Ainas Muzes tekstilmozaīkas Jelgavas Mākslas skolā; tikšanās ar mākslinieci šodien pulksten 16.
Pagājušā gada nogale un šā gada sākums jelgavniekus aplaimojis ar daudzām tekstilmākslas izstādēm. Arī patlaban muzejā varam skatīties Arņa Pumpura darbus, savukārt Jelgavas Mākslas skola mūs iepriecinājusi ar Ainas Muzes tekstilmozaīkām.Māksliniece ir viena no mūsu gobelēna pīlāriem. Kad 1961. gadā Rūdolfa Heimrāta vadībā Mākslas akadēmijā nodibināja Tekstilmākslas nodaļu, viņa bija starp pirmajām audzēknēm, kas izbaudīja celmlaužu brikšņus un lielceļus. Tagad šī lietišķās mākslas nozare vairs nav iedomājama bez A.Muzes, kura noteikti ieskaitāma latviešu tekstilmākslas izcilāko autoru pirmajā piecniekā. Laiks līdz pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem bija gobelēna ziedu laiks, kas diemžēl ar neatkarības atgūšanu zaudēja savu krāšņumu un neatkārtojamību un pietuvojās rudens lapkritim – nebija vairs pasūtījumu, samazinājās pircēju spējas iegādāties dārgus pašdarinātus gobelēnus, izejmateriāli (vilna, lins) kļuva dārgi. Bija jāpielāgojas jaunajai situācijai.Radošs cilvēks allaž atrod izeju no šķietamā strupceļa. Arī A.Muze meklēja un ieraudzīja savu lauciņu, kur darboties un izteikt sevi. Māksliniece apguva mašīnizšūšanu un tagad ir pazīstama ar savām tekstilmozaīkām ne tikai Latvijā, bet arī Francijā, Anglijā, ASV un citviet pasaulē. Beidzot arī mums Jelgavā ir iespēja ielūkoties šajā A.Muzes daiļrades nogrieznī tuvāk un vērīgāk.Tekstilmozaīkas nozīmē vienā darbā apvienot dažādu krāsu audumus, piepalīdzot mašīnizšūšanas tehnikām – rišeljē, broderī, caurai vīlei, divvirzienu izvilkumam un citām. Izklausās gan pietiekami sarežģīti, gan vienkārši. Taču tā ir tikai virspuse. Skatoties A.Muzes tekstilijās, par to, kā darināts darbs, sāc domāt tikai vēlāk. Pār izpildījuma noslēpumiem kā aisberga ledus kalni paceļas emocionālie iespaidi – ļoti jūtīgie krāsu salikumi, kas rada mūsu tonālajai glezniecībai, tēmas interpretācijas daudznozīmība. Kādā intervijā A.Muze atzinusies, ka «sarežģītas lietas var panākt ar vienkāršiem līdzekļiem. Mani tas ļoti interesē, kā ar dažādiem materiāliem un dažādām krāsām var atklāt kādu ideju un domu».Mākslinieces tekstilmozaīkās pievelk izvēlētā tematika un tās asprātīgais risinājums, niansētā krāsu bagātība, kompozīciju uzbūve, krāsu ritmika. Tēmas viņa gūst no dabas («Salnas valoda», «Zelta rudens»), priekšā pasaka materiāls («Linu sērija») vai dzimst pārdomās, lasītajā, mūzikā saklausītajā («Medisimo Tempo»). A.Muzes tekstilmozaīkas ir pilnas dzīvesprieka un optimisma, latviskās dzīves izjūtas un ētiskās attieksmes pret pasauli.
