Par asu vārdu pārmaiņu un brīžiem pat kliegšanu pārvērtās Jelgavas novada pašvaldības organizētā Kalnciema pagasta iedzīvotāju sapulce. Iedzīvotāji nav gatavi pieņemt jauno kārtību, daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu nododot uzņēmumam «Jelgavas novada KU».
Sākot sapulci, Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) tradicionāli atbildēja uz jautājumiem, kas no pagasta iedzīvotājiem saņemti rakstiski jau pirms pasākuma. Viņš pavēstīja, ka plānots uzlabot stadiona stāvokli un sakārtot ciema lietusūdens kanalizāciju. «Iedzīvotāji interesējas arī, vai pēc ūdensvada nomaiņas darbiem tiks sakārtotas ielas. Būvniekam tas jāizdara. Protams, rudenī, kad darbi vēl nebūs pabeigti, būs dubļi, taču jāpacieš neērtības, lai varētu ielikt jaunas caurules,» aicināja Z.Caune.Sola «sadot pa purnu»Sanākušos savukārt interesēja daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas jautājumi. Problēmu aktualizēja vietējais pensionārs Jāzeps, kurš vairākkārt pārtrauca gan Z.Cauni, gan Kalnciema pagasta pārvaldes vadītāju Gaļinu Koroļovu, kura stāstīja par pērn un šogad pagastā paveikto un nākotnē iecerēto. «Mēs jūs ievēlam un gaidām, ka dzīve kļūs labāka, bet sanāk – jo tālāk, jo trakāk. Jūs izveidojat uzņēmumu, kas laupa un melo,» emocionāls bija vietējais iedzīvotājs, «Jelgavas novada KU» un deputātus salīdzinot ar sicīliešu mafiju «Cosa Nostra», jo iedzīvotājiem piespiedu kārtā esot jānoslēdz jauni apsaimniekošanas līgumi ar uzņēmumu, kas pacēlis apsaimniekošanas maksu no 16 līdz 30 santīmiem par dzīvokļa kvadrātmetru.Novada pašvaldības jurista Alda Jēgera skaidrojumos par to, ka paši mājas iedzīvotāji lemj par apsaimniekošanas maksu, pensionārs neieklausījās, turpinot apvainot deputātus un tādējādi izsaucot vairākkārtējus klātesošo aplausus. Sirmajam kungam gan tika palūgts iziet no zāles, ko viņš arī darīja, novada Domes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Tračumas pavadīts, jo pensionārs solīja «sadot pa purnu» «Jelgavas novada KU» galvenajam grāmatvedim Dzintaram Cāzeram, bet pēc tam nokrita ceļos pašvaldības pārstāvju priekšā.Negrib maksāt pašvaldībaiTēmu par apsaimniekošanas problēmām turpināja kāda cita iedzīvotāja, stāstot, ka visu mūžu dzīvojusi nabadzīgi, tāpēc dzīvokli nav privatizējusi, jo sertifikāti izmantoti citiem mērķiem. «Kāpēc man jāmaksā gan īres, gan apsaimniekošanas maksa, ja māja ir tik sliktā stāvoklī, jau gadu desmitiem nekas nav remontēts,» savās bēdās dalījās pensionāre, kurai pašvaldības darbinieki paskaidroja – likums neļauj pašvaldībām nodot dzīvokļus iedzīvotāju lietošanā, neiekasējot par to īres maksu.«Par 16 santīmiem kvadrātmetrā nekādus remontus jau nevar veikt. Piekrītu, ka pensijas ir mazas, bet, lai uzlabotu situāciju, jāceļ apsaimniekošanas maksa,» pauda Z.Caune, pensionāri aicinot vērsties pašvaldības Sociālajā dienestā, jo, iespējams, viņai var tikt piešķirts kāds finansiāls atbalsts.«Pazūd» kubikmetriem ūdensPārmetumi skanēja arī no Draudzības ielas 11. mājas iedzīvotājas Tatjanas Petrovas, kura uzskata, ka apsaimniekotājs izraksta nepamatotus rēķinus par remontdarbiem, piemēram, radiatoru detaļu nomaiņu. «Ja es maksāju apsaimniekošanas naudu, par ko ir vēl šie rēķini. Es nevienam neesmu lūgusi labot radiatorus,» savu viedokli aizstāvēja sieviete. Remontdarbu nepieciešamību centās pamatot komunāluzņēmuma pārstāvis Vladimirs Isajevs, skaidrojot, ka minētajā mājā ik mēnesi «pazūd» daudzi kubikmetri ūdens. Taču arī šajos argumentos klātesošie neieklausījās, pārmetot apsaimniekotājam zagšanu un lielas algas.«Pašvaldības mērķis iedzīvotāju sapulcēs ir ne tikai izrunāt interesējošās lietas, bet arī uzklausīt iedzīvotājus, lai vai kāda būtu viņu reakcija un attieksme. Katram no pagasta iedzīvotājiem ir tiesības izteikt savu sašutumu vai bažas, un tieši šādās diskusijās tikai beigās izkristalizējas risinājumu iespējas,» sapulču nepieciešamību pagastos pamato pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone, 15. augustā aicinot uz sapulci Glūdas pagasta iedzīvotājus.
