Vasaras ziedu bagātība apreibina ar krāsu dažādību un smaržu burvību. Tuvojoties Jāņu laikam, dodamies Latvijas leknajās pļavās, lai saplūktu klēpi jāņuzāļu. Taču nereti aizmirstam, ka daža no tām tomēr ir aizsargājama un saudzējama, lai par tās eksistenci atcerētos ne tikai mēs, bet arī nākamās paaudzes.Lai gan krāšņu trejdeviņu ziedu pušķi iespējams veidot, saplūcot gan debeszilās rudzupuķes, maigās pīpenes, sarkano un balto āboliņu, gan suņuburkšķus, papardes, kalmes un vēl daudzas citas skaistas puķes, tomēr iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka retās un krāšņās savvaļas orhidejas – naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes – dažkārt tiek nežēlīgi izplūktas un sietas krāsainajos jāņuzāļu pušķos. Tāds pats liktenis Līgo laikā dažkārt piemeklē pūkainās silpurenes un jumstiņu gladiolas. Dažkārt iespējams uziet arī dārza īrisa radinieci – krāšņo, taču aizsargājamo Sibīrijas skalbi, kas ierakstīta pat Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Kāpēc plūkt dabā, ja dārzā savam priekam audzējam gluži tādu pašu skaistuli?Vasaras saulgriežu laikā pļavas nāk pretī ar pilnu klēpi plūcamu krāšņu ziedu. Jāņu ziedu pušķos neatņemama sastāvdaļa ir kalmes. Ejot jāņuzāles lūkoties, ieraudzīsi arī madaras, asinszāli un birztalu nārbuli, vībotnes, rudzupuķes, pīpenes, magones, un, protams, papardes. Tās visas ir plūcamas.Tomēr arī plūcamās puķes ir saudzējamas – neplēs tās ar saknēm un nenoplūc pēdējo krāšņo ziedu pļavā, lai, atbraucot nākamgad, tā pati pļava tevi varētu priecēt ar vēl plašāku ziedu daudzumu nekā pērn! Dabas aizsardzības pārvalde aicina: neatņem dabai tās skaistumu – neplūc, kā arī netirgo un nepērc Latvijas savvaļā augošos aizsargājamos augus. Mīli ar acīm! Jo vien savvaļā naktsvijole smaržos tik saldi, dzegužkurpīte būs tik koša un silpurene – tik pūkaina!Ja vēlies uzzināt ko vairāk par Latvijas aizsargājamajiem augiem, atnāc 22. jūnijā uz Zāļu tirdziņu Doma laukumā un sameklē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) stendu.
