Statistikas dati liecina, ka zādzību un laupīšanu skaits ar katru gadu aizvien palielinās. Cilvēkam, kam ir īpašums, agrāk vai vēlāk aktuāls kļūst jautājums par tā drošību.
Statistikas dati liecina, ka zādzību un laupīšanu skaits ar katru gadu aizvien palielinās. Cilvēkam, kam ir īpašums, agrāk vai vēlāk aktuāls kļūst jautājums par tā drošību. Kāds varbūt izvēlēsies ierīkot tērauda durvis ar septiņām atslēgām un logu aizdarus. Citam tīkamāks liksies nikns sargsuns. Tomēr ir vērts izanalizēt arī apsardzes firmu piedāvātos pakalpojumus, kas var garantēt drošību visu diennakti.
Vai apsardzes jomā Jelgavā draud monopols?
Jelgavā darbojas trīs apsardzes uzņēmumi – Valsts policijas paspārnē strādājošās apvienības «Apsardze» Zemgales starprajonu nodaļa, Rīgas Apsardzes savienības Jelgavas nodaļa un firma «Gens».
Jaunākā firma
Rīgas Apsardzes savienības nodaļa ir jaunākais uzņēmums Jelgavā, kas piedāvā apsardzes pakalpojumus. Patiesībā gan jauns ir tikai nosaukums, jo uzņēmuma pamatā ir jau ilgāku laiku pazīstamā «Spars apsardze». Nav mainījies nedz tehniskais aprīkojums, nedz arī kadru sastāvs. Kā apgalvo Jelgavas nodaļas komandieris Vladimirs Jegorovs, arī apsargājamo objektu skaits un pakalpojumu veidi palikuši iepriekšējie.
Rīgas Apsardzes savienība ir vienīgais apsardzes uzņēmums, kas piedāvā kinologa pakalpojumus. Tajā «strādā» vācu aitu šķirnes suns Rada, kas protot visu, izņemot rakstīšanu. Reiz Rada, kas drīzumā būs jālaiž pensijā, aizturējusi astoņus likumpārkāpējus. Tomēr V.Jegorovs uzskata, ka Jelgavā nav daudz objektu, ko apsargāt kinologam, tādēļ arī vismaz pagaidām firma nedomā iegādāties vēl kādu apmācītu sargsuni.
Rīgas Apsardzes savienība ir vienīgā no šādiem uzņēmumiem, kas kontrolē arī maršruta autobusus. Pagaidām līgums ir noslēgts ar Jelgavas un Dobeles autobusu parku, kā arī ar akciju sabiedrību «Nordeka». Pirms šā darba visi apsardzes darbinieki brauca stažēties uz Rīgu. Nu pēc pusotra gada ilga darba V.Jegorovs uzskata,
ka jelgavnieki šo pienākumu veic ne sliktāk par kolēģiem galvaspilsētā.
Autobusos galvenais apsardzes darbinieku uzdevums ir pārbaudīt, vai transportlīdzekļa vadītājs braucējiem ir iedevis biļetes, jo reizēm gadās, ka šoferītis uz firmas rēķina mēģina piepelnīties. Gadās, ka pasažieri paši no biļetes atsakās, tādēļ tiek kontrolēti arī viņi. Apsardzes firmas atskaitēs parādās visi konstatētie pārkāpumi, un autotransporta uzņēmumam pašam jālemj par soda mēriem. Taču pašlaik tiek izstrādāta jauna kontroles sistēma, kas sodu ļaus noteikt arī apsardzes firmas darbiniekiem. Tiek pieļauta iespēja, ka soda nauda varētu būt līdz divdesmit latiem. Lai izskaustu nelegālos taksometrus, tuvākajā laikā Rīgas Apsardzes savienības Jelgavas nodaļa sāks kontrolēt arī «takšus». Tomēr uzņēmuma pamatnodarbošanās joprojām ir apsardze. Tas piedāvā gan fizisko, gan arī tehnisko apsardzi. Pirmajā gadījumā darbinieks nepārtraukti atrodas objektā, bet otrajā tiek ierīkota signalizācija vai trauksmes poga, un apsargi ierodas pēc trauksmes signāla. Iespējams nolīgt arī miesassargu vai
kinologu. Galvenokārt pakalpojumus firma piedāvā jelgavniekiem un Ozolnieku pagasta iedzīvotājiem.
Rīgas Apsardzes savienības Jelgavas nodaļas komandieris V.Jegorovs uzskata, ka apsargiem ir jābūt varena auguma, tādēļ arī lielākoties darbā pieņem ražena auguma vīrus. Tikai reizi viņa apsardzes uzņēmumā par sargu ir strādājusi sīka sieviete.
