Tirgus ekonomikas apstākļos patērētāji vienmēr izvēlēsies lētāko un kvalitatīvāko preci. Šis apgalvojums attiecas arī uz degvielu.
Tirgus ekonomikas apstākļos patērētāji vienmēr izvēlēsies lētāko un kvalitatīvāko preci. Šis apgalvojums attiecas arī uz degvielu. Pasaulē nafta, dabasgāze un akmeņogles ir visplašāk izmantotie degvielas veidi. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka visiem patērētājiem tie ir izdevīgākie. Dzīvojamās mājās kurināšanai nereti atsāk izmantot malku, bet laukos – koksnes šķeldu. Koksnei ir priekšrocība – oglekļa dioksīds, kas rodas, tai sadegot, nonāk atmosfērā un nepalielina tās koncentrāciju, jo meži fotosintēzes procesā to patērē. Tas attiecas arī uz tiem degvielas veidiem, kurus iegūst no lauksaimniecības izejvielām. Cita aina vērojama, ja dedzina fosilās degvielas. Pašlaik tā ir problēma, un, kā konstatējuši speciālisti, tas var izraisīt globālu katastrofu. Mežu un lauksaimnieciski saražotā produkcija pieder pie atjaunojamiem resursiem, un no tiem iegūto degvielu sauc par biodegvielu. Speciālisti uzskata, ka augu valsts produkti ir lielākā mūsu dabas bagātība un tautsaimniecībai, kas orientēta uz šīs bagātības saprātīgu izmantošanu, ir liela nākotnes perspektīva.
Eiropas Komisija 2002. gadā vidū pieņēma Eiropas transporta politikas “Balto grāmatu” līdz 2010. gadam. Tajā kā viens no uzdevumiem tika minēta atbilstošas likumdošanas radīšana alternatīvajām degvielām, lai nodrošinātu biodegvielu pieejamību un nākotnē mazinātu enerģētiskos draudus ES. Savukārt 2003. gada maijā Eiroparlaments akceptēja direktīvu par biodegvielu un citu atjaunojamo degvielu izmantošanas veicināšanu transportā. Tajā noteikts, ka ES dalībvalstīs biodegvielas minimālajam procentuālajam daudzumam līdz 2005. gada beigām jābūt diviem procentiem no izmantojamās degvielas, bet 2010. gada beigās – jau 5,75 procentiem.
Biodegvielu pagaidām masveidā vēl neražo, jo pārāk nopietns konkurents ir nafta un dabasgāze. Tomēr nav šaubu, ka zemes dzīļu resursi izsīkst. ES dalībvalstīs pašreiz biodegviela enerģijas bilancē veido aptuveni 5,4 procentus. Līdz nākamā gada sākumam plānots tās īpatsvaru palielināt pat līdz 12 – 13 procentiem.
Lauksaimniecība Latvijā ir neapskaužamā stāvoklī, tāpēc nepārtikas, tai skaitā biodegvielas, ražošana no lauksaimniecības izejvielām varētu būt laba alternatīva.
Pirmo nacionālo biodegvielas ražošanas un izmantošanas programmu Latvijas Ministru kabinets akceptēja 1995. gadā. To pieņēma galvenokārt tāpēc, ka biodegvielas ražošanai var izmantot lauksaimnieciskās ražošanas izejvielas un atkritumus, piemēram, rapšu eļļu. Tika iecerēts, ka biodīzelis tiks ražots no rapšu eļļas. Programma paredzēja arī tā saucamā latola ražošanu, samaisot benzīnu un etanolu. Programmas realizācija bija iecerēta no 2000. līdz 2010. gadam. Tai tika izvirzīti galvenie mērķi: samazināt valsts atkarību no importējamās degvielas, ražojot autotransportam un daļēji lauksaimniecības vajadzībām biodegvielu no vietējām izejvielām. Tā tiktu paplašinātas tehnisko kultūru platības, radītas papildu darba vietas un garantēta produkcijas realizācija vietējā tirgū. Programma paredz, ka 2010. gadā saražos 700 000 tonnu latola ar 5 procentu etanola piedevu, bet biodīzeli – 58 000 tonnu gadā.
