Dienu un nakti gan darba dienās, gan brīvdienās turpinās darbs rūpnīcā “PET Baltija”, kas izvietojusies industriālajā parkā «NP Properties» kādreizējā RAF ražošanas korpusā, kur agrāk tapa mikroautobusi.
Uzņēmuma vadība uzskata, ka ražošanas apjomi var augt, ja vien to veicinātu ES fondi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, vakar apmeklējot Jelgavu, solīja atbalstīt «PET Baltija», kas ir viens no lielākajiem PET pārslu un granulu ražotājiem Eiropā. Saistībā ar atkritumu saimniecību ministrs sola risināt arī juridiskās problēmas, ko rada Jelgavas atkritumu poligona «Brakšķi» atrašanās citas pašvaldības – Jelgavas novada – teritorijā.
Darbs grūts, bet darbinieki turas
«Mēs strādājam trīs maiņās 24 stundas nedēļā. Rūpnīca tiek apstādināta ne vairāk kā trīs dienas gadā – uz Ziemassvētkiem, Jauno gadu un Jāņos,» stāsta «PET Baltija» Tehniskās daļas vadītājs Agris Taukačs. Viņš atzīst, ka strādniekiem cehā, kur tiek šķirotas un mazgātas piegādātās saspiestās PET pudeles, darbs nav viegls. Cehā jūt ne visai patīkamu smaku, sadzirdēt otra cilvēka sacīto traucē arī darba mašīnu troksnis. “Taču strādājošie mums daudz nemainās, jo maksājam labi. Lai apgūtu nepieciešamās iemaņas, nav vajadzīga arī speciāla izglītība,” stāsta A.Taukačs. Uzņēmumā strādā 136 darbinieki. Pēdējā laikā jaunpienācēji tiek aicināti jau no Jelgavai tālākas apkārtnes.
Šogad plāno 14 procentu pieaugumu
SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs stāsta, ka pērn septembrī AS “PET Baltija” papildināja tehnoloģisko bāzi ar jaunu ražošanas iekārtu, kas palielināja krāsaino PET pudeļu šķirošanas jaudu. Tādējādi uzņēmums 2016. gadā pārstrādāja 33,8 tūkstošus tonnu PET pudeļu, kas bija par 19 procentiem vairāk nekā 2015. gadā. Šogad paredzēts 14 procentu apgrozījuma palielinājums, bet investīcijas pamatlīdzekļu atjaunošanā un jaunās tehnoloģiskās iekārtās plānotas aptuveni 600 tūkstošu eiro apmērā. SIA “Eco Baltija grupa” valdes padomnieks Raitis Glāzers uzskata – «PET Baltija» Jelgavā varētu paplašināties varbūt pat trīstik, ja vien ES fondi, kuru līdzekļu apguves nosacījumi tiek iezīmēti Vides un reģionālās attīstības ministrijā, būtu šo paplašināšanos veicinoši. «Turklāt iezīmētais ES finansējums šādam mērķim ir daudz par maz,» teic R.Glāzers.
Arī veiksmīgie ir jāatbalsta
Ministrs K.Gerhards atzīst, ka ministrijas prioritāte ir uzņēmējdarbības attīstības veicināšana pašvaldībās un būtisks instruments šajā ziņā ir ES fondu finansējums pašvaldību prioritāri noteikto projektu īstenošanai. «Patīkami, ka Jelgava ir gatava izmantot šo iespēju un līdz 2023. gadam plānojusi sakārtot uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamo infrastruktūru, ieguldot vairāk nekā 16 miljonus eiro. Tādējādi Jelgavā plānots izveidot vairāk nekā 200 jaunu darba vietu, piesaistīt komersantu nefinanšu investīcijas 14,5 miljonu eiro apmērā, kā arī atjaunot degradēto teritoriju 54 hektāru platībā,” saka K.Gerhards. Jelgavas domē tiekoties ar pašvaldības pārstāvjiem, viņš diskutēja par veiksmīgas uzņēmējdarbības attīstību rūpnīcā «PET Baltija», kā arī atbalsta iespējām ražošanai un arvien jauniem saražoto produktu realizācijas tirgiem.
