Lai arī Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad palielinājies visai ievērojami un oficiālais bezdarba līmenis ir reizes divas mazāks nekā lielākajā ES kandidātvalstī Polijā, lepoties ar milzu panākumiem tautsaimniecībā Latvijai pagaidām nav pamata.
Lai arī Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad palielinājies visai ievērojami un oficiālais bezdarba līmenis ir reizes divas mazāks nekā lielākajā Eiropas Savienības kandidātvalstī Polijā, lepoties ar milzu panākumiem tautsaimniecībā Latvijai pagaidām nav pamata. Tā iemesls ir vienkāršs līdz asarām – daļa mūsu parlamentāriešu nevar un nevar uzsākt cīņu ar «šeftmaņu» laiku ekonomikas atribūtiem, kas Latviju gribot negribot ierindo banānu republikas statusā. Tautas partijai un opozīcijai balsojot par visai pretrunīgām normām Komerclikuma normatīvajos aktos, grūti nejust ekonomisko grupējumu interešu aizstāvību un vēlmi Indijas svētās govs statusā paturēt ārzonas kompāniju darbību, kuru rezultātā Latvijas budžetam secen iet miljoni latu.
Latvijas tiesībsargājošās institūcijas līdz šim ir bijušas bezzobainas cīņā pret finansu mahinācijām, izmantojot ārzonu jeb «ofšora» kompānijas un šo mahināciju iniciatoriem, kas parasti ir arīdzan šo ārzonas kompāniju akciju turētāji. Protams, nav pamata apgalvojumam, ka visas ārzonu kompānijas, kas savu ekonomisko darbību ir izvērsušas Latvijā, nodarbojas ar negodīgu biznesu un to vien dara kā izvairās no nodokļu maksāšanas, taču šo kompāniju darbības kontrole allaž ir bijusi vājais posms mūsu valsts tiesībsargājošo institūciju cīņā ar ēnu ekonomiku, kas, kā lēš korupcijas pētnieki, veido 40% no Latvijas strauji augošā IKP.
Haoss Komerclikuma normās nekādā veidā neuzlabo arīdzan daudzināto uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kuru jau tā bojā vairāku lielo pilsētu pašvaldību neprognozējamā rīcība un vietējo uzņēmēju protekcionisms. Katrā ziņā ar šādu likuma variantu, kāds tas ir tagad, lepoties nav pamata. Tas tikai kārtējo reizi parāda, kādā valstī mēs dzīvojam un kāds parlaments nodarbojas ar likumu lemšanu. Tomēr nav ko gausties: vēl savu vārdu šajā lietā nav teikusi Valsts prezidente, kas apņēmusies pati pieņemt lēmumu par Komerclikuma nākotni pēc tam, kad būs atgriezusies no atvaļinājuma, kuru viņa pavada Trinidadā un Tobago, kas latviešiem pazīstama kā bijusī Kurzemes hercogistes kolonija. Jādomā, ka prezidentei nebūs iemesla atbalstīt likumdošanas normas, aiz kurām latvju ēnu ekonomikas giganti varēs veiksmīgi slēpties arī turpmāk ar saviem «ofšoru» un fiktīvo kompāniju tīkliem. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume ir vērsis politiķu uzmanību uz tendencēm aizvien aktīvāk paust dažādus viedokļus starp valdības koalīcijas partijām. Skaidrs, ka šādas aktivitātes ir saistītas ar nākamā gada rudenī gaidītajām Saeimas vēlēšanām, taču tas nav nekāds attaisnojums politiķu bezatbildībai un populismam. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Viktors Kulbergs ir aicinājis Saeimas deputātus pēc šāda Komerclikuma varianta atbalstīšanas nolikt mandātus, sakot, ka: «Par to, cik negatīvu nozīmi šīsdienas lēmums var atstāt uz uzņēmējdarbību Latvijā, nemaz negribas runāt.» Bet ir jārunā!
Nenoliedzami bēdīgākais ir tas, ka šāds haoss uzņēmējiem vitāli svarīgā likumā ir sava veida «zaļā gaisma» jau minētajām finansu mahinācijām, izmantojot ārzonu kompānijas. Skaidrs, ka tas būs neizdevīgi godīgajiem uzņēmējiem, kuriem nu nekādi netiks radītas vienlīdzīgas konkurences iespējas, ja «šeftmaņi» turpinās izvairīties no nodokļu maksāšanas.
Un nav starpības starp jēdzieniem «uzņēmējs» vai «komersants», galvenais, lai komerclikums radītu uzņēmējiem vienādus un viegli saprotamus spēles noteikumus, kā rezultātā valsts budžets pildītos sekmīgāk. Par šo valsts vājumu pieteikt karu ēnu ekonomikai Latvijai vajadzēs samaksāt ar lēnākiem tautsaimniecības attīstības tempiem, un, iespējams, arī ar lēnāku integrāciju Eiropas Savienībā, kuras vadlīniju īstenošanai nu ir radīti šķēršļi. Vēl viena acīmredzamā un nepatīkamā lieta ir tā, ka šiem ēnu ekonomikas grupējumiem ir zināma ietekme uz daļu parlamenta un, domājams, savs izdevīgums ir arī komerclikuma jaunā varianta neatbalstītājiem.
Ja Vaira Vīķe-Freiberga sākusi domāt par tautas vēlētu prezidentu, un viņai šajā amatā ir vēlme uzkavēties arī ilgāk, valstij neizdevīgā likuma neizsludināšana būs labs darbs Latvijai un papildus punkti jau tā augstajam prezidentes reitingam. Par kādiem reitingiem domā viens otrs politiķis – pagaidām nav skaidrs. Ziemassvētku vecītim nevajadzētu aizmirst arī pa kādai žagaru buntei: kas zina, varbūt citugad būs gudrāki.
