Aizvadītajās brīvdienās Latvijā noslīkuši 17 cilvēki, tostarp viens viens jelgavnieks – vecāks vīrs, kurš pavairāk esot lietojis grādīgos. Diemžēl pārsvarā bojāgājuši jauni cilvēki, kas vēl varēja dzīvot un dzīvot. Lielajā karstumā cilvēki peldas daudzviet, ka, šķiet, slīcēju glābēju darbs nedaudzajās oficiālajās peldvietās (kādu Jelgavā un apkārtējos novados nemaz nav) kļūst pavisam nenozīmīgs. Atliek vien paļauties uz saviem spēkiem un visvairāk gan uz to vietu, kas cilvēkam atrodas starp ausīm. Leģendārā Jelgavas airētāju trenere Elza Krūmiņa, cilvēks, kas ar Lielupi bija uz «tu», ar pedagoga labvēlīgo skarbumu saviem audzēkņiem ne vienreiz vien īstajā brīdī pajautāja: «Vai tev tā galva domāta tikai cepures nēsāšanai?» Atnākot uz treniņu, vienmēr bija jāsasveicinās un aizejot jāatvadās, nedrīkstēja laivā kāpt, ja nav uzvilkts tīrs sporta krekliņš, ēlingā nekad nepalika neizslaucītas laivas… Tas viss disciplinēja. Pagājuši vairāk nekā piecdesmit gadu, kopš Jelgavā pastāv airēšanas sports. Taču es neatceros nevienu gadījumu, ka kāds no tiem simtiem bērnu un jauniešu, kas, trenējoties Lielupē no agra pavasara līdz vēlam rudenim, uz ūdens pavadīja stundu stundas, būtu slīcis. Pavisam cita noskaņa, ja cilvēks dodas uz upi vienīgi atvēsināties un tam nav treniņa uzdevuma vai tālāka mērķa. Nedod Dievs, ja vēl tajā brīdī galva nav īsti skaidra. Kā atzīst tiesu medicīnas eksperte Jeļena Ratiniece, pārgalvība un alkohols ir viens no biežākajiem noslīkšanas cēloņiem vasarā. Un tādas pārgalvības upmalā diemžēl redz. Kura motorlaiva cauri Jelgavai brauc ar noteikumos atļauto ātrumu astoņi kilometri stundā? Gandrīz stundu pievakarē pavadot vecajā pilsētas peldētavā Pasta salā, šķita, ka neviena.
