Jelgavas novada dižkoku apzināšanas akcijā no pērnā gada oktobra līdz decembrim saņemtas ziņas par 32 dižkokiem un 11 potenciālajiem dižkokiem, informē Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Vita Caune.
Lai noskaidrotu novada dabas bagātības un veicinātu sabiedrības interesi un izpratni par norisēm dabā, šoruden Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi aicināja apzināt dižkokus Jelgavas novadā un informēt par tiem. Visvairāk ziņojumu saņemts no Sesavas un Valgundes pagasta. V.Caune stāsta – Sesavas pamatskolas vides izglītības pulciņa dalībnieki savā pagastā apzinājuši 16 dižkoku un potenciālo dižkoku, savukārt Valgundes pagasta Kalnciema vidusskolas skolēni – 15 dižkoku un potenciālo dižkoku. Ziņas saņemtas arī par septiņiem Vircavas pagasta, trim Platones pagasta un diviem Elejas pagasta dižkokiem un potenciālajiem dižkokiem.
Speciālisti jau sākuši pārbaudes
Visvairāk ziņojumu ir par ozoliem (17), apsēm vai papelēm (7), liepām (5) un vītoliem (5). Atsevišķi ziņojumi saņemti arī par kļavām (2), gobām (2) un balto robīniju (1). Tikai septiņi no dižkokiem, par kuriem saņemta informācija, bijuši iepriekš zināmi. «Vērā gan jāņem fakts, ka 2010. gadā tika mainīta dabas aizsardzības likumdošana un noteikti mazāki dižkoku izmēri. Līdz ar to daudzi koki, par kuriem saņemti ziņojumi, agrāk netika uzskaitīti, jo nebija sasnieguši likumā noteiktos dižkoka izmērus,» skaidro V.Caune.
Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas darbinieki jau sākuši dižkokus apzināt dabā, un tas turpināsies līdz marta beigām. Gadījumos, kad zemes īpašnieki, ziņojot par dižkokiem, norādījuši savu kontaktinformāciju, pārvaldes darbinieki informēs par plānoto pārbaudes laiku. Ja koki atbildīs dižkoka statusam, tie dabā tiks apzīmēti ar zaļu plāksnīti, uz kuras attēlota ozollapa – šādu simbolu Latvijā lieto visu īpaši aizsargājamo teritoriju un objektu apzīmēšanai. Plāksnīte pie stumbra tiek piestiprināta kokam nekaitīgā veidā – lai gan tiek izmantotas naglas, tās netiek iedzītas līdz galam, jo koks turpina augt.
Dižkoki ietekmē zaļināšanas maksājumus
Pārbaudēs tiks iekļauti arī tie dižkoki, kas bija zināmi līdz 2006. gadam, bet pēdējos gados nav apmeklēti un par kuriem dati nav iekļauti Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā «Ozols». Pēc iestādes rīcībā esošajiem datiem, Jelgavas novadā šādu dižkoku ir apmēram 170 – visvairāk Vilces, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas un Līvbērzes pagastā.
Dabas aizsardzības pārvalde un Jelgavas novada dome aicina iedzīvotājus, īpaši skolēnus un zemes īpašniekus, arī turpmāk sūtīt ziņas par zināmajiem vai no jauna atrastajiem dižkokiem. Tas nepieciešams, lai vērtīgajiem pagātnes lieciniekiem varētu nodrošināt nepieciešamo aizsardzību un apsaimniekošanas pasākumus. Dižkokiem lauksaimniecības zemē ir īpaša nozīme – tie tiek ņemti vērā, rēķinot zaļināšanas maksājumus, kas ir daļa no atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem. Zaļināšanas maksājumu aprēķinos tiek iekļauta platība, kas ir zem dižkoka vainaga un desmit metru joslā ap to. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde izstrādājusi jaunu dižkoku uzmērīšanas metodiku, kurā papildus stumbra apkārtmēram tiek mērīta arī vainaga platība. Šī metode tiks izmantota, veicot dižkoku apzināšanas darbu.
Iedzīvotāji ziņas par dižkokiem aicināti sūtīt uz e-pastu [email protected] vai zvanīt pa tālruni 26872625.