– Viņas mazo augumu kompensēja divi milzīgi apmācīti Kaukāza aitu šķirnes suņi, kā arī perfekti izstrādāta loģiskā domāšana. Šī meitene man varēja aizstāt desmit visspēcīgāko un lielāko vīru, tomēr šaubos, vai vēl kādreiz gribēšu pieņemt darbā sievieti, – tā V.Jegorovs.
Sargam jābūt inteliģentam
Citādās domās ir apsardzes firmas «Gens» Jelgavas nodaļas vadītāja Gaļina Šteinburga. Viņasprāt, nav svarīgi, kādi ir darbinieka parametri.
– Pat ja cilvēks izaudzis tikai metru no zemes, bet ir sportisks, pieklājīgs un apķērīgs, viņš var būt ļoti labs apsardzes firmas darbinieks, – tā nodaļas vadītāja.
Pilnīgi visiem firmā strādājošajiem fiziskās formas uzturēšanai regulāri jāapmeklē sporta zāles.
Arī nosaukums «Gens» apsardzes biznesā parādījās salīdzinoši
nesen – pagājušā gada nogalē. Jelgavas nodaļas vadītāja apgalvo, ka firmas pamatā ir «Evor», kas iekšēju nesaskaņu rezultātā tika sadalīta un daļa pārdēvēta par «Gens».
Drošība pilsētniekiem
«Gens» neizvairās apsargāt objektus ārpus pilsētas, ja vien tie neatrodas «īstos laukos», tas ir, tālāk par 15 kilometriem. Taču šāda firmas pretimnākšana ne vienmēr apmierina potenciālo klientu. Apsardzes darbiniekiem tiek noteikts minimālais un maksimālais laiks, kurā trauksmes gadījumā jāierodas objektā. Pilsētā tas nepārsniedz sešas minūtes, bet rajonā var runāt jau par 20 minūtēm un vairāk. Šajā laikā firma neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par savu objektu. Runa par nekvalitatīvi izpildītu darbu var būt tikai gadījumā, ja apsardzes darbinieki ieradušies vēlāk, nekā līgumā noteikts.
Ierobežoto tehnisko iespēju dēļ firma pilnībā pildīt savus pienākumus, proti, pasargāt no zagļiem un laupītājiem, var tikai pilsētā. Tas ir arī viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ vairums «Gens» objektu atrodas pilsētā. Taču, kā apgalvo nodaļas vadītāja, ja vien būs pietiekami daudz gribētāju, ar laiku šo problēmu iespējams atrisināt, un arī objekti rajonā varēs saņemt pilnvērtīgu un drošu apsardzi.
Apsardze – tas ir nopietni
Vismaz pagaidām apsardzes firmas galvenokārt izbrauc uz viltus trauksmēm. Lai arī tas objekta saimniekiem sagādā papildu izdevumus, iedzīvotāji joprojām nav sapratuši, ka signalizācija nav joks.
– Reiz kāds vadošs darbinieks, neņemot vērā signalizāciju, devās uz savu kabinetu un sāka strādāt. Kad ieradās operatīvā grupa, censoņa paskaidrojums bija ļoti vienkāršs: signalizāciju neatslēdzu tādēļ, ka nezināju kodu.
Šis ir tikai viens no neskaitāmajiem piemēriem par nevīžīgu attieksmi pret saviem vai uzņēmuma līdzekļiem, – tā G.Šteinburga.
Vienīgais valsts uzņēmums
Lielākā apsardzes organizācija Jelgavā ir Kārtības policijas paspārnē strādājošās apvienības «Apsardze» Zemgales starprajonu nodaļa. Tā apkalpo gandrīz 1550 objektu Bauskā, Jelgavā, Dobelē, Saldū un Tukumā. Apvienība ir vienīgais valsts uzņēmums, kas piedāvā apsardzes pakalpojumus. Pilnīgi visi tās darbinieki ir beiguši vai turpina mācīties Policijas akadēmijā. Visi apvienībā strādājošie vienlaikus pilda arī «kārtībnieku» funkcijas (izņēmums ir tikai brīvlīguma darbinieki – dispečeres, mehāniķi, inženieri un administrācija). Ir pilsētas, kur «Apsardze» paralēli saviem tiešajiem pienākumiem arī patrulē.
Lai arī apvienība ir valsts iestāde, tā tiek finansēta no līdzekļiem, kurus ieņēmusi par apsardzes pakalpojumiem, nevis no valsts budžeta.
