Ziemassvētki – balti, gaiši. Vai tos tādus dara sniegs? Ja aiz loga līst, svētki ir drūmi. Cilvēki grib justies labi, grib dzirdēt labus vārdus, tomēr teikt tos citiem nevēlas.
Ziemassvētki – balti, gaiši. Vai tos tādus dara sniegs? Ja aiz loga līst, svētki ir drūmi. Cilvēki grib justies labi, grib dzirdēt labus vārdus, tomēr teikt tos citiem nevēlas. Mēs tik ļoti gribam izskatīties labi, protams, daudz labāk par citiem Bet ja neizdodas, grauž kāds skaudības velniņš. Vai visi prieki vējā?!
Ziemassvētkos gaidu brīnumu, gaidu katru gadu. Sirdī iezogas brīnišķīga sajūta. Gaisā virmo saldumu smarža, no senām dienām saglabājusies svētku noskaņa, tā kņudina un kaitina. Kad atnāks brīnums? Eglīte izpušķota, svecītes dāvā savu gaismu un siltumu. Zvaigznes mirdz kā nekad agrāk. Skan Ziemassvētku dziesmas. Man tās patīk! Jūtu prieku, ka ir šie svētki, ka maza svecīte var dāvāt gaismu. Mana sirds ir prieka pilna, jo neviens uz šīs zemes nespēs dot laimi otram, ja savā sirdī to neatradīs. Ļausim brīnumam atnākt! Teiksim viens otram labu!
Mēs visi Ziemassvētkos izskatīsimies jauki, ja jutīsim siltumu un gaismu, ko dod sirds. Iepriecināsim tuvos cilvēkus un draugus ar gaišu smaidu un laba vēlējumiem! Izdarīsim tā, lai svētki kļūtu jauki! Ja šo grūto darbu var paveikt maza svecīte, kādēļ mums tas ir tik grūti? Es atradīšu savu brīnumu šogad, es to gaidīšu kā vēl nekad, un tas atnāks! Tas notiks, kad mēs visi smaidīsim un priecāsimies, kad mājinieki būs kopā. Dziedāsim Ziemassvētku dziesmas, līksmosim par brīnišķo dienu, kas mums dota! Uzbursim brīnumus paši un dāvināsim tos arī pārējiem!
