Programmā «Sapnis par Brodveju» Jelgavas bigbends veiksmīgi turpina sadarbību ar Latvijas Nacionālo teātri.
Ditas Lūriņas muzikālā programma «Sapnis par Brodveju» otrdien piedzīvoja pirmizrādi Rīgā, Nacionālajā teātrī, taču jau ceturtdienas vakarā Pilsētas svētku laikā ar to varēja iepazīties Jelgavā, un, spriežot pēc kultūras nama skatītāju pilnās zāles, interesentu netrūka.Iedvesma filmā «Kabīrijas naktis»Programma nebūtu tapusi bez maestro Raimonda Paula ierosmes un aktīvas līdzdalības. Pirmajā daļā D.Lūriņa izspēlēja stāstu par Kabīriju – meiteni, kura iztiku pelna, pārdodot sevi. Savai mūzikai R.Pauls iedvesmu smēlies slavenā itāļu režisora Frederiko Fellīni filmā «Kabīrijas naktis», bet tekstus sarakstījis Jānis Peters.Savukārt uzveduma otro daļu var saukt par Kabīrijas sapņa realizāciju uz skatuves, kur D.Lūriņai populāru Brodvejas mūziklu melodijas (to autori – Frederiks Lovs, Endrjū Loids Vēbers, Leonards Bernstains, Ričards Rodžerss u.c.) palīdzēja izdziedāt, izdejot un izspēlēt virkne Nacionālā teātra aktieru (Mārtiņš Egliens, Kaspars Zvīgulis, Jānis Vimba, Ģirts Liuziniks, Egils Melnbārdis, Uldis Anže, Arturs Krūzkops, Ivars Kļavinskis, Ainārs Ančevskis, Mārcis Maņjakovs, Gundars Grasbergs, Juris Hiršs u.c.), R.Pauls pie klavierēm un Jelgavas bigbends ar Raiti Ašmani pie diriģenta pults.Jāprot vissR.Ašmanis, kurš pats ar daļu bigbenda tikko atgriezies no koncertturnejas Dienvidamerikā, stāstīja, ka Nacionālā teātra dziedošie aktieri uzvedumā «Sapnis par Brodveju» viņu patīkami pārsteidz, jo tajā, kā jau Brodvejas mūziklos, viņiem jāprot viss – gan dziedāt, turklāt nevis tikai vienbalsīgi, bet arī daudzbalsīgi, iekļaujoties ansamblī (vokālā pedagoģe Anita Garanča), gan dejot kā kabarē (dejas iestudējis horeogrāfs Alberts Kivlenieks), gan būt aktieriski atraisītiem uz skatuves (režisors Valdis Lūriņš).Kas attiecas uz galveno varoni, tad «D.Lūriņas atveidotā Kabīrija tiešām fascinē», atzina diriģents.Jelgavā muzicējot R.Ašmani varējām redzēt arī vakar, kad Pilsētas svētku gājienā viņš vadīja pūtēju orķestri «Jelgava», bet par bigbenda gaitām Dienvidamerikā Raitis solīja pastāstīt jau kādā no nākamajām «Ziņu» kultūras lapām.
