Jelgavas un tās apkārtnes iedzīvotāju pirmie iespaidi par dzīvi ārkārtas apstākļos, ko izraisījusi “Covid-19” pandēmija.
Apskauties un sarokoties varēs pēc tam
Atmodas laika sabiedriskais darbinieks pensionētais ārsts psihiatrs Paulis Rēvelis uzskata, ka šajā karantīnas laikā, kad stingri tiek prasīta cilvēku fiziskā distancēšanās, ir svarīgi stiprināt garīgo veselību un būt sirsnīgiem citam pret citu. Viņš novērojis, ka cilvēki, satiekot savus mīļos un pazīstamos, ar kuriem citkārt gribētu apskauties vai sarokoties, tagad sveicinās pasmaidot un uzliekot roku uz sirds. “Apskauties vai sarokoties varēs pēc tam,” uzmundrina P.Rēvelis. Cilvēku psihiskās veselības ziņā šis noteikti ir smags laiks. “Rit tikai pirmais karantīnas mēnesis, un neviens nezina, cik ilgi tā būs. Vīruss ir ļoti lipīgs un bīstams,” teic Paulis. Viņš asi izjūt to, ka lasītājus neapkalpo bibliotēka, ka “sports ir nobrucis”. “Visu dzīvi sporta sacensības man diezgan daudz ir nozīmējušas,” sūrojas P.Rēvelis. Tagad viņš mīt vecā zvejnieku būdiņā Kurzemes jūrmalā, kur paņēmis lasīšanai Viļa Lapenieka “Dullā Daukas piezīmes” un Aspazijas rakstus. “Pārskatu un pielaboju arī pats savas piezīmes un dienasgrāmatas, ko esmu rakstījis, kad auga bērni, kā arī atmodas laikā,” piebilst agrāk aktīvais sabiedriskais darbinieks. Imunitāti viņš stiprina, ēdot dzērvenes un skābus kāpostus, kā arī kurinot krāsni, kas ir svarīgi tādā ziņā, ka cilvēkam ir vajadzīgs kustēties.
Mazā veikalā viss notiek ātri
Inga Gūtmane, bioloģisko produktu veikala “Zaļā zeme” īpašniece un pārdevēja, stāsta, ka pirmajās dienās pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas bija novērojama pārtikas preču izpirkšana. “Cilvēki ļoti pārdomāti iegādājās to, ko vajag, taču lielākos daudzumos nekā agrāk – tā, lai retāk būtu jāiet uz veikalu,” secina uzņēmēja. Viņa spriež, ka saistībā ar ieteikumu cilvēkiem fiziski distancēties mazie veikali atrodas labākā stāvoklī nekā lielveikali, kuros vienlaicīgi iepērkas daudz ļaužu. Jaunajos apstākļos vairāk ir pircēju, kas preci pasūta pa telefonu. “Saliekam produktus kastēs, nosakām cenu, un norēķināšanās notiek ar pārskaitījumu internetā vai arī iepriekš sagatavotu skaidru naudu. Viss notiek ātri,” teic uzņēmēja. Tagad, kad no pandēmijas sevišķi cieš Itālija, veikalā nav pārdošanā itāļu pārtikas. “Agrāk mums bioloģiskie dārzeņi pārsvarā nāca no Itālijas. Tagad tos bāzēs nav kur ņemt. Latvijas šoferi atsakās braukt uz Itāliju,” stāsta I.Gūtmane. Viņa uzsver, ka šajos apstākļos lielāka nozīme ir vietējiem produktiem, ko klienti arī labprāt pērk.
Gatavas piegrieztnes sejas maskām
Šuvēju darbnīcai, ko šuvējmeistare Ligita Brizga divatā ar kolēģi izveidoja pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, ir stabils klientu loks. Meistare teic, ka viņas darbs ir radošs, katrā ziņā daudz interesantāks par taisnu vīļu šūšanu pie konveijera fabrikā. Ligita atceras, ka individuālās uzņēmējdarbības sākumā, kamēr saradās klienti, gāja grūtāk. Negaidīti grūtības pienākušas arī tagadējā ārkārtas situācijā. Pasūtījumi ievērojami kritušies jau kopš marta sākuma. “Mūsu darbnīca ir atvērta tikai divas dienas nedēļā. Tad arī ir sarunāta pielaikošana. Pārējā laikā sazvanāmas pa telefonu un strādājam mājās,” ikdienu raksturo Ligita.
“Esmu sagatavojusi arī piegrieztnes sejas maskām, ko vajadzības gadījumā esmu gatava pašūt kaut tuviniekiem. Rūpnieciski ražotās jau tagad nopirkt nevar,” teic šuvēja. Meistare internetā izpētījusi, kādai vajadzētu būt pašizgatavotai sejas maskai. Viņasprāt, to uzšūt no linu auduma nav sarežģīti. Par filtra elementu šādā maskā kalpo vienreizlietojamais papīra dvielis, kas gaisu laiž cauri. “Pēc maskas lietošanas papīra dvieli izņem ārā, bet pašu masku izmazgā un var lietot atkal,” spriež L.Brizga. Šajā nedēļā viņa pilda klientu iepriekšējos pasūtījumus, taču, ja situācija kļūs draudīgāka, viņa ir gatava darboties.
