Saskaņā ar Eiropas Padomes programmu «Agenda 2000» desmit Centrālās un Austrumeiropas valstīm, tajā skaitā arī Latvijai, kurām ir noslēgti asociācijas līgumi ar Eiropas Savienību, no 2000. gada būs pieejama finansiālā palīdzība tautsaimniecības reformām.
Saskaņā ar Eiropas Padomes programmu «Agenda 2000» desmit Centrālās un Austrumeiropas valstīm, tajā skaitā arī Latvijai, kurām ir noslēgti asociācijas līgumi ar Eiropas Savienību, no 2000. gada būs pieejama finansiālā palīdzība tautsaimniecības reformām. Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku attīstībai paredzēta SAPARD (Special Accesion Programme for Agriculture and Rural Development) pirmsiestāšanās programma. Tās mērķis ir paātrināt kandidātvalstu integrāciju Eiropas Savienībā, piešķirot finansējumu lauksaimniecības un lauku strukturālajiem pārveidojumiem, mežsaimniecības un zivsaimniecības attīstībai un ES likumdošanas ieviešanai.
Kā tiks izmantota SAPARD nauda Latvijā?
Eiropas Savienības strukturālā politika paredz samazināt atšķirības dalībvalstu atsevišķu reģionu attīstībā, iedzīvotāju ienākumos un bezdarba līmenī. Šim nolūkam izveidoti vairāki strukturālie fondi lauku teritoriju atbalstīšanai. SAPARD līdzekļi nāk no Eiropas Lauksaimniecības struktūras un tirgus regulēšanas fonda struktūras regulēšanas daļas ELSTRF un ir paredzēti lauksaimniecības pārstrukturēšanas un lauku attīstības pasākumu sekmēšanai. SAPARD programma izveidota speciāli šīm desmit kandidātvalstīm. Līdz šim Latvijas zemniekiem bija pazīstama PHARE programma, bet jaunā programma būtiski papildinās pašreizējo ES palīdzību.
Stratēģiskais pamats – Latvijas lauku attīstības plāns
Latvijā SAPARD finansējums tiks izmantots pēc Latvijas lauku attīstības plāna, ko izstrādājusi Zemkopības ministrija. Tas paredzēts laikposmam no 2000. līdz 2006. gadam, un to akceptējis Ministru kabinets 1999. gada 28. septembrī. Lauku attīstības plāna mērķi ir Latvijā ražoto produktu konkurētspējas veicināšana iekšējā un ārējā tirgū, lauksaimniecības uzņēmumu tehnoloģiskā modernizācija, nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības un jaunu nodarbinātības formu attīstīšana, vidi saudzējošas un ilgtspējīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības attīstīšana, infrastruktūras un dzīves līmeņa lauku apvidos tuvināšana pilsētām.
Zemniekiem SAPARD programma ir iespēja attīstīt un paplašināt savu saimniecību, radot jaunas darba vietas. Attīstot laukos uzņēmējdarbību un bagātinot kultūrvidi, samazināsies cilvēku aizplūšana no laukiem. Projektus var izstrādāt gan, lai attīstītu pašreizējās zemnieku saimniecības, gan, lai uzsāktu jaunu uzņēmējdarbību, arī nelauksaimnieciska tipa. Svarīgs ir tikai priekšnoteikums, ka uzņēmumam jāatrodas laukos.
Latvija SAPARD līdzekļus varēs sākt izmantot jau ar 2000. gada
1. janvāri. Ja programmas darbības laikā – septiņos gados – pievienosimies Eiropas Savienībai, SAPARD programma mūsu valstī pārstās darboties.
Valdībai ir tiesības mainīt Lauku attīstības plānu, bet jāievēro, ka nozares, kuras atbalsta SAPARD programma, nedrīkst saņemt līdzekļus no valsts subsīdiju programmas. Kā zināms, valsts subsīdijas tiek piešķirtas zemes pirkšanai, ilggadīgo stādījumu ierīkošanai un šķirnes lopu iegādei. Valsts atbalsts tehnikas iegādei, sākot ar nākamo gadu, tiks nodrošināts tikai SAPARD programmas ietvaros.
