Līdz galam nesakārtotās likumdošanas dēļ bez iepriekš solītajiem platību maksājumiem var palikt viens no Jelgavas lepnumiem – Pils salas palieņu pļavas.
Situāciju, kāda izveidojusies Pils salā, nevar saukt par vienkāršu. Gaidīto platību maksājumu vietā, kas pienāktos īpaši aizsargājamām teritorijām, pagaidām saņemti vien solījumi. Tā situāciju dažos vārdos raksturo Einārs Nordmanis, kas pēdējos gadus veltījis tur mītošo savvaļas zirgu uzraudzībai un pļavu sakopšanai.Nebūs daudz jelgavnieku, kuri nezinātu Pils salu un tās iemītniekus – «Konik Polski» jeb savvaļas zirgus tarpānus. Ar Nīderlandes vides aizsardzības organizāciju atbalstu tie tur raduši mājvietu kopš 2007. gada augusta. Cilvēki, kuri salu apmeklējuši pēdējā laikā, būs ievērojuši, ka lielākajā daļā pazuduši ieaugušie koki un krūmāju biežņa. Savukārt zālāju, ko neilgajā laikā nav paspējuši apēst zirgi, pamazām cenšas izpļaut E.Nordmanis. Šo pasākumu tēriņus plānots segt no ES līdzekļiem, kas paredzēti atbalstam lauksaimniecībā izmantojamo zemju sakopšanai, tostarp tām, kas iekļautas Eiropas īpaši aizsargājamo teritoriju «Natura 2000» sarakstā. Saulainais startsLīdz pērnā gada nogalei E.Nordmanis, kuram ir vienošanās ar Latvijas Dabas fondu (LDF), ka tiks uzraudzīti savvaļas zirgi un pakāpeniski nopļauta nenoganītā zāle, cerēja – beidzot viņa kontā nonāks kaut daļa Lauku atbalsta dienesta (LAD) piešķirto līdzekļu. «Kad 2007. gadā sāku šeit strādāt, goda vārds, nedomāju, ka vārdos deklarētā rūpe par dabas vērtību saglabāšanu faktiski tiks samalta pašmāju birokrātijas dzirnavās,» stāsta Einārs. LDF, kura pārziņā ir Jelgavas «Natura 2000» teritorijas, pirms tam organizēja vairākas Pils salas vides sakopšanas talkas, kā arī ierīkoja nožogojumus savvaļas zirgiem. E.Nordmaņa uzdevums bija turpināt salas zālāja kopšanu un uzraudzīt sākotnēji sešpadsmit, bet tagad jau divdesmit piecu zirgu ganāmpulku. Aizņemoties no paziņām līdzekļus, viņš iegādājās traktoru un pļaujmašīnas. «Saviem kreditoriem varēju vien solīt, ka naudu – aptuveni četrus tūkstošus latu – atdošu, kad būs saņemti pirmie platību maksājumi,» skaidro E.Nordmanis. Viņš atzīst, ka enerģijas tobrīd bijis par trim, jo «bija paredzēts, ka nauda, kas saņemta par platību maksājumiem, tiks ieguldīta tālākajā attīstībā, lai radītu vietu, ar kādām lepojas citviet Eiropā». «Esmu aizlaidis zemi atmatā»Cerētā atbalsta vietā pērnā gada nogalē Einārs saņēma izmaksas rēķinu, kur ailē «Summa» rēgojas apaļas nulles. Kā noskaidroja «Ziņas», šāds iznākums daļēji skaidrojams arī ar viņa 2007. gadā kļūdaini deklarētajām platībām, kuras varētu pretendēt uz atbalstu. Tas gan esot ātri pamanīts, un kļūda, aktīvi līdzdarbojoties LDF, izlabota. Tomēr LAD par to uzrēķināja trīs gadu soda naudu. 2007. gada augusta nogalē LAD pļavu pārbaude liecina, ka uz atbalstu pretendējošās platības nav apsaimniekotas atbilstoši Zemkopības ministrijas izstrādātajiem un Ministru kabinetā apstiprinātajiem noteikumiem, kuros definētas ilggadīgās pļavas un ganības. Jeb, kā raksta savā atzinumā LAD, daļu «vērtīgās» lauksaimniecības zemes E.Nordmanis aizlaidis atmatā. Bijusi cerība 2008. gada beigās saņemt kaut daļu atbalsta maksājumu, kas paredzēti par platībām, kuru stāvoklis LAD inspektoru apmierinājis. Tomēr, kā jau minēts, gada beigās saņemta atbilde, no kuras secināms, ka naudu Eināram neredzēt. «Godīgi sakot, nezinu, ko darīt, draugi, kas ticēja manam godavārdam un aizdeva naudu, nav bagātnieki, tāpēc gaida parāda atmaksu. No platību maksājumiem biju paredzējis labot žogus un paveikt citus nepieciešamos darbus,» viņš stāsta. Kā noskaidrojās vēlāk, cerēto naudu viņš nesaņems, jo tās pieticis, lai segtu iepriekš aprēķināto trīs gadu sodu.Pēc likuma burtaKad «Ziņas» par notikušo uzklausa Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes LAD ES tiešo maksājumu daļas vadītāju Jāni Vilmani un Zemes un ūdens resursu daļas vadītāju Vilni Reinfeldu, jāpiekrīt, – viņi tiešām rīkojušies, ievērojot Ministru kabineta noteikumos rakstīto: Pils salas palienes pļavas un tur dzīvojošais nelielais zirgu ganāmpulks skrupulozi izvērtēts no saimnieciskā viedokļa. «Ja mēs rīkotos citādi, jebkura kontrole no ES puses varētu atklāt mūsu nolaidību, jo pašreizējās pļavas un ganības pēc definīcijas neatbilst labai saimniekošanas praksei,» skaidro V.Reinfelds. Vai īpaši aizsargājamām dabas teritorijām piemērojami tādi paši kritēriji kā «īstām» pļavām un ganībām? Uz šo jautājumu abi kungi iesaka atbildi meklēt pie tiem, kas šādus noteikumus un «Natura 2000» teritoriju «atbalsta» shēmu izgudrojuši. «Ziņas» notikušā izmeklēšanu turpinās. Mūsu rīcībā ir neoficiāla, tomēr droša informācija, ka ar līdzīgām problēmām saskārušies arī lauksaimnieki, kuru īpašumā ir «Natura 2000» teritorijas. Steidzīga risinājuma meklējumos tagad iesaistījies Latvijas Dabas fonds, kas skaitās pļavu juridiskais apsaimniekotājs. Problēmu mezgls būs jāatšķetina, jo skaidrs, ka paredzētā atbalsta shēma Latvijā «aizbraukusi auzās».