Nedodamies tālās pastaigās
Astoņdesmit gadu vecais pensionārs Igors Vinokurovs, kas četrpadsmit gadu mīt sociālās aprūpes centrā “Zemgale” Ozolniekos, teic, ka viņam “viss ir normāli”. Vecais vīrs atzīst, ka sociālās aprūpes centrā ļaudis ir uztraukušies un cenšas piesargāties. Staigājošie iemītnieki pastaigās svaigā gaisā dodas tikai aprūpes centra teritorijā. “Apkārtne pie mums ir skaista, aug bērzi,” teic “Zemgales” iemītnieks.
Aprūpes centra virtuvē gatavotais ēdiens viņam garšo. “Četrdesmit gadu esmu gājis jūrā, tādēļ maltīte kopgaldā man ir pierasta,” atzīst Igors. Pa aprūpes centru viņš pārvietojas ratiņkrēslā. Tā sirmgalvim ir ērtāk, nekā lietot kāju protēzes, ko viņš izmantoja agrāk. Vecais jūrnieks stāsta, ka parasti pusdienu pavada pie datora, kas atrodas aprūpes centrā speciāli iekārtotā datortelpā, bet vakarā skatās televizoru. Igors 1969. gada 30. decembrī izdzīvoja aviokatastrofā pie Liepājas. Būdams stipras gribas cilvēks, par spīti invaliditātei, vēl 27 gadus pēc katastrofas turpināja iet jūrā, bija kuģa radists. Vēl aizvien viņš ir sabiedriski aktīvs. 2017. gadā kandidēja pašvaldību vēlēšanās.
Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Madara Ābeltiņa stāsta, ka, pamatojoties uz valdības 12. marta rīkojumu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, sociālās aprūpes centrā “Zemgale” ir ierobežota iemītnieku pārvietošanās ārpus centra teritorijas. Bez īpašas vajadzības šajā laikā iemītnieki netiek vesti uz profilaktiskiem izmeklējumiem un konsultācijām ārstniecības iestādēs. Pastiprināti tiek kontrolēts sociālās aprūpes centra darbinieku veselības stāvoklis un ir pilnībā slēgta jebkādu nepiederošu personu atrašanās iestādes telpās. Piederīgajiem apmeklēt iemītniekus atļauts tikai ārkārtas gadījumos, pirms tam izvērtējot apmeklētāja veselības stāvokli un lūdzot parakstīt apliecinājumu, ka persona nav bijusi kontaktā ar “Covid-19” slimnieku vai nesen ceļojusi.
Būsim cilvēki un solidāri kā pingvīni
Inženiera Jāņa Āboliņa ikdiena nav mainījusies. Tāpat kā agrāk viņš dodas darbā uz uzņēmuma “DLL serviss” biroju, kas atrodas Pārlielupē. Uzņēmums, kurā viņš strādā, nodarbojas ar degvielas uzpildes staciju aprīkojuma tirdzniecību un apkopi. “Domājam, kā šo laiku pārdzīvot, kā “saspiesties” – no kurām iepriekš veiktajām funkcijām pagaidām atteikties,” teic J.Āboliņš. “DLL serviss” ārzemju partneri Polijā, Zviedrijā, Ukrainā, Čehijā, kā arī citviet darbu nav pārtraukuši, tikai strādā īpašā pandēmijas apstākļiem atbilstošā režīmā.
Uzņēmuma darbībā vitāli svarīgi ir starptautiskie kravu pārvadājumi. Pandēmijas situācijā tie nav aizliegti, taču notiek gausāk. “Vecie projekti turpinās, bet jaunie gan ir sabremzēti,” atzīst J.Āboliņš. Viņš ievērojis, ka jaunajos apstākļos darījumu partneri ir kļuvuši pretimnākošāki.
Pēc darba J.Āboliņš vairāk cenšas uzturēties svaigā gaisā – smaiļo pa Lielupi un skrien, “vēdina plaušas”, ko “Covid-19” profilaksei iesaka ārsti. Jānis ievērojis, ka šajās marta dienās Pasta salā ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas vairāk cilvēku. Daudzi arī fotografējas un izskatās laipnāki un labvēlīgāki cits pret citu, nekā tas bijis agrāk. Domājot par ārkārtas apstākļos noteikto prasību fiziski distancēties citam no cita, viņš aicina visus pārdomāt nepieciešamību doties uz vietām, kur ir risks inficēties ar “Covid-19” vīrusu. “Kā sliktu piemēru varu minēt savus vecākus, kuri, neņemot vērā brīdinājumus un lūgumus, kā arī piedāvājumus sagādāt visu nepieciešamo, abi (!) devās iepirkties uz lielveikalu. Turklāt abi ir palielināta riska vecuma grupā (80+) ar vājinātu imunitāti. Manuprāt, dārzeņu rīves iegāde nevar būt šo dienu prioritāte,” piktojas J.Āboliņš.
