Atļaušos apgalvot, ka daudzas strādājošas sievietes pēc darba uzdod sev jautājumu – ar ko pabarot izsalkušo saimi? Ja iepriekš nav savārīts katls ar zupu, ir apnikuši pelmeņi vai sviestmaizes, tiek meklēts kāds cits ātrs risinājums.
Atļaušos apgalvot, ka daudzas strādājošas sievietes pēc darba uzdod sev jautājumu – ar ko pabarot izsalkušo saimi? Ja iepriekš nav savārīts katls ar zupu, ir apnikuši pelmeņi vai sviestmaizes, tiek meklēts kāds cits ātrs risinājums.
Kāpēc gan tas nevarētu būt, piemēram, dārzeņu sautējums? Bet tad tie jātīra un jāsagriež, jāievieto katlā noteiktā secībā… Ja vēl gribas kaut ko vairāk par kartupeļiem, burkāniem un kāpostiem, var rasties grūtības, jo līdz jaunajai ražai vēl gandrīz pusgads gaidāms. Šinī gadījumā varētu izmantot arī saldētus dārzeņus.
Kas tur notiek
Saldēšana ir sens konservēšanas paņēmiens ziemeļu rajonos, kur aukstums ir pastāvīgs un tāpēc sasaldētie produkti glabājas labi. Kā rūpnieciski izmantojams konservēšanas veids ātrsaldēšana ir pazīstama kopš trīsdesmitajiem gadiem. Viena no galvenajām šīs metodes priekšrocībām ir tā, ka īsā laikā palēninās visi augļos un dārzeņos notiekošie mikrobioloģiskie procesi un līdz ar to saglabājas bioloģiski aktīvo vielu uzturvērtība. Sasaldēšanas procesā galvenais ir aizsargāt produktus no mikroorganismu iedarbības. Aukstumā mikroorganismu protoplazma sablīvējas, šķidrā fāze pārvēršas ledū, tāpēc mikrobu šūnas vairs nespēj bojāt produktu. Jo ātrāk notiek sasalšana, jo veidojas mazāki kristāliņi, un, produktu atlaidinot, tā audi tiek mazāk bojāti. Svarīgi, ilgstoši produktu glabājot, novērst krasas temperatūras svārstības, jo tad samazinās vitamīnu daudzums un produkts vairs nebūs kvalitatīvs vai pat vispār nebūs ēdams. Ir svarīgi, lai nepārtrūkst tā saucamā aukstuma ķēde: dārzeni novāc, blanšē ar verdošu ūdeni, strauji sasaldē ļoti zemā temperatūrā un sasaldētu nogādā pie patērētāja.
Kā uzskata LLU Uztura un mājturības katedras vadītājs profesors Imants Skrupskis, saldēti dārzeņi ir labs augstas gatavības pusfabrikāts, kura lietošana ir viens no pilnvērtīga uztura problēmas risināšanas ceļiem un ļauj pārvarēt noteiktu produktu grupu izmantošanu sezonas laikā.
Ja cilvēks vēlas novājēt, diētas ārsti iesaka uzturā pēc iespējas vairāk lietot dārzeņus. Ziemā priekšroka būtu dodama saldētiem dārzeņiem salīdzinājumā ar konservētiem, jo pat it kā nevainīgi zaļie zirnīši satur ievērojamu daudzumu sāls.
Ko mums piedāvā
Ja ir saldētava, kurā iespējams uzturēt vismaz –18 grādu temperatūru, tad ražas laikā tajā parasti tiek salikti maisiņi ar saldētām ogām, zaļumiem, skābenēm. Bet reti kura saimniece saldēs arī puķkāpostus, pākšu pupiņas vai burkānus un kartupeļus.
Kopš veikalos ir uzstādītas vitrīnas, kurās ir iespējams uzturēt zemu temperatūru, saldētu produktu dažādība ir palielinājusies. Rūpīgi izpētot piedāvājumu, noskaidrojās, ka pārsvarā tiek piedāvāta Polijā ražota prece: uz iepakojuma visbiežāk parādās firmu «HORTEX», «Margota» vai «Chlodnie Zgoda» nosaukumi.
