Valsts mežos pabeigta inventarizācija un saskaitīti dabiskie meža biotopi. Jelgavas rajonā to skaits kopumā nav lielākais valstī, taču nav arī no mazākajiem.
Valsts mežos pabeigta inventarizācija un saskaitīti dabiskie meža biotopi. Jelgavas rajonā to skaits kopumā nav lielākais valstī, taču nav arī no mazākajiem.
Par dabiskajiem meža biotopiem tiek uzskatītas bioloģiski sevišķi vērtīgas vietas mežā, kas nodrošina izdzīvošanas iespējas retajām un apdraudētajām sugām, kurām nepieciešama specifiska vide. Liela izmēra kritalas, pārauguši, lieli, veci koki, dažādu koku sugu un izmēru atmirstoša un atmirusi koksne, mitras mikroieplakas, piepes, ķērpji, sūnas un citi augi – šāda audze atbilst klasiskam dabiskā meža biotopa aprakstam.
Inventarizācijas laikā Latvijas mežos konstatēts vairāk nekā 31 000 biotopu. To kopējā teritorija sasniedz gandrīz 53 000 hektāru, kas ir 3,4% no kopējās valsts mežu platības, kas pašlaik ir 1,4 miljoni hektāru. No Jelgavas rajonā pārlūkoto valsts mežu kopējās platības biotopi aizņem 4,19%. Procentuāli vismazāk biotopu ir Klīves mežniecībā, bet visvairāk – Garozas. No visām Latvijas mežniecībām Jelgavas rajonā izceļas Svirlauka, jo šajā mežniecībā ir lielākais platlapju biotopu skaits valstī. Savukārt Garozas mežniecībā ir viens no lielākajiem valstī melnalkšņu biotopu skaits.
Tika pārlūkoti akciju sabiedrības “Latvijas valsts mežu” valdījumā esošie meži, Ķemeru Nacionālā parka un Gaujas Nacionālā parka meži, kā arī meži Rīgas pilsētā un Teiču dabas rezervātā. Kopumā meži ir pārlūkoti 1,5 miljonos hektāru.
Konstatēts, ka vislielākās dabisko meža biotopu platības ir Tukuma, Rīgas un Talsu virsmežniecības teritorijā, savukārt vismazāk biotopu ir Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes virsmežniecībās.
Biotopos pārsvarā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, tomēr 17% gadījumu audzēs nepieciešami apsaimniekošanas pasākumi, lai veidotu labvēlīgus apstākļus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Kā norāda meža dienests, inventarizācijas mērķis bija iegūt informāciju par dabisko meža biotopu daudzumu un izvietojumu valsts mežos, nosakot to bioloģiskās vērtības un turpmāk nepieciešamo apsaimniekošanas režīmu.
Inventarizācijas rezultāti apkopoti noslēguma pārskatā, kas interesentiem pieejams dienestā vai tā interneta mājas lapā www.vmd.gov.lv.
Biotopu inventarizācija sākās 1997. gadā. Projektā kopumā tika iesaistīts 115 īpaši apmācītu speciālistu.
Kā dabiskie biotopi izdalīti gan atsevišķi lielie koki (ozoli, priedes), gan vairākus desmitus hektāru lielas mežu teritorijas, visbiežāk – slapjas melnalkšņu audzes. Izdalītās platības ir bioloģiski vērtīgas, tajās atrodas retu ķērpju, piepju un sūnu sugas, un tās maz ir ietekmējusi cilvēku darbība. Mūsdienu Latvijā vairs nav sastopami pirmatnēji, cilvēka ietekmes neskarti meži. Bieži vien tas, kas mums šķiet pavisam pierasta lieta, izrādās kaut kas saudzējams un būtisks. Ir ļoti daudz tādu augu un dzīvnieku sugu, kuru izdzīvošana apdraudēta tikai tādēļ, ka mežizstrādes, meliorācijas un citu saimniecisku pasākumu rezultātā meža ekosistēmā notikušas būtiskas izmaiņas.
Ar biotopu izdalīšanu bioloģiski vērtīgās vietas mežā iespējams vairāk aizsargāt.
