Tieslietu ministrijas un Sertificētu mediatoru padomes kopīgajā projektā «Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos» gada pirmajos divos mēnešos Jelgavas tiesā izbeigti trīs civilprocesi, kad mediācijas ceļā ir nonākts pie mierizlīguma. Projektā atbalstīta mediācija saistās ar ģimenes un bērnu tiesībām, taču to var izmantot arī plašāk.
Garais stāsts nav atklājams
Jelgavas tiesas nama 304. kabinets, kur notiek mediācijas seansi, atrodas tajā pašā koridorā, kur tiesas sēžu zāles, tiesnešu un viņu palīgu darba telpas. Šī īpašā kabineta vidū ir galdiņš ar četriem ērtiem vienādiem krēsliem – tāds pats mediatoram, tāds pats arī strīdniekiem. Tiesneša krēsls turpat blakus tiesas zālē būtu krietni citādāks. Uz 304. kabineta durvīm nav nekādas norādes. Sertificētā mediatore Agnese Knabe par šo norādes trūkumu gan neuztraucas: «Pie mums nenāk no ielas. Tie, kuri ir nolēmuši strīdu risināt mediācijas procesā, šo kabinetu zina.»
Četrdesmitgadniece Veronika, kas pieklauvē pie durvīm, atnākusi, lai rastu aizsardzību attiecībās ar vīru, kas izjukušas. Viņasprāt, tur nekas vairs nav labojams. «Stāstīt par to, kāpēc izjuka mūsu laulība, būtu pārāk garš un arī pārāk personisks stāsts. Kā vīrs un sieva nodzīvojām septiņus gadus. Pirms trim gadiem piedzima meita. Taču jau divus gadus mums nav nekādu attiecību, vienīgais kopīgo sarunu temats ir par meitu, kura četras dienas mēnesī atrodas pie tēva. Domāju, ka viņš viņu mīl. Taču vīram ir cita ģimene, cits darbs un materiālais stāvoklis ir ievērojami labāks par manējo,» stāsta Veronika. Sieviete piebilst, ka jau pusotru gadu ilgst pēc vīra iniciatīvas Jelgavas tiesā iesāktais laulības šķiršanas process. Galvenā Veronikas pretenzija pret vīru ir nepietiekamie uzturlīdzekļi. Viņš meitas audzināšanai un arī bijušās sievas uzturēšanai ik mēnesi var atlicināt tikai simt eiro. Pēc Veronikas domām, tas ir par maz. «Ja mēs septiņus gadus bijām laulībā, tad pēc likuma bijušajam vīram arī septiņus gadus pēc laulības šķiršanas mani ir jāuztur. Bērna kopšanas dēļ es nevarēju strādāt, un tas arī tagad mazina manas darba iespējas,» teic Veronika.
Vienā jautājumā strīdnieku domas sakrīt
Jautājumā par mediāciju viņas un vīra domas sakrīt. Abi domā, ka laulības šķiršanā un ar to saistīto problēmu risināšanā tas varētu būt ātrāk un arī mazāk sāpīgi nekā ieilgusī tiesvedība. Mediācijas procesā pieņemtajam lēmumam var būt tāds pats spēks kā tiesas spriedumam.
«Mediatora klātbūtnē vīrs vismaz mani klausās. Tomēr grūti ir runāt ar cilvēku, kurš visu laiku melo,» ar emocionālu spriedzi saka Veronika. Šī strīda risināšanā nevēlamās spriedzes dēļ mediatore nolēmusi ar katru no strīdniekiem runāt ne tikai kopā, bet arī atsevišķi. Tieslietu ministrijas apmaksātais pilotprojekts katrā mediācijas lietā nodrošina piecas seansa stundas bez maksas. Tas bija svarīgs pamudinājums, lai Veronika pieņemtu šo tiesas ieteikto iespēju. Ja mediatorei nāksies ar strīdnieku pāri strādāt vairāk, tad par katru darba stundu projektā noteiktā takse ir 30 eiro. Veronika pagaidām neatklāj, vai kopā ar bijušo vīru par savu mediāciju ir gatavi arī maksāt.
Runājot par mediatora darba samaksu, A.Knabe paskaidro, ka šajos 30 eiro ietilpst gan nodokļi, gan arī ceļa nauda, ja ir jābrauc uz tikšanos ar cilvēkiem. Viņa ir veikusi mediācijas pārrunas Liepājā un arī citviet Kurzemē. A.Knabe ir diplomēta juriste, mediatora, kā arī psihoterapeita zināšanas apguvusi speciālā apmācībā, arī ārzemēs. Līdzšinējās darbavietas viņai bijušas nevalstisko organizāciju jomā. Par sertificētu mediatori viņa kļuva 2015. gadā. «Tiesa galvenokārt izvērtē faktus, bet mediācija ir stāsts par emocijām. Konflikti parasti rodas emociju līmenī – kāds kādu ir pārpratis un aizvainojis. Mediators ir trešā persona, kas cenšas no malas objektīvi saprast, kas ir noticis un kādas kurai pusei ir intereses un vajadzības,» atzīst A.Knabe. Viņa uzskata – labāk mediāciju sākt, pirms strīds nav aizgājis līdz tiesai, kur bieži vien viena puse otrai grib pāridarījumu atriebt.
Sāk sarunāties
Mediatore teic, ka liels ieguvums ir tas vien, ka meditācijas procesā strīdnieki sāk savā starpā runāt. Tiesas procesā jau tas parasti nenotiek. «Gadās, ka cilvēkam vajag, lai otrs viņam pasaka paldies par to, ko viņš ir darījis ģimenes labā. Tiesā jau to neprasīsi, bet meditācijas sarunā gan,» stāsta A.Knabe. Viņa par mediatori strādā ne tikai minētajā Tieslietu ministrijas atbalstītajā projektā, bet arī Jelgavas bāriņtiesā, kur viņas darbu apmaksā pašvaldība. Mediācijas procesam Jelgavas tiesā vai bāriņtiesā, viņasprāt, nav starpības. Vienīgi pirmajā gadījumā iespējamas civillietas, kas saistītas ar ģimenes strīdiem, un pakalpojums tiek sniegts ne tikai jelgavniekiem.
Sertificēto mediatoru padomes locekle Laima Zelmene teic, ka kopš gada sākuma Latvijā Tieslietu ministrijas un Sertificētu mediatoru padomes pilotprojektā noslēgtas vienošanās ar 21 mediatoru par 45 mediācijas procesiem. «Dažkārt arī pietiek ar piecām valsts apmaksātām mediatora darba stundām, lai strīdu atrisinātu, taču bieži vien tas tā nav. Projektā noteiktā mediatora darba samaksa, ticiet man, ir minimālā. Cilvēki par strīdu atrisināšanu zinošam mediatoram ir gatavi maksāt vairāk,» piebilst L.Zelmene.
Mediācija ir domstarpību risināšanas veids, kurā abas strīdus puses sarunu vedēja jeb mediatora klātbūtnē tiekas un apspriež savas prasības un strīda risināšanas iespējas. Mediācijas mērķis ir sekmēt sociālo attiecību harmonizāciju.
Mediācijas likums Latvijā stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī.