Programmu izvēli noteikusi aptauja
Programmas, kas varēs saņemt SAPARD finansējumu, tika izvēlētas, pamatojoties uz Lauksaimniecības departamentu, konsultāciju biroju un zemnieku nevalstisko organizāciju veikto aptauju rezultātiem. Sākotnēji finansēšanai tika piedāvātas četrpadsmit programmas, bet atlases procesā izvirzījās piecas: investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana, lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvus ienākumu avotus lauku cilvēkiem, lauku infrastruktūras uzlabošana un vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes.
Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos
Programmas līdzekļi var tikt izmantoti lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācijai. Varēs iegādāties jaunu tehniku, iekārtas, kā arī naudu izlietot ēku celtniecības vai rekonstrukcijas darbiem. Atbalsts netiks sniegts lietotas tehnikas iegādei.
Šeit ietilpst arī investīcijas lauksaimniecībā neizmantojamās zemes apmežošanai: mežu stādīšanai, apmežoto platību kopšanai pirmajos piecos gados, kā arī ugunsdrošības zonu, ūdensņemšanas vietu un meža ceļu izveidošanai. Atbalstu nevarēs saņemt Ziemassvētku eglīšu stādīšanai un zemes pirkšanai. Zemes ierīcībā līdzekļi nav paredzēti meliorācijai.
Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana.
Programmā ietilpst pārstrādei nepieciešamo izejvielu piegādes uzlabošana, jaunu ražošanas tehnoloģiju ieviešana, pārstrādes atlieku utilizācijas pasākumi, produktu iepakojuma uzlabošana un mārketinga principu pilnveidošana. Atbalsts netiek sniegts vairumtirdzniecības tīklam.
Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus lauku cilvēkiem.
Investīcijas paredzētas amatniecības attīstībai, lauku tūrisma un tūrisma infrastruktūras uzlabošanai, meža stādāmā materiāla audzēšanai, mašīnu ringu un remontdarbnīcu izveidošanai, dzērveņu, sēņu, vēžu un citu netradicionālās lauksaimniecības nozaru attīstībai.
Lauku infrastruktūras uzlabošana.
Līdzekļus var saņemt visu veidu lauku infrastruktūras uzlabošanai: ūdensapgādes sistēmu ierīkošanai, alternatīvo siltumapgādes veidu attīstībai, ceļu izveidei (arī pievedceļu uz zemnieku saimniecībām), kultūrvēsturisku būvju atjaunošanai. Atbalsts netiek sniegts elektrības un telefona ievilkšanai saimniecībās.
Programmā paredzēti arī līdzekļi iedzīvotāju pārkvalifikācijai un apmācībām. Tajā ietilpst kursu rīkošana un demonstrējumu saimniecību izveidošana. Programmai ir četri virzieni: pārkvalifikācija, vides aizsardzības jautājumi, saimniecību vadīšana un ekonomika, produkcijas kvalitāte. Atbalstu varēs saņemt mācību iestādes, nevalstiskas un bezpeļņas organizācijas (vajadzīga Zemkopības ministrijas atļauja).
Vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes.
Programmā ietilpst bioloģiskās lauksaimniecības attīstības atbalstīšana. Nauda paredzēta pārejai no tradicionālās uz bioloģisko lauksaimniecību (taču ne ilgāk par diviem gadiem), kā arī bioloģisko lauksaimniecības produktu pārstrādes uzlabošanai. Investīcijas paredzētas arī bioloģiskās daudzveidības (tikai noteiktās teritorijās, liegumos) un lauku ainavas veidošanai, kā arī piesārņojuma samazināšanas pasākumiem.
Cik naudas varēs saņemt?
SAPARD programmas darbības laikā – no 2000. līdz 2006. gadam – no ES paredzētais finansējums Latvijā ir 21,848 miljoni eiro jeb 13,45 miljoni latu katru gadu. Ja Latvija nespēs pilnībā izmantot vienam gadam piešķirtos līdzekļus, tie būs jāatmaksā atpakaļ Eiropas Savienībai.
Kopējais finansējums septiņiem gadiem ir 162,4 miljoni eiro jeb 100,7 miljoni latu.
