Jelgavas Pensionāru biedrība izsaka savu viedokli par stāvokli valstī un grib saņemt loģiskas, saprotamas atbildes uz mūsu jautājumiem, kā arī piedāvā savu redzējumu par situāciju.Mēs, tagadējie pensionāri, esam paaudze, kas vēl atceras karu, izcieta pēckara šausmas, atjaunoja nopostīto Latviju, uz barikādēm cīnījās par brīvību un neatkarību, cerēdami uz labākiem laikiem. Nu tie sagaidīti, tiek gatavotas ragutiņas, lai mūs aizvilktu uz mežu. Bet varbūt uz mežu jāvelk citi?5. Saeima un Ministru kabinets saņēma mantojumā stabilu, eksportspējīgu rūpniecību, attīstītu lauksaimniecību, varbūt ne Eiropas līmenī, tomēr ražotspējīgu. Nezināšanas, pieredzes trūkuma dēļ vai savtīgos nolūkos notika masveida prihvatizācija. Tā radās miljonāri, tika celtas pilis, iegādātas jahtas, apceļota pasaule, bet iznīdēta atdzimt sākusī rūpniecība un lauksaimniecība. Traucēja arī korupcija un ierēdniecība – ja nemaksāsi, konkursos nevinnēsi utt. Iedrošināmies apgalvot, ka nevienā Eiropas postsociālisma valstī nav tādu villu, tik daudz ekskluzīvu automašīnu un miljonāru, nav tā noplicināta ražošana kā Latvijā! Jā, krīze ir visur, bet ne bankrots!Kas vainīgs? Pie varas esošo tuvredzība, nemākulība vai alkatība? Ko par savu mūža ieguldījumu un darbu esam saņēmuši mēs, pensionāri?1. Naudas maiņa 1:200, kuras rezultātā mūža uzkrājumi pat apbērēšanai izrādās nepietiekami. Lietuvā pieņem likumu par zaudējumu kompensāciju, pie mums tas netiek pat izskatīts.2. Tiek aprēķinātas pirmās pensijas 24 – 50 latu apmērā, cienījami aktieri kļūst par bulciņu pārdevējiem.3. Pensiju likumu papildina un groza tik bieži, ka rodas iespaids – katrs, kas nāk pie varas, lobē savas intereses.4. Šķēles valdības laikā, lielīgi pieņemot pirmo bezdeficīta budžetu, pensionārs tika nostādīts izvēles priekšā starp darbu un pensiju. Kā zināms, likumu Satversmes tiesa atzina par prettiesisku. Bet vai saukti pie atbildības tā izdevēji un pieprasīta kompensācija par nodarītajiem morālajiem un materiālajiem zaudējumiem, jo 1999. gadā par desmit latiem varēja nopirkt vairāk nekā 2002.!5. 2008. gadā, kad briest referendums par izmaiņām Pensiju likumā, tiek solīti pakāpeniskie soļi (piemaksa par darba stāžu līdz latam, gadā divreizēja indeksācija), kas nodrošinātu zemāko pensiju paaugstināšanu līdz iztikas minimumam. Daudzi noticēja un neaizgāja nobalsot. Savu artavu pielika Pensionāru federācija un Labklājības ministrija, kas aktīvi aģitēja pret referendumu, piedraudot ar krahu pensiju sistēmā. Varbūt nenotikušie referendumi mūs būtu glābuši. Tagad maksājam par savu neizlēmību un lētticību.6. Šodien valdība pieņem lēmumu visiem samazināt pensiju par desmit procentiem. Tas nozīmē: 283 pensionāriem jeb diviem procentiem Jelgavas pensionāru, kas saņem pensiju līdz 100 latiem, praktiski desmit dienu mēnesī nebūs ko ēst, jo viņiem pārtikai vairāk nekā lats dienā nesanāk, un tas pats tiek atņemts, tātad gadā 120 dienu bez dienišķās maizes, un tā līdz 2012. gadam.7. Beztiesisks un bezatbildīgs ir valdības