Varētu teikt, ka nedēļa sākās kā pagājušās sestdienas turpinājums, un pirmdien man bija «pēcvēlēšanu sindroms».
Varētu teikt, ka nedēļa sākās kā pagājušās sestdienas turpinājums, un pirmdien man bija “pēcvēlēšanu sindroms”. Esmu vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja. pienākumus pildot, bija gan negulēta nakts, gan uztraukumi, vai darbs notiek atbilstoši likumā noteiktajam. Vismaz mūsu iecirknī pārsteidza, cik neaktīvi izteikt savu viedokli nāca gados jauni cilvēki. Pārsvarā ieradās vecāki balsotāji, kā arī tie, kuriem Eiroparlamenta vēlēšanas bija pirmās vēlēšanas mūžā.
Šonedēļ vasaras darbu sāka piecpadsmit skolēnu. Par viņu padarīto varu teikt tikai labāko, jo skolēni dažu dienu laikā pierādīja, ka viņiem var uzticēties. Redzu, ka ar katru gadu aug bērnu pienākuma apziņa. Aplams ir viedoklis, ka nevar viņiem uzticēties. Manuprāt, tas nav taisnīgi, jo jādod iespēja sevi pierādīt kaut vai šādā veidā un negaidīt brīdi, kad kādam “paslīdēs kāja”. Līdzīgus vārdus diemžēl nevaru teikt par tiem, kurus pie mums strādāt nosūta nodarbinātības dienests. šis kontingents ar katru gadu kļūst aizvien bezatbildīgāks un negrib strādāt. Neapskaužu mūsu inspektori, kurai “jāgana” un jāmeklē, kuros krūmos aizbilstamais pazudis.
pienācis pēdējais brīdis valsts mērogā pārskatīt sociālās nodrošināšanas sistēmu, jo līdzšinējā sevi ir izsmēlusi. Žēl, ka mūsu iespējas ir ierobežotas un nevaram izmantot skolēnu darbu daudz plašāk.
Par tradīciju pirmsjāņu nedēļā kļuvusi labāk sakārtoto teritoriju noskaidrošana. Arī šovasar pagalmi kļūst arvien sakoptāki un pilsēta – kārtīgāka. Man vislabāk patīk aplūkot nevis vietas, kurās ieguldīti lieli līdzekļi, bet gan tās, kurās cilvēki strādājuši ieinteresēti, ar izdomu. Redzu, ka tie, kas iepriekšējos gados bija mazāk veiksmīgi, šogad ir pielikuši gādīgu roku un skaisto vietu kļūst vairāk. Patīkami, ka latviešu darba tikums saglabājies un atplaukst arvien vairāk. Braucot pa pilsētu, secināju, ka arī Eiropā mēs saglabāsim savu nacionālo identitāti.
Šonedēļ kopā ar dārznieci novērtējām, kas vēl jāizdara atlikušajās dienās pirms Jāņiem. Gribas uz svētkiem sagādāt jelgavniekiem prieku. Gatavojam karodziņus ar svētku simboliku, tos izvietosim centrā. Ir pat ideja karodziņus mainīt atbilstoši gadalaikam.
Patīkami redzēt, ka arvien vairāk māju būvētāju pirms darbu sākšanas to saskaņo ar attiecīgajiem pilsētas dienestiem. Agrāk daudz biežāk gadījās, ka, piemēram, rakšanas darbus katrs sāka, kur un kad ienāca prātā.
Lai arī labais ņem virsroku, tomēr žēl, ka daudzi joprojām nemāk novērtēt skaisto, kas ir ienācis pilsētā. Sirds sāp, ja ieraugi, ka izrakti stādi un izpostītas dobes. Piemēram, šonedēļ zagļi izraka piecus skujeņu stādus Pērnavas ielā. Pagājušajā nedēļā iekārtojām skaistu dzīvžogu Zanderu kapos, bet šonedēļ atklājām, ka tas jau daļēji sabojāts. Mēģinu saprast cilvēkus, kas to dara nabadzības dēļ. Nevaru saprast, kā cilvēki, zinādami, ka stādi ir zagti, tos pērk. Varbūt skaistā pagalmā aug apstādījumos nozagtie stādi. Nav vairs bijuši gadījumi kā pirms četriem gadiem, kad pie Lačplēša pieminekļa vienā naktī nozaga simtiem atraitnīšu stādu. Acīmredzot policija sākusi naktīs dežurēt aktīvāk.
Parasti sporta spēlēm līdzi nesekoju, tomēr Latvijas izlases spēlei ar čehiem Eiropas čempionātā futbolā jutu līdzi ļoti emocionāli.