Katram projekta veidam noteiktas minimālās un maksimālās summas. Piemēram, projekta investīciju lauksaimniecības tehnikas, būvju un iekārtu modernizācijai minimālais apjoms ir pieci tūkstoši eiro (3000 latu), maksimālais – 180 tūkstošu eiro (108 tūkstoši latu), no kā Eiropas Savienības atbalsts būs 50 procentu apjomā. Ja zemnieks ir jaunāks par 40 gadiem, ES atbalsts palielināsies līdz 55 procentiem. Kopējā summa trim projektiem sešu gadu laikā nedrīkst pārsniegt 540 tūkstošu eiro (324 tūkstošus latu).
SAPARD programma paredz atbalstīt kompleksus projektus, piemēram, investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos varēs kombinēt ar vides aizsardzību un infrastruktūras projektiem.
Tajā pašā laikā netiks pieļauti integrēti projekti, piemēram, viens pieteikums gan tehnikas modernizācijas, gan ekonomikas dažādošanas apakšprogrammu ietvaros. Šajā gadījumā jāiesniedz divi atsevišķi projekti.
Peļņu nesošiem uzņēmumiem sabiedriskā atbalsta apjoms (ES finansējums un nacionālais līdzfinansējums) ir līdz 50 procentiem no projekta summas. Peļņu nenesošiem projektiem sabiedriskā finansējuma apjoms – līdz 80 procentiem.
Latvijas līdzfinansējuma daļa 2000. gadā tiks nodrošināta no Lauksaimniecības subsīdiju programmas.
Kad projekti būs pilnībā realizēti, šos 50 un 80 procentus to iesniedzēji varēs saņemt atpakaļ no naudas, kur 75 procenti būs ES finansējums, bet 25 procenti būs jānodrošina Latvijai. Šim nolūkam Latvija izlietos 4,5 miljonus subsīdiju naudas. Finansējumu pārskaitīs uzņēmēja kontā tikai pēc projekta īstenošanas. Tātad atbalsta saņēmējam pašam simtprocentīgi projekts jāfinansē no saviem līdzekļiem vai jāņem bankā kredīts.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Laimdota Straujuma stāsta, ka Latvija reāli SAPARD naudu varētu saņemt 2000. gada otrajā pusē, bet tas nenozīmē, ka projektus tās saņemšanai nevarētu sākt gatavot jau tagad. Pašlaik ministrija veic ļoti svarīgu darbu: cenšas paplašināt to cilvēku loku, kas varēs saņemt banku kredītus, kā arī palielināt garantiju fondu. Daudzu zemnieku nespēja garantiju trūkuma dēļ saņemt bankas kredītu var izrādīties nopietns klupšanas akmens.
– Ja šis jautājums netiks nokārtots, SAPARD programma var palikt neapgūta, – uzskata Laimdota Straujuma.
Par garantiju apjomu maiņu iestājas arī Augusta Brigmaņa vadītais Lauku atbalsta fonds, kas atrodas Zemkopības ministrijas ēkā. Fonds izstrādās priekšlikumus ministrijai, kuros paredzēts, ka zemniekiem daļu kredīta garantēs fonds, kā arī sagatavos aptaujas anketas un izglītos uzņēmējus projektu rakstīšanā. A.Brigmanis uzskata, ka nav korekti Latvijas līdzfinansējuma daļai līdzekļus ņemt no nākamā gada subsīdijām, jo SAPARD programmā iekļauti saimnieciskās darbības veidi, kas nav tieši saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu.
Lai apgūtu naudu, nepieciešamas reformas
SAPARD sagatavošanas pasākumus pašlaik Latvijā koordinē Zemkopības ministrija. Lai varētu sākt izmantot Eiropas Savienības līdzekļus, Zemkopības ministrijā notiek reorganizācija, jo pēc ES principa konsultēšana nav savienojama ar administrēšanu un lēmumu pieņemšanu. Tāpēc ES naudas administrēšanai Zemkopības ministrijā izveidota civildienesta iestāde Lauku atbalsta dienests, kuru vada Irina Pilvere. 2000. gada janvārī tas pārņems SAPARD programmas vadību un administrēšanu.