Bija iecerēts, ka būs nepieciešams aptuveni 10 jaunu spirta rūpnīcu, kas spētu saražot 35 000 tonnu etanola gadā, pārstrādājot 130 000 tonnu graudu, kā arī uzstādīt 68 dažādas jaudas rapša sēklu pārstrādes iekārtas. Savukārt ar tehniskajām lauksaimniecības kultūrām tiktu apsēts aptuveni 400 000 hektāru zemes.
2003. gada beigās minētā programma tika atjaunota, atbildību par tās realizāciju uzdeva Zemkopības ministrijai. Tajā noteikts, ka biodegvielas ražošanā izmantojamas Latvijas teritorijā audzētās lauksaimnieciskās izejvielas, kā arī lietojama Latvijā ražotā biodegviela. Paredzēts, ka līdz gada beigām Zemkopības ministrija izstrādās koncepciju par valsts atbalsta shēmām programmas īstenošanai.
Aprīļa beigās Iecavā ražošanu sāka pirmā bioetanola rūpnīca Latvijā. To iekārtoja SIA “Jaunpagasts plus” spirta rūpnīcā, kas gandrīz piecus gadus bija iekonservēta. Pēc vairākus gadus ilgušām diskusijām ir iesākta programmas realizācija. Kā atzīst SIA “Jaunpagasts plus” direktors Māris Ārbergs, šīs rūpnīcas aizsācējs bija kādreizējais valdes priekšsēdētājs traģiski bojāgājušais Dainis Peimanis. Agrākā spirta rūpnīca Iecavā izvēlēta tāpēc, ka bijušas labi saglabātas tehnoloģiskās iekārtas, kā arī pieejama dabasgāze. Turklāt šī vieta atrodas perspektīvā graudu audzēšanas reģionā. Pagaidām ražotnes modernizācijā un iekārtu iegādei ieguldīti vairāk nekā 1,6 miljoni latu. Paredzēts, ka līdz 2006. gadam uzņēmums bioetanola ražošanas projektā ieguldīs aptuveni 10 miljonus latu. Iekārtas pagaidām Latvijā modernākajai spirta ražotnei piegādājis Čehijas uzņēmums “Vuchz”. Otrajā kārtā iecerēts līdz gada beigām rekonstruēt SIA “Jaunpagasts plus” cehu Talsu rajona Virbu pagastā. Kā “Ziņām” atzina uzņēmuma direktors M.Ārbergs, nākotnē Iecavā domāts uzbūvēt jaunu spirta rūpnīcu ar vismaz divreiz lielāku jaudu. Jau tagad uzņēmums bioetanola ražošanai patērēs aptuveni 15 000 tonnu Zemgales zemnieku izaudzēto graudu. Nākotnes plānos paredzēts, ka graudus iepirks no Bauskas, Jelgavas, Ogres un citu tuvējo rajonu zemniekiem.
Iecavas spirta rūpnīcā saražots jau gandrīz 400 tonnu bioetanola. Jau ir noslēgti līgumi ar degvielas vairumtirgotājiem akciju sabiedrību “Kurzemes degviela” un SIA “East – West Transit”. Šie uzņēmumi iepirks visu saražoto bioetanolu. Pirms pāris nedēļām biodegvielu jau varēja iegādāties dažās degvielas uzpildes stacijās.
Jāņem vērā, ka nekur pasaulē nav panākts, ka biodegviela būtu lētāka par naftas produktiem. Valstis, kas ražo biodegvielu, bioetanolu neapliek ar akcīzes nodokli. Tas tiek darīts tikai gala produktam – benzīna un etanola maisījumam.
