Ar lielāku aizkavēšanos nekā sākumā paredzēts notikusi savulaik ar «Agrolīzinga» starpniecību uz līzinga noteikumiem realizētās tehnikas – kombainu «Sampo» un graudu kalšu «Mepa» izsole.
Ar lielāku aizkavēšanos nekā sākumā paredzēts notikusi savulaik ar «Agrolīzinga» starpniecību uz līzinga noteikumiem realizētās tehnikas – kombainu «Sampo» un graudu kalšu «Mepa» izsole. Par tās norisi «Ziņām» pastāstīja Inese Bartuševica, «Sampo» kombaina apsaimniekotāja no Sesavas pagasta zemnieku saimniecības «Bites».
Izsolē ar lejupejošu soli piedāvāti trīs kombaini un kādas sešas kaltes, ko pirms tam interesenti varējuši aplūkot. Taču galīgā cena nedrīkstējusi būt zemāka par aploksnē fiksēto, Finansu ministrijas norādīto summu. Ja solītājs piedāvājis mazāku, darījums atzīts par nenotikušu. Pretendentu skaits bijis visai niecīgs – kādi trīs zemnieki interesējušies par kombainiem, viens – par kaltēm. Izsole bijusi organizēta divās kārtās. Pirmajā izsolīta tehnika, ko paredzēts pirkt, maksājot skaidrā naudā. Otrajā kārtā piedāvātas nomas iespējas. Piedāvātā cena katru reizi izsolīta no jauna. Tā kombaina «Sampo 2050» (nostrādājis 727 motorstundas) sākumcena sasniegusi 48200 dolārus. Vienīgais pretendents par agregātu bijis gatavs maksāt 12 tūkstošus dolāru, par 19 tūkstošiem mazāk nekā fiksēts aploksnē ievietotajā papīrā. Graudu kalte «Mepa 130» ar 22000 dolāru sākumcenu nosolīta par 10500 dolāriem. Arī šis darījums uzskatāms par nenotikušu, jo fiksētā cena bijusi 17920 dolārus. Kombains «Sampo 2055» (sākumcena 52800 dolāri) pirmajā kārtā nosolīts par 32 tūkstošiem vai arī par 21 tūkstoti dolāru otrajā kārtā, iegādājoties agregātu ar izpirkuma tiesībām. Arī šajā gadījumā darījums nav noticis, jo darba grupas noteiktā cena bijusi 34320 dolāri. Praktiski izsole uzskatāma par nenotikušu vai, precīzāk runājot – par izgāzušos. Pretendenti neapmierināti jautājuši izsoles vadītājiem Spalīša kungam no Zemkopības ministrijas un Petrēvica kungam no Zemnieku federācijas, vai viņi tiešām nezina šīs tehnikas patiesās cenas. Pārspīlēti, lai neteiktu vairāk, bijis noteikts arī tehnikas potenciāls. Ja jau «Sampo» kombaina resurss sasniedzot 30 tūkstošus motorstundu, cik liels tas esot firmas «John Deere» produkcijai? Klātesošos neapmierinājis arī Spalīša kunga aprēķins par to, ka kombains atmaksāsies, kalpojot vismaz 15 sezonas. Tie, kuri lietojuši šo tehniku, domājot citādāk. Diemžēl praktiķi, izstrādājot un saskaņojot «Agrolīzinga» tehnikas pārdošanas cenas, darba grupā nav bijuši iesaistīti. Acīmredzot tāpēc, lai piedāvātajai tehnikai varētu «uzskrūvēt» nepamatotas cenas. Bet tā vai citādi pēc ekspremjera Šķēles pavēles rīkotā tehnikas izsole savu mērķi nav sasniegusi, un reālā minēto agregātu tirgus cena ir krietni zemāka nekā amatvīru noteiktā. Kombainu izsolīšanas gadījumā attiecīga cena acīmredzot parādītos arī «Sampo» kombainu nomnieku līgumos, kas sakarā ar «Agrolīzinga» maksātnespēju ir jānoslēdz atkārtoti vai jāpārtrauc. Šajā situācijā viņiem laikam jāgaida nākamās izsoles rezultāti.
Iepriekšējos gados «Agrolīzinga» neizmantotie kombaini iznomāti, iekasējot samaksu par nostrādātajām motorstundām vai sezonu. Šovasar kombaini uz sezonas nomu vairs netiekot doti. Bet mūsu nodokļu maksātāji ir pacietīgi. 1992. gadā Somijas valdības piešķirtais mērķkredīts sešu miljonu latu apmērā, par ko iepirkta minētā tehnika, jāatdod 2001. gadā.
