Vēl tikai pagājušās vasaras vidū kaut kur Satiksmes ministrijas gaiteņos klejoja uz oficiāliem papīriem kricelēta ideja, paredzot «aplaimot» autopārvadātājus ar jaunu un it kā simbolisku maksājumu – eirovinjeti jeb smago automašīnu ceļu maksu.Lai arī toreiz valsts atradās zināmās krīzes priekšnojautās, kam gan bija maz kopēja ar dažus mēnešus vēlāk nākošo ekonomisko murgu, daudzi pārvadātāji līdz ar būvniecības buma norietu varēja vien zīlēt, ko iesākt ar līzingā pirktajiem modernajiem auto. Ministrijā vinjetei bija gana skaļi lobiji, un vispirms jau par attiecīgo nozari atbildīgā ministra Aināra Šlesera «zēni», kas oficiāli noformēti padomnieku statusā.Pārāk nepūloties ieklausīties nozarē strādājošajos un turpinot malt iesākto, dažs ministrijas rūķis pilnu krūti sēca, ka «valstī nekādas krīzes nav», bet pārvadātājfirmām atlika vien plānot sēru maršu leišmales virzienā, lai supertehniku noandelētu atbilstoši autokapsētas cenrādim. Perspektīvā tas nozīmētu sagraut gan autopārvadājumu nozari, gan valsts cerības uz plānotajiem papildu ieņēmumiem – veseliem 12 miljoniem latu gadā.Kas zina, varbūt tieši jaunais gads un krīzes nestunda dažiem «lietpratējiem» atvēruši acis, ļāvuši pieņemties elementāras loģikas svarā un kaut šoreiz pieņemt saprātīgu lēmumu – vinješu ieviešanu atlikt uz pusgadu un papildu slogu uzkraut ne šogad jūlijā, bet pēc nākamā jaungada salūta izšaušanas.Pagaidām grūti spriest, cik lielā mērā notiekošais vērtējams kā saprāta diktēts solis, cik – kā priekšvēlēšanu lēmums vai neliels «trīceklis» ieraudzīt zem ministrijas logiem ne traktorus, bet iespaidīgas milzu furgonu kolonnas. Taču vismaz pagaidām no viena papildu maksājuma pārvadātāji var justies atbrīvoti. Vai termiņu vajadzības gadījumā kāds piekritīs pagarināt – tas jau ir nākamais jautājums.
