Medu lieto visa gada garumā, tomēr ziemas un pirmajos pavasara mēnešos to izmanto visvairāk.
Medu lieto visa gada garumā, tomēr ziemas un pirmajos pavasara mēnešos to izmanto visvairāk. Kāpēc medum jābūt sacukurotam, smaržīgam? Kāpēc ir vērtīgs un mazvērtīgs medus?
Medus kvalitātes kritērijus “Ziņas” centās noskaidrot pie asociētā ķīmijas profesora Pētera Kūkas. Viņš stāsta: “Medus ir sarežģīts produkts, kas sastāv no aptuveni 400 dažādām vielām – ogļhidrātiem (galvenie no tiem glikoze, fruktoze, saharoze, maltoze), organiskajām skābēm, aptuveni 15 dažādiem fermentiem (galvenie no tiem invertāze, katalāze, glikozes oksidāze), brīvajām aminoskābēm, minerālvielām un vitamīniem. Medus kvalitāti raksturo pēc ūdens, reducējošo cukuru, saharozes un skābju satura. Lai noteiktu tā kvalitāti, svarīga ir amilāžu aktivitāte (diastāzes skaitlis) un hidroksimetilfurfurola (HMF) saturs. Pēc šiem rādītājiem var spriest par medus kvalitāti – vai tas ir dabīgs, vai nav karsēts, vai bites nav piebarotas ar cukuru un vai uzglabāšanas laikā nav zudusi medus fermentu aktivitāte. Gadā tā, produktu uzglabājot istabas temperatūrā, samazinās par 20 – 30%. Karsējot medu virs 40 grādiem stundu, fermentu aktivitāte var samazināties no trim līdz piecām reizēm, zūd tā bioloģiskā aktivitāte un ārstnieciskās īpašības.
Savukārt HMF līmenis medū atklāj, vai tas nav karsēts, kā arī uzglabāšanas laiku. HMF ir kā indikators – jo augstāks ir tā rādītājs, jo nekvalitatīvāks medus. Par ārstnieciski bioloģisko aktivitāti var spriest pēc smaržas un medus konsistences. Ja to glabā ilgāk par diviem mēnešiem, tas sacukurojas.
Starptautiskā Medus komisija spriež par papildu kritērijiem, kas ļautu novērtēt medus kvalitāti.”
Var teikt – ja medus nesmaržo, tajā ir ļoti niecīgs bioloģiski aktīvo vielu daudzums un tas nav produkts, kuru var izmantot ārstniecības nolūkos.
Pērk sportisti, pērk pensionāri
Katrs pats izvēlas, kur šo produktu iegādāties. To nosaka dažādi kritēriji – cena, iepakojums, krāsa, garša un citi rādītāji. Arvien biežāk šā produkta lietotāji interesējas arī par tā ievākšanas laiku, vietu un bitenieku. Svarīgi ir dažādi kvalitātes rādītāji. Profesors zināja teikt, ka labākais medus, ko Jelgavā var iegādāties, ir Biškopības biedrības piedāvātais.
Jelgavas Dārzkopības un biškopības biedrības veikalā, kas atvērts jau devīto gadu, var iegādāties labu medu. Pārdevēja Lilita Smilšarāja ir gandarīta, ka salīdzinoši necilā tirdzniecības vieta tomēr ir pietiekami populāra. “Nāk sportisti, veci cilvēki un citi, kas vēlas lietot labu produktu.”
Medus ziedu buķete
Veikaliņā var iegādāties Latgalē, Zemgalē un Kurzemē ievāktu medu. Tā garša un smarža atkarīga no ziedu un augu buķetes. Ļoti spēcīga tā ir Balvu rajona Tilžas pļavās un druvās vāktajam medum. Biškopja Silaunieka dravu produktam ir augstākie kvalitātes rādītāji – zaļā āboliņa lapiņa, kas norāda, ka produkts ražots, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības metodes. Šis medus gan ir mazliet dārgāks, tomēr tā vērtība – pārbaudīta. Atverot trauciņu, izplatās spēcīga smarža, kas ir diezgan liels retums. Piemēram, medus ražotāja “Vinnijs” piedāvātajai produkcijai deguns jāpiebāž gandrīz klāt, lai šis orgāns zinātu vēstīt pārējam organismam, ka tūlīt būs prieka mirklis visam ķermenim. Taču tā nenotiek tieši iepriekš minēto nosacījumu dēļ. Karsēts, pārliets, uzglabāts, neievērojot kritērijus, kas saglabā medus kvalitāti.
Latvijas dravas – vienuviet
Šajā bodītē var iegādāties arī Saldus rajona Blīdenē ražoto gardumu. “Daudz klientu to pērk ārstniecības nolūkiem. Dažādu ziedu medus tāpat kā sabalansēti vitamīni der vispārējai organisma spēcināšanai, bet monoflorais – no vienas augu vai ziedu kultūras vākts – ir ārstniecības līdzeklis. Nedaudz to var lietot bez ārsta norādes, taču ārstēšanās nolūkos nepieciešams zināt katra atsevišķa medus īpašības un sava organisma nepieciešamības,” stāsta L.Smilšarāja.
No Blīdenes dravām uz Jelgavu atceļojis pūpolu, liepu, meža, griķu, viršu un kumelīšu medus. Par bišu produktu dziedniecisko iedarbību laiku pa laikam var izlasīt dažādos izdevumos, tomēr Jelgavā neizdevās atrast mediķi, kas varētu konsultēt šo produktu lietošanā. Arī reklamēto uztura bagātinātāju vidū bišu produkti ieņem necilu stūrīti. Dravnieki uzskata, ka bišu kopēju, pārtikas speciālistu un zinātnieku radošais potenciāls vēl ne tuvu netiek izmantots, lai aizpildītu tukšo vietu uztura bagātinātāju ražošanā un lietotu bišu produktus. Bieži to aizpilda importēti produkti no Ķīnas, Krievijas. Biškopji iesaka katram pieaugušajam dienā patērēt līdz 100 gramiem kvalitatīva medus.
Medus dziedē, medus priecē
Populārākais ir liepu ziedu medus. Tam piemīt labas ārstnieciskās īpašības. Medicīnā to lieto angīnas, iesnu, laringīta, bronhīta un citu slimību gadījumos. Labā liepziedu medū jābūt vismaz 70 – 80% liepu ziedputekšņu.
Griķu medus satur daudz dzelzs un olbaltumvielu. Kristalizējoties tas var veidot rupjgraudainu vai sīkgraudainu struktūru. Viršu medū ir palielināts minerālvielu daudzums. Sevišķu uzmanību pelna lapu un izsvīduma medus, ko bites gatavo no laputu izdalījumiem un augu šūnsulu izsvīduma uz koku lapām. Šis medus ir ar lielāku baktericīdu iedarbību. Pēc garšas un izskata tas var būt ļoti dažāds – no viegli dzeltena līdz iezaļganam un tumši brūnam. Pēc uzturvērtības tas ir labs un pasaulē pieprasīts, tā cena ir augstāka nekā ziedu medum.
Medus dod labus rezultātus kuņģa slimību ārstēšanā. Jau Hipokrāta laikā to lietoja dažādu brūču dziedināšanai. To izmanto ginekoloģisku slimību ārstēšanā, kosmētikā, jo medus nomierina, atslābina, veicina labu miegu.