Projekta realizāciju varēs sākt tikai tad, kad būs saņemts rakstisks apstiprinājums no Lauku atbalsta dienesta. Tas pārraudzīs SAPARD programmas ieviešanu reģionālajā līmenī, detalizēti izvērtēs tos projektus, kuru apjoms pārsniedz desmit tūkstošu latu, atlases kārtībā – mazāka apjoma projektus un pieņems gala lēmumu par atbalsta piešķiršanu katram no tiem. Tikai pēc Lauku atbalsta dienesta rakstiska apstiprinājuma uzņēmējs var sākt ieguldīt naudu projekta īstenošanā.
Pārstrādes projekti netiks izskatīti reģionā, bet tūlīt virzīti uz Lauku atbalsta dienestu (skat. shēmu). Investīciju projektus izskatīs reģionālās lauksaimniecības pārvaldes. Infrastruktūras un ekonomikas dažādošanas projektus pirms virzīšanas uz lauksaimniecības pārvaldēm izskatīs partnerības padomes, kurās ietilps pašvaldību, lauksaimniecības departamentu, Valsts nodarbinātības dienesta un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tas nepieciešams tādēļ, lai noteiktu, vai projekts nav pretrunā ar reģiona attīstību. Padomēm būs tikai konsultatīvs raksturs.
Pašlaik Zemkopības ministrijā tiek izstrādātas projekta pieteikumu formas, kuras varēs saņemt lauksaimniecības pārvaldēs un konsultāciju birojos. Pieteikums sastāvēs no divām daļām – no informācijas par saimniecību un biznesa plāna.
Līdz 2000. gada 1. janvārim tiks izstrādāti SAPARD programmas administrēšanas un ieviešanas noteikumi, kuros paredzēta projektu izskatīšanas kārtība un termiņi.
Kādi ir finansējuma saņemšanas kritēriji?
Braucot pa Latviju un stāstot zemniekiem par SAPARD programmu, Laimdota Straujuma pārliecinājusies, ka kritēriji, kādiem jāatbilst saimniecībām, lauku iedzīvotājus interesē visvairāk.
Eiropas Savienības atbalstu varēs saņemt zemnieku saimniecības, lauksaimniecības, pārstrādes un lauku uzņēmumi (ražotne, kas iesniedz lauku teritorijā realizējamu projektu). Atsevišķās programmās var piedalīties arī citas uzņēmējsabiedrības.
Neatkarīgi no programmas veida atbalsta saņēmējam jābūt reģistrētam LR Uzņēmumu reģistrā kā nodokļu maksātājam. Viņam nedrīkst būt nodokļu parādu. Uzņēmumam jāatbilst vides, higiēnas un dzīvnieku turēšanas minimālajām prasībām.
Jebkuram lauksaimniecības uzņēmumam vai zemnieku saimniecībai jāatbilst šādiem kritērijiem:
zemnieku saimniecības īpašniekam vai lauksaimniecības uzņēmuma pārvaldniekam jābūt vismaz pirmā līmeņa lauksaimnieciskajai izglītībai, tas ir, jābūt nokārtotam eksāmenam par lauksaimniecības profesionālo pamatizglītību;
lauksaimnieciskajai ražošanai jābūt pamatdarbībai, t.i., vismaz 50 procentu no kopējiem ienākumiem tiek gūti no lauksaimniecības;
jāveic grāmatvedības uzskaite.
Zemniekus arī interesē, vai finansējumu varēs saņemt kooperatīvi un uz līzinga pirktiem objektiem. Zemkopības ministrija uzskata, ka tas būtu jāiestrādā SAPARD ieviešanas noteikumos.
SAPARD programmas apgūšanas gados Latvijai jārēķinās ar to, ka ES eksperti stingri kontrolēs tās ieviešanu, bet projektu realizāciju pārbaudīs, izbraucot uz saimniecībām.
Izmantoti Zemkopības ministrijas preses dienesta un Latvijas Lauksaimniecības
konsultāciju un izglītības atbalsta centra sagatavotie materiāli.
