Kad pienākušas kārtējās brīvdienas, laiks atkal izlocīt kājas. Esam draugos ar dabu, un mūsu ceļš ved uz kaimiņzemi Igauniju – tai piederošo Kihnu (Ķīļu) salu.
Kihnu ir lielākā sala Rīgas jūras līcī un septītā apdzīvotākā Igaunijā. No kontinenta to šķir apmēram desmit kilometru. Nokļūt Kihnu iespējams tikai ar prāmi no Pērnavas vai Munalaiu ostas. Vasaras sezonā ir četri reisi dienā, un tā ilgst no maija līdz augusta beigām, bet, vai būs lemts nokļūt salā, atkarīgs arī no laika apstākļiem. Ziemā, jūrai aizsalstot, prāmju satiksme nav iespējama, un tad tiek izmantota lidmašīna no Pērnavas.
Lai no Jelgavas sasniegtu galamērķi, jāmēro vairāk nekā 230 kilometru līdz ostai. Saulīte jau no paša rīta staigā pa zemes virsu, un diena solās būt brīnišķīga!
Ap pulksten 11 esam Munalaiu ostā, no kurienes ar prāmi «Kihnu Virve», kas nodrošina satiksmi ar salu un kontinentu, dodamies 65 minūšu braucienā uz salu. Ja auto atstāj ostā, prāmja biļete maksā vien četrus eiro.
Kihnu ir interesanta ne tikai ar arhitektūru un dabu, bet arī ar savu kultūras mantojumu. Goda vietā ir sieviešu rokdarbi – svārki, blūzes, kas pārsteidz ar ļoti košām krāsām, kā arī cimdi, zeķes, smalki izšuvumi. Sievietes ikdienā valkā tautastērpus. Salas kultūras tradīcijas gandrīz nemainīgas saglabājušās līdz mūsdienām un iekļautas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Nelielajā salā, kura ir tikai 16,9 kvadrātkilometrus liela, četros ciemos dzīvo 683 iedzīvotāji. Salas garums ir aptuveni septiņi kilometri, platums – 3,3 kilometri. Ostā atrodas arī vienīgā degvielas uzpildes stacija. Turpat ostas teritorijā var iznomāt velosipēdus un tā apceļot salu. Velosipēdu noma trīs stundām maksā piecus eiro, sešām stundām – septiņus eiro. Kihnu iepazīt piedāvā arī kravas automašīnā gida pavadībā – kā tālajos padomju laikos pārvadāja kolhozniekus –, tikai šis pakalpojums jāpiesaka laikus. Uz salas ir skola, muzejs, ziemeļu daļā – lidlauks. Salas dienvidu daļā atrodas meteoroloģiskā stacija un bāka, kas ar gaismas stariem brīdina par tikko manāmu zemes strēli salas otrā galā.
Kihnu nav sabiedriskā transporta, un pārvietošanas no viena punkta uz nākamo jānodrošina pašiem. Tā kā skolēnu ir ļoti maz, skolā ir apvienotās klases. Pagājušajā gadā skolā mācījās 33 bērni, bet šogad tikai 23. Nokļūšana uz skolu ir pašu ziņā, mērojot daudzus kilometrus kājām vai pārvietojoties ar velosipēdu. Agrāk uz salas bijusi pat slimnīca. Tagad, ja vajadzīgs ārsta apmeklējums, jādodas uz kontinentu. Tiesa, uz salas dežurē neatliekamās palīdzības mašīna, ir aptieka un veselības centrs, kā arī neliels pārtikas veikals.
Uz salas ieteicams apmeklēt Kihnu muzeju, kur daudz interesantu faktu stāsta par salas vēsturi un var iepazīt arī leģendārā kapteiņa Kihnu Jena dzīvi. Pretējā ielas pusē atrodas pareizticīgo baznīca – visi salas iedzīvotāji ir pareizticīgie.
Kihnu savdabība ir tās neskartā daba un brāzmainie vēji. Apkārt salai ir redzamas mazas neapdzīvotas saliņas, un pavasaros tās esot īsta paradīze putniem. Dienvidu daļā aug ļoti daudz kadiķu, kas atgādina Sāmsalu, kur kadiķi ir šīs salas simbols.
Vakarā prāmis pārceļ atpakaļ uz kontinentu. Līdz šim, lai nokļūtu Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, daudz reižu esam braukuši garām Pērnavai, bet nekad neesam tur piestājuši. Šoreiz nolemjam savu kļūdu labot.
Jauna diena, jauni iespaidi. Pērnava – vasaras atpūtas vieta Igaunijā, kas piesaista atpūtniekus ar smilšu pludmali, daudzajiem restorāniem, SPA un apskates objektiem – vēsturisko koka apbūvi. Ievērības cienīga ir Marijas Magdalēnas ģilde, kas apvieno lietišķās mākslas māksliniekus un roku darba veicējus. Diemžēl mums nepaveicās – ģilde svētdienā slēgta. Vēl pilsētas lepnums ir Tallinas vārti.
Tālāk mūsu ceļš no Pērnavas pēc apmēram 30 minūšu brauciena aizved uz Rannametsas dabas taku. Ainavisks lokveida maršruts vijas apmēram divus kilometrus, un to nesteidzoties var izstaigāt stundas laikā. Augstākajā kāpā uzstādīts skatu tornis, no kura jūrā iespējams skaitīt salas. Takas dēļu laipas ved cauri reibinošam priežu mežam un turpinās pa skaistu purvu. Šīs takas atgādina mūsu Ķemeru tīreļa takas.
Ceļojumu noslēdzam ar Kabli putnu apgredzenošanas staciju. Putnu ķeršanas tīkli pamanāmi jau pa gabalu, jo tie atrodas ceļa malā. Lai atvieglotu putnu vērošanu, līdzās slejas tornis.
