Šodienas laikrakstā jautājam cilvēkiem, kas bijuši viņu spilgtākie notikumi aizvadītā gada laikā. Prieks, ka atbildēs ir maz gaušanās, vairāk skaistu un personīgi svarīgu brīžu. Būtiskākas par banku krīzi, kārtējo konsolidāciju un pat valodu referendumu cilvēkiem ir savas mazās uzvaras personīgajā dzīvē, bērnu sasniegumi, panākumi darbā. Tas nozīmē, ka dzīve rit ierasto gaitu, lai arī ne vienmēr tik gludu, kā gribētos.Arī man pašai šogad tieši ikdienišķi mirkļi lika līdz sirds dziļumiem izjust to, kā dēļ mēs dzīvojam Latvijā. Sarunas ar draugiem aci pret aci, nevis «skaipā» vai «draugos» , pastaigas mežā un silti vasaras vakari pie ugunskura ezermalā, patiesas emocijas kultūras pasākumos un kopības izjūta valsts svētkos dzīvi padara vērtīgu šeit un tagad.Un katru reizi no jauna liek domāt, kāpēc arvien neapsīkst to cilvēku straume, kas tomēr izvēlas doties prom. Varbūt nākamais būs gads, kurā cilvēku pašapziņa stiprināsies, viņi saskatīs iespējas un atradīs motivāciju savu dzīvi veidot dzimtenē? Varbūt beidzot lielā aizbraukšana beigsies?Tam nepieciešami arī gudri politiķu lēmumi, tomēr būtiski ik uz soļa atcerēties, ka paļaušanās uz augstākiem spēkiem, vai tas būtu Valsts prezidents vai raidījums «Bez tabu», parasti nelīdz. Politiķu rokās ir rūpēties, lai mēs ticētu savai valstij, lai labie makroekonomiskie rādītāji būtu jūtami katrā tālākajā nostūrī, taču tas, kādu dzīvi dzīvosim, ir atkarīgs tikai no pašu uzņēmības un sirds gudrības. Lai mums visiem laimīgs 2012. gads!