lēmums par desmit procentiem samazināt arī pensijas, kas zemākas par iztikas minimumu. Jelgavā tādas saņem 6194 jeb puse pensionāru. Pieņemot lēmumu par algu vai pensiju, kas mazāka par iztikas minimumu, tiek pārkāpta gan Satversme, gan Eiropas Cilvēktiesību harta.8. Otrreiz tiek pieļauta tā pati kļūda par strādājošo pensionāru tiesību ierobežojumu, samazinot strādājošajiem pensiju par 70 procentiem. Atkal tiesāsimies?9. Nogriežot pensijas un algas, bet paaugstinot medicīnas pakalpojumu cenas, tiek liegta veselības aprūpe zemāk apmaksātajiem. Kā vārdā un kāda mērķa dēļ tiek nogrieztas algas un pensijas zemāk apmaksātajiem? Vai tas ir pēdējais saīsinājums vai tikai pirmais? Kas un kad atbildēs par nepildītiem solījumiem un nepareiziem lēmumiem?Atsaucoties uz portāla tvnet.lv publikāciju, 500 miljonu ir tikai pirmās izmaiņas. Izrādās, jau no Godmaņa laikiem solītie izdevumu samazinājumi ministrijām un aģentūrām vēl nav sākti realizēt, tieši otrādi, vairākām izdevumi palielināti. Kā tiks izmantoti nākamie 500 miljoni? Valdība detalizēti izstrādājusi izdevumu samazināšanas plānu, bet kur detalizēts ražošanas attīstības plāns? Samazinot izdevumus, kritīsies pirktspēja, samazināsies ieņēmumi, nedarbosies arī piedāvātā māju energoefektivitātes programma, jo kas gan ņems kredītu to siltināšanai, ja prioritāte ir dienišķā maize. Tāpēc reāli jāsāk domāt par ražošanu, jāveic būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē. Ja valsts nonākusi krīzes situācijā, tad solidāri atbild un jāpieņem ierobežojumi. Savu labo gribu un piemēru varētu parādīt ministri, deputāti, prezidents, mūsu miljonāri, tad arī pensionāram un zemāk atalgotajam tā nesāpētu. Rūgtā pieredze 18 gadu garumā pierāda, ka neviens neatbild par Latvijas izsaimniekošanu un beztiesiskiem lēmumiem. Nav saukta pie atbildības pirmā Godmaņa valdība, kad sākās privatizācija piespiedu kārtā, līdzīgi kā kolektivizācija. Nav prasīta atbildība arī no Šķēles valdības par beztiesiski pieņemtiem likumiem saistībā ar strādājošajiem pensionāriem, bez rezultātiem palikusi «Bankas Baltija», G-24 kredītu, «Latvenergo» miljonu lieta, digitalizācijas afēra, toties sākts kriminālprocess par torti. Smieklīgi, lai nesāktu raudāt aiz izmisuma un bezspēcības.Jelgavas Pensionāru biedrība aicina sabiedrību apvienoties ne tikai protestos, bet arī meklēt kopīgus risinājumus un pieprasīt atbildību no lēmējvaras un izpildvaras, paturot tiesības vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Mēs aicinām, aizstāvot savas tiesības, apvienoties visus Latvijā dzīvojošos un uzdodam jautājumu jaunajai paaudzei: vai ir vērts valstij maksāt sociālo nodokli, ja valsts nav gatava simtprocentīgi nodrošināt tavu sociālo aizsardzību? Sociālā budžeta līdzekļi tiek iepludināti pamatbudžetā, lai lāpītu kārtējos caurumus.Mēs nepretendējam uz vienīgo patiesību, labprāt uzklausītu citu viedokļus un valdības skaidrojumus. Vēstule apstiprināta Jelgavas Pensionāru biedrības ārkārtas sapulcē, piedaloties 66 biedriem
