8. jūnijā debesīs būs vērojama unikāla parādība. Proti, Zemei tuvākā Saules sistēmas planēta Venēra kā mazs melns punktiņš šķērsos Saules disku. Pēdējo reizi no Zemes to varēja novērot 1882. gadā.
8. jūnijā debesīs būs vērojama unikāla parādība. Proti, Zemei tuvākā Saules sistēmas planēta Venēra kā mazs melns punktiņš šķērsos Saules disku. Pēdējo reizi no Zemes to varēja novērot 1882. gadā. Parādība atkārtosies pēc astoņiem, bet pēc tam tikai pēc 113 gadiem. Par to lūdzām pastāstīt LLU emeritēto profesoru Artūru Priedīti. Viņam debesu pētīšana ir vaļasprieks.
Raksturojiet, lūdzu, Venēru!
Nevienai no deviņām Saules sistēmas planētām nav tik daudz nosaukumu kā Venērai – Rīta Zvaigzne, Auseklis, Vakara zvaigzne un vēl citi. Te gan jāuzsver astronomijas ābeces patiesība – Venēra nav zvaigzne, kas pati izstaro gaismu un siltumu, tā ir planēta, kas līdzīgi Zemei atstaro Saules gaismu. Venēra no Zemes atrodas 39 līdz 50 miljonu kilometru attālumā (krietni tālāk nekā Mēness, kas no mums ir tikai 384 tūkstošu kilometru attālumā), tā griežas nevis no rietumiem uz austrumiem kā Zeme, bet gan otrādi. Turklāt planēta to dara ļoti lēni. Visā Saules sistēmā uz Venēras ir visgarākā diena un garākā nakts, kas atbilst 243 Zemes diennaktīm. Venēru sedz blīva atmosfēra, kuras sastāvā 97% ir ogļskābā gāze (Zemes atmosfērā šī gāze ir nedaudz mazāk nekā 0,4%). Tas rada spēcīgu siltumnīcas efektu, tādēļ Venēra ir arī karstākā saules sistēmas planēta. Temperatūra uz tās virsmas sasniedz 460 – 470 grādus pēc Celsija. Tas ir pat mazliet vairāk nekā Merkūram, kas salīdzinājumā ar citām planētām atrodas Saulei vistuvāk. Venēras augšējie mākoņi, kas satur pat sērskābes tvaikus, ļoti labi atstaro Saules gaismu, tādēļ Venēra ir spožākā planēta Saules sistēmā un dažkārt to no Zemes var redzēt pat dienā.
Kas notiks 8. jūnijā?
Ja debesis būs skaidras, pulksten 8.19 izskatīsies tā, it kā sīks melns punktiņš pieskaras Saulei. Tā būs Venēra, kas apmēram sešas stundas – līdz 14.22 – vairāk apakšpusē šķērsos Saules disku. Venēras diametrs ir 31 reizi mazāks nekā Saulei, tādēļ šo punktiņu nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci. To varēs pamanīt vienīgi ar binokli vai kādu citu optisko instrumentu. Taču šai optikai noteikti ir jāpievieno tumšs gaismas filtrs. Pretējā gadījumā no fokusētajiem Saules gaismas stariem var kļūt akls. Savam binoklim es pievienošu filtru, kas izgatavots no izgaismotas fotofilmas.
Vai šogad Venēra ir novērojama arī citviet?
Pavasarī apmēram pusstundu pēc saulrieta mēs to varējām redzēt rietumu pusē. Pēc 8. jūnija ieraudzīsim tikai jūlijā. To tad varēs labi pamanīt pirms saullēkta ziemeļaustrumos. Pamazām līdz novembrim Venēra “aizvirzīsies” līdz dienvidaustrumiem.
Aicinu visus vēlās vakara un agrās rīta stundās pavērot, cik skaisti ir zvaigznāji un citi objekti debesīs! Cik nožēlojamas būtu mūsu debesis, ja tos tur neredzētu! Aprēķināts, ka Ziemeļu puslodē skaidrā laikā ar neapbruņotu aci var saskatīt ap trim tūkstošiem zvaigžņu. Tas gan nav iespējams pilsētā, bet laukos, kuru skatu debesīs netraucē apgaismojums.