Zemgales starprajonu nodaļas priekšnieks Anatolijs Kuprijānovs ir pārliecināts, ka apvienība «Apsardze» ir viens no bagātākajiem un varenākajiem šāda tipa uzņēmumiem Latvijā.
Nākotnes perspektīvas
Gan valsts apsardzei, gan arī privātajām firmām vismaz pagaidām nākotnes perspektīvas nešķiet īpaši gaišas. Jau vairākus mēnešus tiek runāts par to, ka valsts apvienība «Apsardze» jālikvidē vai jāprivatizē. Pēdējais variants izskan biežāk.
Lielāko Latvijas apsardzes firmu vadība vairākkārt paudusi uzskatu, ka Valsts policijas apvienība «Apsardze» nodarbojas ar biznesu, lai gan citās valstīs, tostarp arī Eiropas Savienībā, tā nenotiek. Apvienība pelna naudu, konkurējot privāto apsardzes firmu tirgū. Šāda situācija neesot pieļaujama, ja vien Latvija joprojām vēlas iestāties Eiropas Savienībā, jo valsts nedrīkstot nodarboties ar uzņēmējdarbību. Bet tajā pašā laikā Eiropas Savienībā neesot neviena normatīvā akta, kas policijai aizliegtu sniegt apsardzes pakalpojumus, kas tikai vairo iedzīvotāju drošību. Tomēr līdz
15. augustam Iekšlietu ministrijai ir jāsagatavo priekšlikumi par Valsts policijas apvienības «Apsardze» turpmāko darbību. Visticamāk, priekšroka tiks dota privatizācijai.
Par šādu notikumu pavērsienu nav iepriecinātas nedz mazās firmas, nedz arī pati «Apsardze».
Zemgales starprajonu nodaļas priekšnieks A.Kuprijānovs ir pārliecināts, ka apvienību apdraud un vēlas privatizēt lielās privātās apsardzes firmas.
– Tām nav izdevīga šāda Valsts policijas struktūrvienība, jo daudz vieglāk veidot biznesu ir tad, kad cilvēkiem nav izvēles iespēju, – tā A.Kuprijānovs. Viņa viedoklim piekrīt arī Rīgas Apsardzes savienības un firmas «Gens» Jelgavas nodaļu vadītāji. Sarunā ar «Ziņām» savienības vadītājs bija tiešāks un izteica pārliecību, ka aiz jezgas ap «Apsardzi» stāv viena no lielākajām Skandināvijas apsardzes firmām «Falck», kas nesen pieteica sevi arī Baltijas un Latvijas tirgū.
– Šis uzņēmums, kas kopumā darbojas vairāk nekā sešdesmit valstīs, ir gandrīz monopolizējis apsardzes tirgu Igaunijā un tagad vēlas to pašu panākt Latvijā, – uzskata Rīgas Apsardzes sabiedrības Jelgavas nodaļas komandieris Vladimirs Jegorovs. Viņš ir pārliecināts, ka lielo uzņēmumu konkurencē mazie nespēs pastāvēt, līdz beigās izveidosies cīņa starp diviem spēcīgākajiem, no kuriem viens kļūs par uzvarētāju un monopolistu.
Mazo apsardzes firmu pastāvēšanai draudus rada arī iespējamie grozījumi Apsardzes darbības likumā, kas privātajām apsardzes firmām aizliegs izmantot operatīvā transportlīdzekļa statusu. Grozījumu pamatā ir apgalvojumi, ka privāto apsardzes firmu automašīnas nepamatoti bieži izmanto bākugunis un skaņu signālu, kas traucē iedzīvotājiem. Pamatojums ir diezgan loģisks, ja vien 1999. gada 31. augustā pieņemtajos noteikumos «Par operatīvajiem transportlīdzekļiem» nebūtu trešais punkts, kas nosaka, ka «visiem operatīvajiem transportlīdzekļiem neatkarīgi no to izmantošanas veida jābūt aprīkotiem ar speciālām ierīcēm, kas fiksē laiku, kad transportlīdzeklis tiek izmantots ar iedegtu bākuguni un ieslēgtu skaņu signālu, kā arī braukšanas ātrumu». Privātajām apsardzes firmām šie noteikumi stāsies spēkā jau pēc pusgada – 2001. gada 1. janvārī. Var jau būt, ka šādu ierīču uzstādīšana nedos vēlamo efektu un, iespējams, iedzīvotāji vairs ilgāk ne dienu nespēj izturēt gaudojošos skaņu signālus. Tādēļ valdībai ar steigu jāpieņem lēmums par operatīvā statusa likvidēšanu privāto firmu automašīnām.
