«Labdien! Te jums zvana Klāvs. Vai jums būtu brīdis laika sarunai?» Aptuveni tā iesākās mūsu tērzēšana ar kādu pieklājīgu jaunu cilvēku no labi zināmas televīzijas kompānijas. (Skaidrs arī, ka «brīdis» visiem tiem, kas pa telefonu mēģina kaut ko pārdot, ir visai stiepts jēdziens. Tāpat kā telefonu grāmatas garuma anketu autoriem, kuri sola, ka to aizpildīšana aizņems ne vairāk par 15–20 minūtēm, bet parasti prasa vismaz uz pusi vairāk laika.)
Rēnā vasaras pievakarē lasot avenes, nevarēju atbildēt, ka laika man nav, tāpēc laipni puisim atteicu – brīdis man būtu, bet iegādāties viņa pārstāvētās kompānijas televīzijas pakalpojumus nevēlos. Viņš gan uzreiz sacīja, ka šoreiz grib tikai uzdot jautājumus. Ierastajiem jautājumiem par to, kādas televīzijas pakalpojumus izmantoju, sekoja jautājumi par iecienītākajiem kanāliem, cik bieži skatos televizoru, ko skatos, kādi ir mani interneta lietošanas paradumi.
Bet tad izskanēja visai negaidīts jautājums – kāda ir mana sapņu televīzija. Jāatzīst, jautājums visai mulsinošs, un pirmajā brīdī pat apstulbu, nezinot, ko atbildēt. Līdz šim par televīziju tādās kategorijās domājusi nebiju. Manā vērtību skalā pastāvēja jēdzieni sapņu vīrs, sapņu darbs, sapņu māja ar sapņu dārzu, kurā skraida sapņu suns, sapņu ceļojums – varbūt vēl kaut kas. Tomēr līdz sapņu televīzijai tikusi nebiju. Varbūt tāpēc, ka televizoru skatos samērā reti – ir dažas pārraides, kas mani interesē, un tām arī atvēlu laiku.
Pieļauju, ja televizoru skatītos biežāk, prasību man būtu vairāk. Turklāt arī mūsdienās tik populārā ieraksta iespēja ļauj izvairīties no reklāmām un raidījumu vai filmu noskatīties vēlamā laikā. Jā, šo iespēju novērtēju, bet vai to varētu saukt par sapni? Drīzāk jau ne. Televizors noteikti ir tas, bez kura varētu iztikt. Tā vien šķiet, ka pēdējā laikā, cenšoties pārdot savu preci, piedāvājumu gūzmā katrs mēģina to padarīt pamanāmāku, vietā un nevietā lietojot epitetus, pieturzīmes un graujot vārdu vērtību. Cilvēki sapņo par mašīnām, telefoniem, tagad arī televīziju. Vai drīz sapņosim par pienu un mutautiņiem?
