Visbiežāk sastopamās ir galvassāpes, sāpes mugurā un locītavās.
Visbiežāk sastopamās ir galvassāpes, sāpes mugurā un locītavās.
Gandrīz ikviens no mums savas dzīves laikā ir izjutis sāpes. Viens ar tām tiek labi galā, citam sāpes pāriet hroniskā formā un traucē dzīvot visu atlikušo mūžu. Tam iemesls ir virkne aplamu priekšstatu un vienkārši nezināšana par to, kas un kāpēc sāp.
Atbildes uz šiem jautājumiem un palīdzību īpaši hronisku sāpju ārstēšanā sniedz SĀPJU TERAPIJA – medicīnas nozare, kas pēta sāpju izcelsmes un pastāvēšanas procesus un nodarbojas ar to ārstēšanu. Hroniskas sāpes ir daudz vieglāk un lētāk nepieļaut, nevis pēc tam ārstēt.
Kas ir sāpes?
Sāpes ir brīdinājuma signāls par organismā jau pastāvošām vai draudošām briesmām. Briesmas var būt ne tikai ķermeniski (piem., adatas dūriens vai iekaisums), bet arī psihiski (smagi pārdzīvojumi). Tāpēc sāpes vienmēr vajadzētu ņemt vērā, noskaidrot un novērst to cēloni. Ļoti raksturīga ir tendence sāpju iemeslus meklēt un ārstēt tikai cilvēka fiziskajā ķermenī. Svarīgākā atziņa, kas būtu vienmēr jāpatur prātā: cilvēks ir biopsihosociāla būtne, kas bez fiziskā ķermeņa sastāv arī no psihiskās (emocijas, domāšana, uzvedība) un sociālās sfēras (ģimene, darbs). Tās nepārtraukti iespaido viena otru (izmaiņas vienā izraisa izmaiņas pārējās). Arī sāpes ir biopsihosociāls process. Tas ir viens no ārsta un pacienta pirmajiem un galvenajiem uzdevumiem, pietiekami tālu atkāpties sāpju iemeslu meklējumos.
Tas nozīmē, lai veiksmīgi uzveiktu hroniskas sāpes, vienlaicīgi jāārstē traucējumi visās cilvēka eksistences sfērās. Atziņa, kas jāņem vērā, lai sekmīgi tiktu galā ar sāpēm: galvenā persona ārstēšanas procesā ir pacients, ārsts ir tikai kompetents padomdevējs. Tikai slimnieks pats noteiks ārstēt sāpes vai ne, un ārstēšanas rezultāti būs atkarīgi no viņa aktīvas līdzdalības ārstēšanas procesā.
Sāpju slieksnis. Kad īsti sāk sāpēt?
Sāpes sākas tad, kad impulsu intensitāte nervā sasniedz kritisku lielumu, ko sauc par sāpju slieksni. Katram tas ir atšķirīgs, un arī vienam cilvēkam tas var būt dažāds. Ir daudz iemeslu, kas izmaina sāpju slieksni. Vienkāršākie ir diennakts bioritmi, kuru ietekmē visjutīgākie pret sāpēm esam īsi pēc pusnakts, piemēram, mokošās zobu sāpes tieši naktīs.
Sāpju slieksni pazemina (padara jutīgāku pret sāpēm) ilgstošs negatīvs stress, depresija, mazkustība, citas slimības, kas izraisa asinsapgādes pasliktināšanos.
Sāpju slieksni paaugstina (mazina sāpes) pozitīvas emocijas, fiziska aktivitāte, pretsāpju medikamenti.
Gatavība sāpēm – ar šo terminu jāsaprot viss tas, kas ar mums notiek līdz pirmajai nopietnajai sāpju lēkmei. Pēc šā nosacījuma visas sāpes varam iedalīt divās lielās grupās:
1) ar nepareizu dzīvesstilu paša iemantotās sāpes;
2) fatāli iegūtās sāpes.
Attiecība starp šīm grupām ir 9 : 1. Tas nozīmē, ka no desmit gadījumiem deviņos hroniskas sāpes rodas vienīgi mūsu pašu, mūsu dzīvesveida dēļ. Pārējos sākotnējais sāpju iemesls ir fatāls (nenovēršams) gadījums, piemēram, smaga trauma, audzējs u.c. Sāpes ir jāārstē vienmēr, un tas darīt jāsāk pēc iespējas ātrāk, lai aizkavētu un novērstu sāpju pāriešanu hroniskā formā.
Guntis Iļķēns, anesteziologs reanimatologs
Privātprakse sāpju terapijā Valmierā.
Sarakstījis «Rokasgrāmatu sāpju ārstēšanā un profilaksē».
Tā palīdzēs izprast sāpes un atrast pareizāko ceļu to uzveikšanai. Grāmatu var iegādāties Latvijas Pasta nodaļās.
