižas ceļa” dzīvokļus, būs jāņem vērā vairākas būtiskas nianses. Māju saimnieki arhitektūras pieminekļa un tā aizsardzības zonas pārveidošanas darbus (restaurāciju, remontu, konservāciju u.c.) drīkstēs veikt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, iepriekš saskaņojot ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Ja dzīvokļu īpašnieki vēlēsies veikt jumta konstrukcijas, jumta seguma, skursteņu, lietusūdens novadīšanas sistēmas, logu, ārdurvju un fasāžu apdares remontdarbus vai kādus krāsojumus, tie būs veicami tikai atbilstoši vienotai kalpu ciemata apbūves saglabāšanas un restaurācijas koncepcijai. Tāpat dzīvokļu saimniekiem iespēju robežās jānodrošina arhitektūras pieminekļa pieejamība sabiedrībai. Kopumā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija topošajiem dzīvokļu saimniekiem izstrādājusi astoņus norādījumus.
