Vai Jelgavā brīvā dabā dzīvo papagaiļi? Sacīsiet – nē? Pierādīšu, ka dzīvo gan. Uzvaras ielas viņā galā ir tirgus laukums.
Vai Jelgavā brīvā dabā dzīvo papagaiļi? Sacīsiet – nē? Pierādīšu, ka dzīvo gan. Uzvaras ielas viņā galā ir tirgus laukums. Parasti uz turieni dodos, lai lētāk un ar baudu iepirktos, jo var patirgoties – pārdevēja kādu santīmu nolaidīs. Pircēju celiņā, kas ved gar tirgotāju būdiņām apaugušo zivju un gaļas paviljonu, aizvien sastopu druknus, gados jaunus brašuļus, kas šķietami dirn pa vienam vai bariņā. Viņiem raksturīgs gaužām trūcīgs vārdu krājums: spirķik, vodka, sigareti! Pēc īsas atelpas teiciens tiek atkārtots no jauna. Un tā nenoguruši visu dienu. Būtu arī neēduši, ja vietējās uzkostuves meitenes neatnestu “ieknābt” siltus kāpostus ar alus desiņām, omleti un pīrādziņus, lai atkal braši savā korītī skandinātu: spirķik, vodka, sigareti. Nu saki, ir taču Jelgavā papagaiļi. Neviens viņus netraucē, viņi zina savu celiņu, citur neplivinās. Zina arī savus “meslus”, kas savlaicīgi jānokārto. Un neviens viņus neķersta. Zinātājs atcerējās, ka kāda uzņēmīga kundze Tretjaka vienu brangu papagaili aiz astes notvērusi un uz kādu laiciņu būrī iebāzusi. Taču, kad ticis ārā, visu tirgus laukumu pieķērcis: spirķik, vodka, sigareti! Un visi pārējie viņam līdzi.
Jā, nav vairs dižciltīgā gulbja (bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis), kas uzņēmīgi trenkājis gan šur, gan tur šos “papagaiļus”. Mūsu policija laikam ir apmierināta ar kārtību tirgū, zina arī savu vietu un celiņu, pa kuru iet, lai netraucētu pašmāju papagaiļus, kuriem visu gadu saudzējamais laiks.
Imants no Uzvaras ielas
