Latvijas SAPARD programmas uzraudzības komitejas sēdē 4. martā plānots izskatīt Zemkopības ministrijas sagatavotos labojumus SAPARD programmā.
Latvijas SAPARD programmas uzraudzības komitejas sēdē 4. martā plānots izskatīt Zemkopības ministrijas sagatavotos labojumus SAPARD programmā. Tos vēl apstiprinās Briselē, bet projektu iesniedzējus Lauku atbalsta dienestā (LAD) izmaiņas varētu skart, sākot ar projektu iesniegšanas termiņu – 15. jūliju.
Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktora vietnieks Indulis Āboliņš tikšanās laikā ar pašvaldību vadītājiem Glūdas pagastā uzsvēra, ka SAPARD programma ir «uzņēmusi apgriezienus». Pagājušā gada rezultāti liecina, ka Latvijā pavisam iesniegti 559 projekti, no tiem 486 ir apstiprināti un noslēgti finansējuma līgumi, tādējādi apgūstot 66% no pieejamajiem SAPARD līdzekļiem. Visvairāk projektu iesniegts lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācijas apakšprogrammas graudkopības sektorā, bet ekonomikas dažādošanas apakšprogrammā – lauku tūrismā. Savukārt šogad līdz 15. janvārim Lauku atbalsta dienestā iesniegts jau 315 projektu.
Šogad SAPARD programmā paredzēti vairāki grozījumi, no kuriem viens no svarīgākajiem ir tas, ka turpmāk vairs netiks ierobežots projektu skaits vienam atbalsta saņēmējam.
Varēs realizēt lielākus projektus
Līdz šim vienam atbalsta saņēmējam trīs projektu kopējā attaisnoto izdevumu summa sešu gadu laika posmā nedrīkstēja pārsniegt 180 000 eiro, bet lauku ekonomikas dažādošanas apakšprogrammā – 540 000 eiro. Pastāvošie ierobežojumi neļāva veikt būtiskas investīcijas lielos uzņēmumos. Turpretī labojums paredz, ka tagad vienam projektu iesniedzējam visu projektu kopējā attaisnojamo izdevumu summa sešu gadu laikā nedrīkst pārsniegt 1 500 000 eiro. Labojums dos iespēju lielākiem lauksaimniecības uzņēmumiem realizēt vērienīgus modernizācijas projektus.
Palielināta maksimālā iesniedzamo projektu kopējā summa arī atzītām ražotāju asociācijas struktūrām, apvienībām un lauksaimniecības kooperatīviem. Turpmāk to kopējā attaisnoto izdevumu summa sešu gadu laikā nedrīkstēs pārsniegt 1 500 000 eiro.
Samazināsies arī LAD iesniedzamās informācijas apjoms par uzņēmuma iepriekšējo darbības gadu. Turpmāk tas vairs nebūs piecas, bet gan 1,5 vai divas lapas. Jāsniedz būs tikai aktuālākā un nepieciešamākā informācija, kas ievērojami atvieglos dzīvi visiem projektu iesniedzējiem.
Tiek atcelta arī formālā funkcija izvērtēt projektus pēc prioritārās atlases kritērijiem gadījumos, kad iespējamais sabiedriskā līdzfinansējuma apjoms ir pietiekams.
Ir papildināts netradicionālās lauksaimniecības nozaru saraksts, tajā iekļaujot zirgkopību un daiļdārzniecību – puķu un stādu audzēšanu ainavu labiekārtošanai.
Neierobežos strādājošo skaitu
Izmaiņas gaidāmas arī projektu iesniedzējiem – lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem. Turpmāk tajos strādājošo skaits vairs netiks ierobežots līdz 50 darbiniekiem kā līdz šim, bet gan līdz 250 darbiniekiem, balstoties uz informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta par sociālā nodokļa maksājumiem gadā pirms pieteikuma iesniegšanas. Šīs apakšprogrammas mērķis ir veicināt nodarbinātību lauku apvidos, nevis, ierobežojot uzņēmumu lielumu, kavēt jaunu darbavietu radīšanu.
Turpmāk lauksaimniecības produktu pārstrādē iesaistīto uzņēmumu iesniegto projektu attaisnoto izdevumu minimālā summa būs 100 000 eiro, bet maksimālā – 500 000 eiro.
Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes apakšprogrammā iekļauta arī jauna nozare – dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes un iznīcināšanas projekti ar piebildi «atļaut atbalstu jaunienācējiem nozarē». Minimālā projekta summa šai nozarē paredzēta 50 000 eiro.
Aicina piedalīties pašvaldības
I.Āboliņš SAPARD projektu rakstīšanā aicināja iesaistīties arī pašvaldības. Tās var pieteikties atbalsta programmai «Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana». Pašvaldības SAPARD programmas ietvaros var pretendēt uz līdzekļiem sakaru un informācijas centru veidošanai. Šādos centros lauksaimniekiem un vietējiem uzņēmējiem būtu pieejama informācija un palīdzība darbības tālākai attīstīšanai un produkcijas ražošanas un mārketinga uzlabošanai. Informācijas centriem jābūt pietiekami tuvu lauku uzņēmējiem, lai ar tiem uzturētu sakarus ikdienā.
Pašvaldības var rakstīt arī ceļu būves un rekonstrukcijas projektus, jo labs ceļu tīkls ir svarīgs priekšnoteikums saimnieciskās darbības veicināšanai laukos.
Pašvaldības var pretendēt uz atbalstu ūdensapgādes sistēmu ierīkošanai un uzlabošanai, kā arī polderu sistēmas ierīkošanai, hidrotehnisko būvju rekonstrukcijai un modernizācijai.
Infrastruktūras apakšprogrammā SAPARD atbalsts pārsniegs 50% robežu un var sasniegt pat 90% no projekta kopējās summas. Vienam atbalsta saņēmējam projektu kopējā attaisnoto izdevumu summa sešu gadu laikā nedrīkst pārsniegt 200 000 eiro.
Finanšu līdzekļi no «neejošajām» SAPARD apakšprogrammām, tādām kā «Apmācības» un «Infrastruktūra», tiks pārdalīti «ejošajām» apakšprogrammām.
Tālākā nākotnē SAPARD programmu paredzēts izmantot arī, lai elektrificētu 400 nomaļās lauku sētas, kurās vēl joprojām nav elektrības, kā arī sakārtotu un atjaunotu bezsaimnieka elektrolīnijas laukos.
