Nespēdami un negribēdami samaksāt par apkuri, Ozolnieku novada Ānes ciemata iedzīvotāji iekrājuši ap 75 tūkstošu latu parādu. Tas savukārt sasien rokas vietējam siltumapgādes uzņēmumam un apsaimniekotājam, jo dzīvošana no rokas mutē liedz atjaunot mājas. Ānenieki pārmet, ka dzīvokļos ir pārāk karsts, bet rēķinos parādās nepieredzēti skaitļi, tādēļ pieprasa atslēgt centralizēto apkuri un grasās sildīties alternatīvi. Līdzīgas problēmas ir arī Jelgavas novadā, un Līvbērzē pat sāk domāt par kurināmā nomaiņu.
«Dzīvoklī kādu laiku decembrī bija pat 27 grādi, bet apkures cena – pusotrs lats kvadrātmetrā! Divistabu dzīvoklim ar citiem maksājumiem tie ir 120 latu mēnesī, ko es vienkārši nespēju samaksāt. Vasarā man bija izveidojies 600 latu parāds, maksāju katru mēnesi 100 latu, bet neizdevās nosegt. Tagad varam maksāt 50 latu mēnesī, bet uzņēmums «Āne EP» saka – par maz. Bet cilvēkiem taču nav naudas!» izmisusi stāsta āneniece Oksana Grebenika. Vietējais apsaimniekotājs neļauj piedalīties skaitītāju datu nolasīšanā un no iedzīvotājiem izvairās, saka viņas kaimiņiene Katja Laičonoka no Celtnieku ielas. No pusotra līdz diviem latiemĀnes ciemata Jaunatnes un Celtnieku ielā apkures rēķins par decembri bijis no 1,42 latiem kvadrātmetrā vecā bloku mājā līdz 1,57 latiem jaunākā ķieģeļu būvē. Viktors Smirnovs no Celtnieku ielas 5. nama pēdējos gadus cenšas panākt, lai pašvaldība ļauj atteikties no centralizētās apkures. Viktora kaimiņš Vadims Sutika-Totlebens neslēpj, ka Jelgavas celtniecības firmā strādā par 300 latu algu, no kuras pusi tagad nāktos atdod par komunālajiem pakalpojumiem. Tāpēc viņš nemaksājot principa pēc. Citos dzīvokļos dzīvojošie komunālajiem maksājumiem atvēl ap 50 latu mēnesī. Ozolnieku novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Veļeckis ceturtdien izrunājies ar āneniekiem un «Ziņām» atzīst – ciematā problēmas tiešām varētu būt, lai gan par SIA «Āne EP» darbu līdz šim neviens nav sūdzējies. Pirmdien viņš tikšoties ar uzņēmuma vadītāju, lai tiktu skaidrībā, kādēļ dzīvokļos ir karsts, kā arī pārrunās citas ar apsaimniekošanu saistītas problēmas. «Ja ir tik liels parāds, tad jādzīvo no rokas mutē, jo visa saņemtā nauda aiziet par gāzi. Bet 30 gadu vecajām mājām būtu jāmaina logi, jāsakārto šuves starp blokiem, nojumes un pagalmi,» viņš saka. No apkures mājas var atteikties vien tad, ja tam piekrīt pilnīgi visu dzīvokļu īpašnieki. Tik liels atbalsts Ānē vēl nav panākts. Vislētāk – OzolniekosOzolnieku centrā apkure decembrī izmaksājusi nepilnu latu kvadrātmetrā, informē SIA «Ozolnieku KSDU» vadītājs Aldis Kluburs. Iedzīvotāji rēķinos gan redzot lielākas summas, jo gadumijā nolemts mainīt apkures periodu, tādēļ iepriekšējie rēķini veidoti par 36 dienām, un vidējā maksa ir 1,26 lati par kvadrātmetru.Kalnciemā vidējā maksa par siltumu pagājušā gada pēdējā mēnesī bijusi 1,21 lats, stāsta SIA «Kalnciema nami» vadītājs Vladimirs Isajevs. Tas ir tieši uz pusi vairāk nekā novembrī. Taču Jelgavas novada rekordists ir Līvbērzes pagasts, kur kvadrātmetra apsilde ciemata 12 mājām vidēji izmaksāja 1,8 latus, bet augstākā apkures cena bija divi lati par kvadrātmetru. «Palielinājums pret decembri ir spēcīgs, jo būtiski audzis gāzes patēriņš. Pirms gada īsta ziema sākās tikai ap Ziemassvētkiem, bet šoreiz visu decembri bija auksts,» skaidro Līvbērzes apkures nodrošinātājas SIA «Palīgs-L» šefs Gunārs Smilga. Neapmierināti, bet cenšas maksātLīvbērzes apkures uzņēmuma vadītājs G.Smilga teic, ka iedzīvotāju neapmierinātība aug arī tur, bet līdzīgi kā Kalnciemā esot tādi, kas tomēr maksā regulāri, bet daļa parādus krāj apzināti. «Nopietni jādomā par kurināmā maiņu, jo par gāzi drīz vairs nespēsim samaksāt,» G.Smilga atklāj, ka «Latvijas gāzei» ir parādā 14 tūkstošus latu. Kalnciemā savukārt lielā patēriņa dēļ gāze sanāk lētākais energoresurss. Pat, ja atrastu izdevīgāku kurināmo, Ānē tik drīz gāzi pret citu resursu nomainīt nevarēs, jo «Āne EP» nupat ar «Latvijas gāzi» pagarinājusi līgumu uz pieciem gadiem, skaidro P.Veļeckis. VIEDOKLISValdis Buividaitis, Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Pašreizējā «Latvijas gāzes» tarifu politika (jo mazāka jauda, jo lielāks tarifs) atspoguļojas patēriņā un reālajās izmaksās. Gan Kalnciemā, gan Līvbērzē iedzīvotājiem decembrī izmaksas par siltumenerģiju ir ievērojami augušas. Turklāt Līvbērzē, kur iedzīvotājiem uz māju ir atsevišķs apkures katls, un mazākiem apkures katliem ir arī mazāka jauda, tarifs sanāk augstāks nekā lielākam apkures katlam ar lielāku jaudu. Līdz ar gāzes cenas maiņu janvārī tik lielam kāpumam rēķinā nevajadzētu būt.
