Ap septiņdesmit Vircavas pagasta iedzīvotāju, kā arī Jelgavas novada administrācijas un Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes pārstāvji bija ieradušies uz tikšanos ar Aiju Bitēnu, kas pārstāv uzņēmumu «Baltic Trade», kurš pērnvasar iegādājās īpašumu «Ceļmalas», agrākās kolhoza «Rosme» mehāniskās darbnīcas. Tikai šā gada sākumā uzņēmums plašākai sabiedrībai atklāja, ka tur sācis ierīkot dzīvnieku izcelsmes atkritumu, tostarp līķu, noliktavu. Tas vircavniekos radījis satraukumu par iespējamo dzīvnieku infekciju izplatīšanos un smirdoņu.
Sapulce, ko sadarbībā ar pagasta pārvaldi Vircavas tautas namā rīkoja uzņēmums «Baltic Trade», sākās ar Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes (ZZS) varas demonstrāciju – viņš pakļāvās «Baltic Trade» pārstāves A.Bitēnas uzstājīgajam viedoklim, ka «Ziņas» uzņēmuma plānus pagastā līdz šim atspoguļojušas nepareizi un tādēļ to klātbūtne nav pieļaujama. Tikai pēc «Ziņu» ierosinājuma viņš klātesošajiem vaicāja, vai zālē drīkst palikt laikraksta pārstāvji, un, tā kā vircavnieki pauda atbalstu, misēklis beidzās. Veterinārārste pret veterinārārsti Sapulces sākumā A.Bitēna līdzīgi kā «Ziņu» 7. marta publikācijā skaidroja, ka saskaņā ar «Baltic Trade» plānu «Ceļmalās» slēgtos konteineros tiks uzkrāti no visas Latvijas atvestie dzīvnieku līķi. Slēgtajā angārā mazo konteineru saturs tiks pārlikts lielajos, ko trīs reizes nedēļā auto vedīs uz utilizācijas uzņēmumu Polijā. Kopējais kravu apjoms gadā nepārsniegšot 800 tonnu. Viss šis process atbildīšot Latvijas un ES prasībām.Pirmā jautājumu A.Bitēnai uzdeva vircavniece Mārīte Pikšena, kura nolasīja iepriekš pagastā izplatīto veterinārārstes Santas Skujas vēstuli. Tekstā nosauktas septiņas raksturīgākās slimības, kuru uzliesmojumus tuvākajā apkārtnē varētu izraisīt inficētu dzīvnieku līķu glabāšana. «Lai cik sterili censtos kritušos dzīvniekus aizvest līdz angāram, kur tos pārkraus, vienmēr būs kāda noplūde,» teikts vēstulē. Pati veterinārārste, kas sapulcē nebija klāt, «Ziņām» stāstīja, ka netālu no «Ceļmalām» pie Mazlauku ciema atrodas divas fermas, kurās dzīvnieki varētu būt apdraudēti. A.Bitēna, akcentējot, ka pati arī ir veterinārārste, noliedza, ka no noliktavas «Ceļmalās» varētu izplatīties dzīvnieku slimības. M.Pikšena jautāja, vai jau topošajā noliktavā, kā pagastā runā, darbā nav pieņemti dzērāji. A.Bitena nosauca visu strādājošo vārdus. Klātesošie tajos neatpazina cilvēkus ar uzvedības problēmām. Smirdoņa pagastam var kļūt raksturīgaRīgas Stradiņa universitātes docente Eva Platkāja, kas brīvdienas pavada dzimtajās mājās «Sprīdīši», uzsvēra, ka no dzīvnieku līķu pārkraušanas angāra, jo īpaši vasaras karstumā, izplatīsies mušas un grauzēji, kas tomēr var būt infekciju pārnēsātāji. «Ja iedzīvotājiem kritīs lopi, kurš par to atbildēs!?» retoriski jautāja mediķe. Piebilstot par smakām, ko radīs «Baltic Trade» plānotā noliktava, E.Platkāja teica, ka iepriekš protestējusi pret biogāzes spēkstaciju «Zemgaļi» būvēšanu kaimiņos. Toreiz agrākais novada Būvvaldes vadītājs Arnis Ozols viņai pārmetis, ka tā neko nesaprotot no slēgtā biogāzes ražošanas