Viņaprāt, ārkārtas apstākļos ir jāpārskata valsts un pašvaldību tēriņu pozīcijas un sabiedriskā sektora darbinieku atalgojums jāsamazina proporcionāli valsts ekonomikas sarukumam. “Mums jābūt solidāriem kā pingvīniem. Galējā gadījumā visiem jānosaka vienāds izdzīvošanas minimums, ko izmaksā algas vietā. Cik saprotu, kredītu, nodokļu, komunālo maksājumu brīvdienas jau ir iedarbinātas,” spriež J.Āboliņš. Viņš niknojas uz tiem, kas, izmantojot nācijai grūtu brīdi, cenšas iedzīvoties, ceļot saviem pakalpojumiem vai precēm cenas. Viņam nav saprotams pazīstamu jelgavnieku stāstītais, ka valstij piederošā aviokompānija “AirBaltic” atļāvās pieprasīt paaugstinātu biļešu cenu repatriantiem, kas sakarā ar pandēmiju steigšus atgriezās Latvijā. “Tieši otrādi – uzņēmēji ir jāmudina samazināt cenas, īpaši medikamentiem un citām pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Jācenšas arī saglabāt katru ražojošo uzņēmumu, katru darba vietu, kas ģenerē ieņēmumus,” teic J.Āboliņš. Viņš uzsver, ka šajos ārkārtas apstākļos ir jābūt iecietīgiem, pacietīgiem un saprotošiem, jo “esam cilvēki”.
Pandēmija radīs pieprasījumu pēc veselīgas pārtikas
Indiešu maģistrants Radžs Sesadri, kas pirms trim nedēļām, šķērsojot Latvijas robežu, ieradās LLU, ir viens no 120 ārzemju studentiem, kas tagad dzīvo Jelgavā. Augstskolas Starptautiskās sadarbības centra vadītājs profesors Voldemārs Bariss stāsta, ka pašlaik visiem ārzemju studentiem tiek nodrošinātas attālinātās studijas. Tāpat kā agrāk katram tiek piedāvāta vieta kopmītnēs, kā arī medicīniskā aprūpe Jelgavas poliklīnikā. “Domāju, daži no studentiem, kad vēl bija izdevība, nebrauca mājās tāpēc, ka Latvijā pandēmijas apstākļos varētu būt drošāk,” spriež V.Bariss. LLU studentu vidū daudzskaitlīgāk pārstāvētās valstis ir Vācija, Indija, Pakistāna un Somija, studē jaunieši arī no vairākām citām valstīm.
37 gadus vecais Radžs ir dzimis un audzis, kā arī bakalaura akadēmisko grādu ieguvis Dienvidindijā. Viņam jau ir maģistra grāds informācijas tehnoloģijās, ko ieguvis 2015. gadā Liepājas Universitātē. Tagad LLU Radžs studē vadības zinātni. “Latvijā jūtos labi. Arī manai tautai vasaras saulgriežu laikā ir Jāņiem līdzīgi svētki ar ugunskuru dedzināšanu,” teic viesstudents un piebilst, ka viņam ir pieņemams Latvijas klimats, viņš arī ieguvis domubiedrus Latvijas akadēmiskajā vidē. “Ēdu gan es citādāk nekā vairums latviešu. Uzturā nelietoju gaļu, zivis un olas. Veģetārieši ir vairums indiešu. No latviešu ēdieniem man vislabāk garšo griķi, kā arī sēnes,” stāsta R.Sesadri, vārdu “griķi” izrunājot skaidri latviski. Savā ceļasomā no Indijas viņš paņēmis līdzi dažādu ārstniecisko augu izstrādājumus. Tie audzēti un pagatavoti mājās ģimenes saimniecībā. “Ārstnieciskos augus lietoju ikdienas uzturā, un tas stiprina imunitāti,” teic Radžs. Viņš uzskata, ka pandēmijas iespaidā pieprasījumam pēc veselīgas pārtikas vajadzētu augt. Viņaprāt, šajā ziņā paveras plašs darbalauks zinātniskajā izpētē arī LLU.
Cik ilgi turpināsies pandēmija, indiešu maģistrants atturas spriest. “Mani vecāki plānoja ceļot uz Eiropu un mani Jelgavā apciemot decembrī, bet nevar pateikt, vai tas izdosies,” saka Radžs. Kaut arī Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte atrodas apmēram simt metru no studentu kopmītnes, pagaidām viņam iznāk mācīties attālināti.
