Atvadoties no lita un centiem, kurus šogad Lietuvā nomaina eiro, Šauļu Universitātes bibliotēkā top unikāls piemineklis Lietuvas nacionālajai valūtai – Centa auditorija. Nelielā, aptuveni 24 kvadrātmetrus plašā telpa tiek izlīmēta ar viena un divu centu monētām. «Pasaulē nezinu analogu šai telpai, tā ir unikāla,» stāsta galvenais idejas autors dizainers Viļus Purons, kurš daudz ieguldījis Šauļu pilsētvides iekārtošanā. Ja viss ritēs, kā iecerēts, Centa auditoriju plānots svinīgi atklāt Lietuvas Republikas Neatkarības dienā 16. februārī.
«Mēs ceram, ka eiro būs stipra valūta un dzīvos ilgi. Tomēr tie bērni, kas tagad iet bērnudārzā un skolā, litus varbūt nemaz neatcerēsies. Taču, ieejot šajā istabā, uzreiz atsauks atmiņā. Tas ir viens no iemesliem, kā dzima doma par istabu no centiem,» idejas izklāstu sāk tās līdzautors Ģedemins Vīšņausks, Šauļu apriņķa Nevalstisko organizāciju savienības priekšsēdētājs. «Būdams Šauļu pilsētas pašvaldības administrācijas vadītājs, bieži sadarbojos ar Viļu. Viņš vienmēr ir pilns ideju un priekšlikumu. Pagājušajā pavasarī Viļus ieradās pie manis aprunāties par šauļiešiem, kam vajadzētu uzstādīt pieminekli, un tādu nav maz,» stāsta Ģ.Vīšņausks.
Auditorija atgādinās par vēsturi
V.Purons, kurš labi pārzina vēsturi, piedāvājis veltīt pieminekli Viktoram Deividam Brenneram (dzimušam kā Viktors Baranausks, 1871–1924). Viņš cēlies no Šauļiem, bet emigrējis uz ASV, kur pazīstams kā Linkolna centa dizaina autors. «Tā kā dolārs ir pasaulē izplatīta valūta, sākām runāt, ka tiešām Brenneru vajadzētu iemūžināt,» turpina Ģ.Vīšņausks. Taču šai idejai fonā bijis aizejošais lits, un tad arī radusies doma par pieminekli pašu valūtai. Pamazām idejas pavediens sācis risināties, tās iedzīvināšanā pievienojās daudzi atbalstītāji – tai skaitā Šauļu Universitāte un tās bibliotēka.
«Patīkami, ka radās šāda daudzfunkcionāla doma, kuru varam realizēt mūsu pirms pieciem gadiem rekonstruētajā bibliotēkā. Mēs bibliotēku saskatām ne tikai kā skaistu un iederīgu vietu, kur ideju īstenot, bet redzam arī izglītojošo pusi. Tā būs vieta mūsu skolēniem, studentiem un pat senioriem, kuri varēs nākt, skatīties, mācīties un arī klausīties lekcijas par Lietuvas un pasaules naudas vēsturi,» nākotnes iecerēs dalās bibliotēkas direktore Gražina Lamanauskiene.
No lietuviešu ārsta, publicista un politiskā darbinieka Jona Šļūpas (1861–1944) dēla bibliotēka ir saņēmusi lielu pasaules valūtas kolekciju, ko, domājams, tāpat varēs apskatīt Centa auditorijā. Iecerēts, ka ar viena un divu centu monētām tiks aplīmēta ne vien pati telpa. Pie tās sienas karāsies Lietuvas karte ar iezīmētām pilsētām, upēm, ezeriem. Ar monētām tiks aplīmētas arī mēbeles.