cikla, taču tagad smaka esot nenormāla. «Vai tiešām Vircava jāpārvērš par smirdošu pagastu!» protestēja vircavniece. A.Bitēna minēja, ka «Baltic Trade» noslēdzis līgumus ar kaitēkļu iznīcinātāju, kam vajadzētu ierobežot grauzēju un arī mušu izplatīšanos. Klātesošie gan to uztvēra ar skepsi. «Ziedoni, gan tā smaka arī līdz tevīm nonāks,» kāds no sapulces dalībniekiem izteica repliku pašvaldības vadītājam un reizē arī Mazlauku iedzīvotājam Ziedonim Caunem. Viņš uz to atbildēja: «Es par to nešaubos!» «Ziņām» gan Z.Caune paskaidroja, ka pie «Ceļmalām» viņam pieder zeme ar tukšu māju. Nekonkretizē pagalmus, kur smirdēsVairāki sapulces dalībnieki pauda satraukumu, ka dažu simtu metru attālumā no «Ceļmalām» ir apdzīvotas mājas, kur cilvēki, visticamāk, cietīs no smakas. Taču šis jautājums palika detalizētāk neizrunāts. Sapulcē tika pieminēts arī sliktā stāvoklī esošais ceļa posms no Vircavas centra līdz Lietuvas šosejai, pa kuru plānots vest slēgtos konteinerus ar dzīvnieku izcelsmes atkritumiem, kas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ir bīstama krava. Tika piesaukts arī ētiskais aspekts, ka kravas vedīs caur pagasta centru gar mājām, tautas namu un skolu. Kā piemērotākā vieta tādai noliktavai minēta pamesta padomju armijas daļu teritorija. «Kāds pagastam ir labums no jūsu biznesa?» jautāja viens vecāks sapulces dalībnieks. A.Bitēna atbildēja, ka tās ir desmit darbavietas, ko radīs noliktavas izveide. Z.Caune piebilda, ka uzņēmēji un lielie zemnieki atbalstot savu pagastu dažādos pasākumos. Pēc gandrīz divu stundu ilgušās diskusijas viena no aktīvākajām sapulces dalībniecēm M.Pikšena teica, ka varētu arī neprotestēt pret dzīvnieku atkritumu noliktavu «Ceļmalās», ja vien stingri tiktu ievērotas un kontrolētas vides un veterinārās prasības. Z.Caune atzina – ir diezgan nožēlojami, ka pašvaldībai nav tiesiska pamata aizliegt uzņēmējiem izvērst iedzīvotājiem nepatīkamu saimniecisko darbību. «Ja sāktu tiesāties, kā to darīja sesavnieki, kas bija pret dāņa plānu uzbūvēt cūku kompleksu, pašvaldībai varētu nākties atmaksāt uzņēmēju ieguldītos līdzekļus,» iedzīvotājus baidīja Z.Caune. Sapulcējušies izklīda, nenorunājuši, ka protestus vajadzētu turpināt. Ja strādās godīgi, risku nebūsJānis Grosbārdis, Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Es saprotu vircavnieku satraukumu, šis uzņēmums rada bioloģisku un ekoloģisku risku un arī papildu rūpes mūsu dienestam. Ja «Ceļmalās» strādās godīgi, slimību izplatības draudiem nevajadzētu būt. Pēc loģikas, tuvākajā apkārtnē smirdēs gan. Ja strādā pareizi, smakām nevajadzētu būt, taču tas jau ir kontrolējošo iestāžu (vides dienests un PVD) uzdevums, veicot pārbaudes, to nepieļaut. Ņemot vērā veterinārārstes Santas Skujas minētos slimību izplatības riskus, papildus jau līdz šim veiktajām mūsu dienesta pārbaudēm tiks organizēta vēl viena, ko veiks veterinārie inspektori, lai izvērtētu infekcijas slimību ierobežošanas pasākumu izpildi. Ja būs konstatēti pārkāpumi, lemsim par ierobežojumiem. Pārbaudē plānoju piedalīties pats, lai būtu pilnīga pārliecība par uzņēmuma ieceres atbilstību prasībām.