Pagājušās nedēļas nogalē masu saziņas līdzekļos pavīdēja ziņa, ka Krievijas naftinieki, konkrēti «Lukoil», atteikušies no ieceres būvēt Jelgavas rajona Elejas pagastā naftas pārstrādes rūpnīcu.
Pagājušās nedēļas nogalē masu saziņas līdzekļos pavīdēja ziņa, ka Krievijas naftinieki, konkrēti «Lukoil», atteikušies no ieceres būvēt Jelgavas rajona Elejas pagastā naftas pārstrādes rūpnīcu. «Lukoil Baltija R» vadība noliedz, ka šāda iecere uzņēmumam jebkad ir bijusi. Ja arī «Lukoil» vēlētos celt šādu rūpnīcu, tad tā noteikti netiktu būvēta pie Elejas.
Skaidrs, ka šādai rūpnīcai ir jāatrodas pie cauruļvada, pa kuru tiek sūknēta nafta, jo pa dzelzceļu pievest pārstrādei nepieciešamo naftas daudzumu ir nereāli. Kā norādīja uzņēmuma vadība, tā noteikti nebūtu arī mazjaudas rūpnīca, jo pretējā gadījumā tā strādātu nerentabli un radītu zaudējumus. Šādas rūpnīcas visā pasaulē tiekot pakāpeniski likvidētas. Izdzīvotspējīgas ir tikai tās, kas gadā spēj pārstrādāt vairāk par 15 miljoniem tonnu naftas.
Arī Ekonomikas ministrijas Enerģētikas attīstības un prognožu nodaļas speciālisti «Ziņām» apgalvoja, ka vienīgā viņiem šajā sakarā zināmā informācija tika smelta no preses. Konkrētu ziņu par sarunām starp «Lukoil» vai citiem Krievijas naftas biznesa pārstāvjiem un Jelgavas rajona pašvaldībām viņu rīcībā nav.
Tātad atliek pēdējais informācijas «uzturētājs» – Jelgavas rajona Padome –, taču, kā sarunā ar «Ziņām» atzina tās izpilddirektore Irēna Škutāne, arī viņas rīcībā nav konkrētas informācijas par «Lukoil» vēlmi būvēt naftas pārstrādes rūpnīcu Elejas apkaimē. Ir tikai Jelgavas rajona Padomes vēlēšanās, lai tāda tiktu uzcelta. Padome ir gatava atbalstīt jebkāda veida uzņēmējdarbību, lai tikai rajonā rastos vairāk darbavietu vietējiem iedzīvotājiem. Šāda padomes vēlēšanās ir humāna un apsveicama, taču jājautā – vai šādiem sapņiem ir reāls pamats?
Ja «Lukoil Baltija R» vadība ir noliegusi uzņēmuma ieceri būvēt Elejā naftas pārstrādes rūpnīcu, tad ar to pašu brīdi jebkāda veida spekulācijas par šo tēmu vajadzētu pārtraukt. Taču I.Škutāne «Ziņām» pauda pārliecību, ka jautājums vēl «paliek atklāts». Šāda rajona Padomes pārstāves nostāja liek secināt, ka viņas rīcībā ir vēl kāda pagaidām nepubliskota informācija par iespējamo naftas pārstrādes būvi. To noliedz gan Ekonomikas ministrija, kura parasti ir informēta par šādām «iecerēm», gan arī «Lukoil» pārstāvji. Vai varbūt «Lukoil» nav nemaz tas īstais būvētgribētājs un patiesībā tā ir kāda cita kompānija? Ja tā, tad kādēļ šāda konspirācija?
Viss iepriekšminētais vedina domāt, ka realitātē patlaban nav gribētāju Elejas pagasta teritorijā būvēt naftas pārstrādes rūpnīcu, un iecere par tās būvi ir kārtējā kabinetu labirintos dzimusī vīzija, kurai nav lemts piepildīties.
Var saprast arī rajona Padomes pūliņus sava rajona labā. Nākamās pašvaldību vēlēšanas nav aiz kalniem. Situācija – mēs, lūk, gribējām, bet viņi ne, un rajona iedzīvotājiem neskaitāmas darbavietas «aizgāja gar degunu» – noteikti būtu izdevīga pašreizējam rajona deputātu Padomes sastāvam pirmsvēlēšanu kampaņā.
Tomēr jāatzīst, ka šādas idejas autori neizceļas ar īpašu iztēles neaptveramību. Interesantāk būtu bijis, ja, teiksim, bijušā RAF teritorijā sāktu būvēt «Boeing» lidmašīnas. Katrā ziņā šādai ražotnei būtu nepieciešams krietni lielāks darbavietu skaits nekā naftas pārstrādes rūpnīcas gadījumā.
Nav arī skaidrs, kuri uzņēmēji pārstāvētu Latviju šā projekta realizācijā. Jādomā, ka Jelgavas rajona Padomes, Elejas pagasta un zemes īpašnieka vēlīgums būtu pārāk mazs atspaids rūpnīcas celtniecībai. Vēl ir vajadzīgi līdzekļi, un nav zināms, no kurienes tie tiktu rasti.
Turpmākie neargumentētie spriedelējumi par šo tēmu, šķiet, ir neauglīgi. Pašlaik nav nekāda pamata runāt par iespējamo naftas pārstrādes būvi Elejas tuvumā. Jelgavas rajona Padomes atbalsts šādai rūpnīcai nav peļams, taču ar to vien ir par maz. Drošāk šādus apgalvojumus varētu izsacīt tad, ja padomes pārstāvji ar naftiniekiem būtu vienojušies un sēdētu pie sarunu galda. Pagaidām nesēž.
