Dienā pēc Ziemassvētkiem Rīgas apgabaltiesa spriedīs, vai slēgto Krājbanku atzīt par maksātnespējīgu. Tad tiesa izvēlēsies, vai par bankas maksātnespējas administratoru iecelt šajā arodā pieredzējušo advokātu Aigaru Lūsi. Viņam diezgan liela loma savulaik bijusi arī Jelgavas saimnieciskajā dzīvē – nupat medijus pāršalkusi no aizkrāsnes izvilkta informācija, ka ne sevišķi tīras bijušas viņa darbības 2000. gadā bankrotējušo Jelgavas Siltumtīklu maksātnespējas lietā. 2004. gadā, būdams apkures monopolista maksātnespējas administrators, viņš bez konkursa visus uzņēmuma aktīvus uz 30 gadiem iznomāja apšaubāmajai SIA «Jelgavas koģenerācija». Valsts ieņēmumu dienestam toreiz bija bažas par krāpšanu, jo 18 miljonu latu vērtā valsts manta mirklī nonāca privātuzņēmēju rokās. Sāktais kriminālprocess, kura gaitā gan A.Lūsis, gan Jelgavas mērs Andris Rāviņš vairākas dienas pavadīja aiz restēm, drīz vien tika izbeigts. Varam tikai minēt, kā «Jelgavas koģenerācijas» īpašnieki (un ne tikai) uzdzīvoja, nu jau savu mantu pārdodot tagadējai kurinātājai SIA «Fortum Jelgava». Krājbankas pārņēmēja Finanšu tirgus komisija neuzskata, ka šis ieraksts A.Lūša profesionālajā biogrāfijā kaitētu viņa reputācijai. Citās domās ir premjers un Ģenerālprokuratūra, kas šos faktus (varbūt tie nav vienīgie?) tomēr aicina ņemt vērā. Jelgavnieki droši vien atcerēsies vēl dažus neglītus gājienus, kuru dēļ viņiem «sods jācieš» vēl šodien. Ar A.Lūša ziņu visiem par pienākumu tika uzlikts maksāt vairākus latus ik mēnesi mistisko maksu par siltumpunktu uzturēšanu, kā arī par konta apkalpošanu. Vēl mīklaināk A.Lūsis rīkojās 2001. gada decembrī, kad nolēma draudzēties ar Jelgavas Cukurfabriku un «piedeva» tai 1,28 miljonu latu parādu, ko Siltumtīkli uzskatīja par pārmaksātu rūpnīcai. Šie ir tikai daži miglaini lēmumi, kas pieņemti roku rokā ar pilsētas vadību, taču atnesuši nevis labumus, bet tikai papildu zaudējumus iedzīvotājiem. Vai tā būs arī Krājbankas lietā, rādīs laiks.
