Rīt pulksten 15 Eliasa muzejā atklās Jelgavas Mākslinieku biedrības 40 gadu jubilejas izstādi.
Jelgavas mākslinieki, kuri 1970. gada pavasarī bija saņēmuši tikko uzceltās darbnīcas un nesen pārcēlušies uz pilsētu Lielupes krastos, pirmo reizi satikās izstādē un pieteica sevi vietējiem skatītājiem. Toreiz viņi bija trīspadsmit – pirmie profesionālie mākslinieki, kuri pēckara Jelgavā sāka veidot mākslas vidi. Viņiem pietika ambīciju, spara un apņēmības, arī talanta, lai karā sagrauto un tagad no jauna uzcelto, arhitektoniski visai nemīlīgo pilsētu pārveidotu. Bija nepieciešams kopus spēks, tādēļ viņi vērsās pie toreizējās Latvijas PSR Mākslinieku savienības ar nodomu izveidot patstāvīgu organizāciju. Tā jelgavniekus atbalstīja, un 1970. gada 28. decembrī viņi sanāca dibināšanas kopsapulcē, kurā par pirmo valdes priekšsēdētāju izraudzījās gleznotāju Gunti Strupuli.Jelgavas mākslinieku organizācija piedzīvojusi ne vienu vien pārbaudījumu – gan tās dibinātāja G.Strupuļa pāragro nāvi, gan atsevišķu biedru aiziešanu no Jelgavas, gan arī pārmaiņas, ko nesusi Latvijas neatkarības atgūšana. Tomēr jelgavnieki spējuši izvadīt savu kuģi cauri Skillai un Haribdai līdz pat 40 gadu jubilejai 22. decembrī. Pielāgojoties laikmeta izaicinājumiem un domājot par nākotni, 2009. gadā šīs pilsētas mākslinieki izveidojuši neatkarīgu nevalstisko organizāciju – Jelgavas Mākslinieku biedrību.Izstādē, ko jubilejas reizē sagatavojuši pilsētas gleznotāji, tēlnieki, lietišķās mākslas meistari un dizaineri, simboliski tiksies pagātne un šodiena – atcerēsimies gan Jelgavas mākslinieku grupas dibinātāju un dvēseli G.Strupuli, gan citus kolēģus, kuri tagad strādā aizsaules dārzos, kā Visvaldi Garokalnu, Pauli Buldinski, Pāvilu Lūciņu, Hugo Jakobi, Krišjāni Kugru, Egilu Vītolu, gan arī tos, kurus dzīves ceļi aizveduši prom no senās Mītavas, – Nelliju Darkēviču, Silviju Meškoni. Vienlaikus tagadējie biedrības biedri rādīs savu veikumu. Izstādē būs skatāmas gleznas, pasteļi, akvareļi, plakāti, skulptūras, tekstilijas, keramika, darbi stiklā, rotaslietas, fotogrāfijas – visi mākslas veidi, ar ko nodarbojas jelgavnieki.Jubileja bija par iemeslu, kādēļ sagatavota grāmata, kurā pirmo reizi pilsētas mākslas vēsturē dots ieskats par 59 māksliniekiem, kuri laikā no 1970. gada strādājuši vai joprojām strādā mūsu pilsētā.Jelgavas mākslinieki ir dažādi, arī rokraksti ir atšķirīgi, taču viņus vieno pietāte pret dabu, harmoniska dzīves uztvere, dzīves apliecinājums, arī mīlestība pret savu pilsētu, kādēļ gan izstādei, gan albumam dots nosaukums «Jelgavai azotē».No trīspadsmit mākslinieku grupas esam izauguši par lielu kolektīvu ar plašām radoša spēka potencēm. Jelgavas Mākslinieku biedrības nākotne slēpjas tās talantīgumā, vienotībā, prasmē rast jaunus horizontus un gribā tos sasniegt.
