Pēdējo piecu gadu pavasari Latvijā allaž izcēlušies ar lielākām vai mazākām hokeja kaislībām, taču šogad īpaši aktuāls jautājums ir hokeja haļļu celtniecība nu jau ne tik tālajam 2006. gadam, kad pasaules hokeja čempionāts norisināsies tepat Rīgā.
Pēdējo piecu gadu pavasari Latvijā allaž izcēlušies ar lielākām vai mazākām hokeja kaislībām, taču šogad īpaši aktuāls jautājums ir hokeja haļļu celtniecība nu jau ne tik tālajam 2006. gadam, kad pasaules hokeja čempionāts norisināsies tepat Rīgā. Konkursā, kas noslēdzās 15. aprīlī, par iespēju būvēt galveno čempionāta halli uzvarēja Šveices kompānija «IMS Studio 6». Galvenais iemesls, kāpēc uzvarēja tieši šī kompānija, bija solījums ieguldīt projektā līdz pat 400 miljoniem dolāru, kas Latvijas ekonomiskajai situācijā raksturojama kā astronomiska suuma. Jau tad, kad tika apstiprināta šīs kompānijas uzvara konkursā par halles būvniecību, radās aizdomas, ka tas nav īsti tīrs darījums, jo atpelnīt šo summu plānoto 15 gadu laikā nav reāli. Turklāt ceturtdien atklātībā pavīdēja informācija, ka vienošanās par to, ka halli cels minētā Šveices kompānija, panākta jau 7. janvārī. Turklāt minētās investīcijas 400 miljonu apmērā sarūpēs nevis ārvalstu investori, bet gan Latvija, proti, valsts apņemas atvērt kredītlīniju ASV bankā «Eximbank» – to garantē atbildīgā komiteja premjera A.Bērziņa vadībā un Rīga. Premjera preses sekretārs gan jau pasteidzies paziņot, ka A.Bērziņa vadītā darba grupa nav parakstījusi nekādus dokumentus par hokeja halles celtniecību Rīgā.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) turpina velt savu Sīzifa akmeni, jo par savu priekšvēlēšanu galveno trumpi nolēmusi izmantot Bojāra tēva pēdējā laika izcilāko garadarbu, kuru tautā mēdz saukt par Bojāra jauno Satversmi. Par šā pasākuma nopietnību liecina kaut vai tas, ka jau trešdien LSDSP sākusi vākt parakstus par referenduma ierosināšanu Jura Bojāra izstrādāto Satversmes grozījumu pieņemšanai. Lai ierosinātu referenduma procedūru, nepieciešami 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu parakstu, ko plānots savākt jau līdz 1. maijam. Pēc šo parakstu savākšanas un pārbaudes Centrālajai vēlēšanu komitejai būs jāizsludina Vislatvijas parakstu vākšana, un, ja tiks iegūti vismaz 134 195 vēlētāju paraksti (10% no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās balsojušo pilsoņu kopskaita), Valsts prezidentei būs jāiesniedz Bojāra Satversmes grozījumi izskatīšanai Saeimā. Ja tā neatbalstīs grozījumu izskatīšanu, tiks izsludināts referendums jeb tautas nobalsošana. Grūti pateikt, uz ko cer LSDSP un pats Bojārs, iestājoties par Satversmes grozījumiem, jo neviens vērā ņemams politiskais spēks neatbalsta šo iniciatīvu. Vienīgais šīs afēras pragmatiskais izskaidrojums ir tāds, ka LSDSP iecerējusi daļēji realizēt savu priekšvēlēšanu kampaņu par valsts naudu, jo parakstu vākšana kopā ar referendumu valstij izmaksās gandrīz miljonu latu.
Uz Latvijas politiskās skatuves sāk parādīties arvien jauni aktieri, un tādu arī turpmāk būs ne mazums. Šoreiz par savu iesaistīšanos politikā paziņojuši tādi sabiedrībā pazīstami vīri kā bijušais Latvijas vēstnieks Krievijā Jānis Peters un bijušais a/s «Latvijas Krājbanka» prezidents Arnolds Laksa. Viņi nolēmuši iesaistīties politikā, izvēloties vairāku mācītāju veidoto Latvijas Pirmo partiju. Ap šo politisko spēku ir apvienojušās vairākas kristīgās partijas, bet par līderi izvirzījies mācītājs un bokseris no ASV Ēriks Jēkabsons. Tieši šī «mācītāju partija» pēdējā laikā sevi piesaka kā nopietnu kandidātu iekļūšanai parlamentā. Par Pirmās partijas izredzēm liecina arī tās finansiālais atbalsts Aināra Šlesera personā un, domājams, tagad arī A.Laksas personā, kas jau apsverot iespēju finansiāli atbalstīt partiju.
Otrdien Vatikānā Romas pāvests Jānis Pāvils II tikās ar ASV katoļu baznīcas vadību, lai apspriestos par pedofilijas jautājumu, kas pēdējā laikā satricinājis Ziemeļamerikas katoļu baznīcu. Jāpiemin, ka ilgu laiku bērnu seksuālās izmantošanas fakti tika slēpti no sabiedrības. Skandāls ASV Romas katoļu baznīcas vēsturē sākās ar tiesas procesu pret bijušo Bostonas apgabala priesteri Džonu Gouenu, kas tagad atrodas apcietinājumā par uzmākšanos kādam bērnam un ir apsūdzēts par uzmākšanos vairāk nekā 130 cilvēkiem 30 gadu laikā.
Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs paātrināti gatavo referendumu par karalistes pievienošanos Eiropas vienotās valūtas zonai. Pagaidām Lielbritānija ir starp tām trim ES dalībvalstīm, kas nav pievienojušās eirozonai (vēl arī Zviedrija un Dānija). Valdošā leiboristu partija uzsvērusi, ka Lielbritānijai jāpievienojas Eiropas vienotajai valūtai, jo dalība tajā atbildīs pieciem galvenajiem ekonomiskajiem kritērijiem, ko izvirzījis finansu ministrs G.Brauns. Vēlākais līdz 2003. gada vidum Lielbritānijā tiks rīkots referendums par to, vai nomainīt ierasto sterliņu mārciņu pret eiro vai ne.
Pirmo reizi ES pilsoņu vairākums «Eurobarometer» aptaujā atbalstījuši savienības paplašināšanos. Pagājušā gada oktobrī un novembrī veiktās aptaujas atklāj, ka 51% ES iedzīvotāju atbalsta paplašināšanās procesu, bet pret to ir tikai 30%, savukārt 19% nebija sava viedokļa. Līdzīgā aptaujā 2000. gadā tikai 44% respondentu atbalstīja ES paplašināšanos. Interesanti, ka Latvijā aptaujas rāda diametrāli citas tendences, jo pēdējās aptaujas liecina, ka eiroskepticisms pie mums tieši palielinās.
