«Upē ieplūst desmitā daļa kanalizācijas» (2. septembris). Pludinš: Teikšu jums, mīļie, atklāti. Diez ko jauks jau tas ūdens tur nav. Labi, ka vismaz nesmird kā Venēcijā. Mums jau arī te visāda «zapte» nāk ārā.
“Upē ieplūst desmitā daļa kanalizācijas” (2. septembris)
Pludinš: Teikšu jums, mīļie, atklāti. Diez ko jauks jau tas ūdens tur nav. Labi, ka vismaz nesmird kā Venēcijā. Mums jau arī te visāda “zapte” nāk ārā. To jo sevišķi izjūtu, kad tieku peldināts agrajās rīta stundās, svelmainajās pēcpusdienās vai klusajās novakarēs. Tie lielākie nelabumi ir pie tirgus. Vai tiešām visi apkārtējie podi pieslēgti “pa tiešo”? Mazliet vieglāk ir pie Valsts ieņēmuma dienesta vai, kā agrāk, – restorāna “Lielupe” durvīm. Bet vislustīgāk man ir pie Sporta nama. Tur hlors atļauj uzelpot citādi, arī zivju tā pamazāk. Tieši tāpēc man gandrīz izdodas peldes bez ieniršanas – tās man ir kā brīvdienas.
Es arī gaidu vietējās valdības lēmumus. Varbūt kaut kas tiks vērsts par labu gan man, gan upei, gan apkārtējai dabai. Gribas taču tīrus ūdeņus tepat un tūlīt, jo mans saimnieks uz tīrām upēm nebrauc, bet par jūru man vispār nav ko sapņot.