Privātās firmas stingrāk jākontrolē
– Manā praksē vēl nav bijis gadījuma, kad kādam būtu izdevies aplaupīt dzīvokli, kurā ierīkota signalizācija, – stāsta Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes štāba priekšnieks Valdis Skadiņš.
Ja pēkšņi tiktu likvidēti pilnīgi visi apsardzes uzņēmumi, arī apvienība «Apsardze», kas ir Kārtības policijas paspārnē, policijai būtu daudz vairāk darba – tai vajadzētu noņemties arī ar neskaitāmajām zādzībām veikalos, dzīvokļos un privātmājās, kur vainīgie jāatrod apsargiem. Taču līdz šim likumpārkāpēji, ko apsardzes firmas nodod policijai, ir ļoti niecīga daļa no visiem aizturētajiem. Izņēmums esot vienīgi veikalu iekšējās apsardzes darbinieki. Viņi katru dienu aizturot pa kādam zaglēnam, kas pašapkalpošanās veikalā centies «aizņemties» saldējumu, dezodorantu, šokolādi vai kādu citu nieku.
V.Skadiņš uzskata, ka apsardzes firmām būtu apdomīgāk un rūpīgāk jāizvēlas darbinieki. Nereti apsardzes darbinieki rupji pārkāpj noteikumus, tā bojājot kopējo uzņēmumu tēlu. Visbiežāk, būdami alkohola reibumā, viņi staigā ar ieročiem vai vada automašīnas. Šogad vien par šādiem pārkāpumiem ieroča nēsāšanas atļaujas atņemtas jau četriem apsardzes firmu darbiniekiem.
V.Skadiņš atceras, ka pirms gadiem trim kāds vīrietis, kas strādājis par sargu, krietnā alkohola reibumā braucis ar divriteni. Protams, arī ierocis viņam bijis līdzi. Vienā brīdī braucējs bijis gar zemi, tad kaut kā pietrausies kājās un turpinājis ceļu, nepamanot, ka zemē nokritis ierocis. Bīstamo mantu pamanījuši bērni un nolēmuši ar to paspēlēties. Par laimi, viss beidzies bez starpgadījumiem, jo «rotaļlietu» ieraudzījis kāds no pieaugušajiem un paziņojis policijai. Izmeklēšanā noskaidrota ieroča īpašnieka personība, un viņam anulēta tā nēsāšanas atļauja. Tomēr nez vai tas ir pietiekams sods par briesmām, ko vīrietis varēja izraisīt.
Jelgavas Policijas pārvaldes štāba priekšnieks uzskata, ka apsardzes firmu darbinieki nepamatoti bieži izmanto operatīvā transportlīdzekļa priekšrocības – iedegtas bākugunis un skaņu signālu.
– Protams, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības un ugunsdzēsēju mašīnas arī brauc ar iedegtām bākugunīm, tomēr daudz biežāk to dara apsardzes firmu automobiļu vadītāji. Neesmu pārliecināts, ka katru reizi tās tiešām dodas izsaukumos. Drīzāk to vadītāji, kas lielākoties ir jauni puiši, vēlas sev pievērst uzmanību vai arī negrib stāvēt krustojumā, – tā saka V.Skadiņš.
Štāba priekšnieks uzskata, ka apsardzes firmas vajag stingrāk kontrolēt, tad iedzīvotājiem nebūs jāmēģina aizmigt sirēnu pavadījumā.
Rīgas Apsardzes sabiedrības Jelgavas nodaļa piedāvā:
tehnisko un fizisko apsardzi (pēdējā maksā dārgāk);
uzstādīt signalizāciju;
kinologa pakalpojumus;
miesassarga pakalpojumus;
autobusu un taksometru kontroli.
Mēnesī maksa par tehnisko apsardzi – 25 līdz 30 latu, plus papildu summa par katru viltus izsaukumu. Nepieciešamības gadījumā tiek izmantotas arī personīgās automašīnas.
Apsardzes firma «Gens» piedāvā:
tehnisko un fizisko apsardzi;
uzstādīt apsardzes signalizāciju;
uzstādīt ugunsdrošības signalizāciju;
miesassarga pakalpojumus;
Mēnesī maksa par tehnisko apsardzi – 25 līdz 30 latu, plus papildu summa par katru viltus izsaukumu. Nepieciešamības gadījumā tiek izmantotas arī personīgās automašīnas.
Apvienība «Apsardze» piedāvā:
nodrošināt kārtību pilsētā;
tehnisko un fizisko apsardzi;
ierīkot un remontēt signalizāciju objektos.
Mēnesī maksa par tehnisko apsardzi – 25 lati un vairāk, plus papildu summa par katru viltus izsaukumu.