Saldēti dārzeņi parasti ir nopērkami 450 līdz 500 g iepakojumā. Pēc savas gaumes var izvēlēties kādu noteiktu dārzeni – puķkāpostus, Briseles kāpostus, zaļos zirnīšus, pākšu pupiņas, saldās kukurūzas graudus, šampinjonus vai dārzeņu maisījumus.
Kā jebkuros dārzeņos, arī saldētos ir daudz šķiedrvielu, minerālvielu (kalcijs, kālijs, nātrijs u.c.) un, protams, arī vitamīnu, ja produkts ir pareizi sasaldēts. 100 gramos ir apmēram 30 kaloriju.
Maisījumus ražotāji iesaka zupu vai sautējumu gatavošanai. To sastāvā parasti ir gabaliņos sagriezti dažādi dārzeņi, un ziemas vidū būs patīkami, piemēram, ēst zupu ar brokoļiem, kukurūzu, papriku, pākšu pupiņām un burkāniem.
Interesanti ir maisījumi, kuros ir pievienoti arī rīsi vai šķēlītēs sagriezti šampinjoni. No tāda gatavo ēdienu ar austrumniecisku «piesitienu».
Īpašs produkcijas veids ir pusfabrikāts – apcepti frī kartupeļi. Tos sagatavo cepeškrāsnī vai mikroviļņu krāsnī dažu minūšu laikā. Vienīgi šo saldēto dārzeņu veidu nevar uzskatīt par diētisku, jo kartupeļi ir cepti eļļā un ražotāji pat neatļaujas minēt kaloriju daudzumu.
To, kas ir paciņā, parasti norāda uz iepakojuma uzlīmēta etiķete latviešu valodā vai diemžēl bieži ir jāmēģina izvēlēties sev saprotamāko valodu. Diezgan droši paciņas satura atpazīšanai var izmantot iepakojuma krāsaino bildīti.
Jāatzīst, ka saldēti dārzeņi nav lēti. Atkarībā no tā, kas ir paciņā, iepakojuma cena svārstās no
Ls 0,40 līdz Ls 0,90. Taču iespēja pagatavot vakariņas diviem cilvēkiem par puslatu un desmit minūtēs ir jāapsver.
Kā tos lietot
Ļoti vienkārši. Saldēto paciņas saturu ieber vārošā ūdenī vai buljonā – pēc apmēram piecām minūtēm zupa būs gatava. Ja maisījuma sastāvā nav kartupeļu, bet bez tiem ēdiens negaršo, tos buljonā ieliek jau iepriekš un izvāra pusmīkstus.
Ja gatavo sautējumu, ūdeni var nepievienot nemaz, bet uz pannas uzliet nedaudz eļļas vai sviesta. Atkušanas procesā dārzeņi izdalīs vajadzīgo šķidruma daudzumu. Pēc dažām minūtēm ēdienu var papildināt ar garšvielām, zaļumiem, krējumu. Ja sautējumam izmanto arī kādu gaļas vai zivju produktu, to apcep vai sautē gandrīz gatavu, un saldētos dārzeņus pievieno beigās.
Ja no pērnās ražas ir saglabājušies burkāni, kāposti, sīpoli un citi vietējie dārzeņi, no tiem gatavoto ēdienu labi papildinās, piemēram, koši zaļie zirnīši, brokoļi, puķkāposti.
Puķkāpostus un zaļos zirnīšus var dažas minūtes pavārīt, tad atdzesēt un pievienot salātiem.
Sagatavot saldētus dārzeņus pratīs pat iesācējs kulinārijā. Protams, svaigi ir vislabākie. Bet tagad, kad pieliekamie ir krietni patukšojušies, iespējams, saldētie dārzeņi varētu būt patīkama pārmaiņa.
Saldētu dārzeņu priekšrocības
Ātri pagatavojams produkts.
Nopērkami dažādu dārzeņu maisījumi.
Produkta daudzveidība nav atkarīga no sezonas.
Nesatur konservantus – sāli, cukuru, skābi.
Var sagādāt krājumus gadījumam, «ja mājās nekā nav».
Atšķirībā no konservētiem dārzeņiem saldēti saglabā krāsu.
Saldētu dārzeņu trūkumi
Pārtrūkstot «aukstuma ķēdei», zaudē kvalitāti.
Garša nav tik laba kā svaigiem dārzeņiem.
Ilgstošai uzglabāšanai vajadzīga aukstuma kamera.
Padārgi.