Centi vieno lietuviešus
Ieceres īstenošanā ir iesaistīti daudzi cilvēki – sākot no idejas autoriem un beidzot ar katru valsts iedzīvotāju. «Mēs visi esam viena dūre – vai tas būtu dizainers, organizētājs vai līmētājs, katrs atsevišķi neesam nekas. Gribētu, lai projekts vienotu mūs, lietuviešus. Ļoti lepojamies, ka liela Lietuvas daļa mūs atbalsta, tādu, kam doma nepatiktu, ir ļoti maz,» teic V.Purons. Projektā var iesaistīties jebkurš, kam vēl ir palikušas viena un divu centu monētas, atnesot tās uz bibliotēku un pats arī pielīmējot. Ierodoties gan bērni, kas iztukšojuši savas krājkasītes, gan arī tādi, kam saujā ir tikai trīs četras monētas, un paši monētas arī pielīmē. Uz Šauļiem braucot pat no Kretingas, Panevēžas un citām pilsētām. Katrs, kurš atnesis savu centu, tiek arī ierakstīts īpašā grāmatā.
«Šī istaba kļūst par mūsu pilsētas seju,» ar jūtamu lepnumu stāsta Ģ.Vīšņausks, nosmejot, ka vienlaikus tas ļauj pacelt degunu lielo pilsētu Viļņas un Kauņas priekšā. Šobrīd gan nav iespējams pateikt, cik centu monētu jau izlīmēts. Ģ.Vīšņausks lēš, ka tie ir vairāki tūkstoši. «Kad beigsim darbu, varbūt sarīkosim konkursu, kurā liksim izskaitīt, cik monētu esam izmantojuši,» viņš nosmaida. Dizainers V.Purons atklāj arī nākotnes ieceres – ja veiksmīgi izdosies īstenot Centa auditorijas projektu, idejas autori mēģinās izveidot tādu pašu istabu no banknotēm. Un šāda doma nav bez pamata. Kā stāsta V.Purons, vēsturiski Šauļos ir dibinātas vairākas bankas.
Eiro stiprinās valsti
Gan V.Purons, gan Ģ.Vīšņausks ir vienisprātis – žēl, ka līdz ar eiro ieviešanu zudīs liti. «Man kā lietuvietim žēl mūsu nacionālās valūtas, jo tā ir viens no valstiskuma pamatiem. Varētu teikt – pēc rubļa atdzima lits, un pēc eiro arī atdzims lits. Taču ilūziju man nav. Skatoties uz pasaules karti, mēs daudz ko nezinām. Valūtai ir aizsardzības spēks. Tagad ir grūti kaut ko vispārināt, bet laiks rādīs,» spriež V.Purons.
Arī Ģ.Vīšņausks ir pārliecināts, ka tikai pēc laika varēs spriest par eiro nozīmi. «Eiro ieviešana liecina, ka esam pārkāpuši zināmu ekonomisku barjeru, un es par to ļoti priecājos. Šodienas situācija rāda, ka eiro ir vērtīgāks nekā lits. Lai cik žēl būtu, ka vairs nav litu, mums ir jāiet kopā ar pārējo pasauli – ar stipru pasauli. Turklāt līdz ar eiro izvairīsimies no liekiem izdevumiem, kas rodas, mainot naudu. Domāju, mēs kļūsim spēcīgāki, jo eiro savu vietu pasaulē ir iekarojis. Esam NATO, tagad arī kopīgas valūtas savienībā. Kā maza valsts mēs nevaram būt pilnīgi neatkarīgi. Turklāt mūsu kaimiņi pēdējos gados nav draudzīgi noskaņoti. Eiro savienība stiprina mūsu valsti,» ir pārliecināts Ģ.Vīšņausks. ◆
Kā izjūtat pāreju no litiem uz eiro?
Leonarda Vainoriene
◆ Viss ir normāli. Vienīgi liekas, ka augļi veikalos kļuvuši nedaudz dārgāki. Ļoti žēl, ka vairs nav litu. Man patīk, kā izskatās eiro monētas, bet lits bija mīļāks, jo tā bija mūsu pašu valūta. Nezinu, vai mums vajadzēja eiro. Visi saka – dzīve būs labāka,
tad jau redzēsim. Gan pieradīsim pie eiro. Vienīgi liekas, ka alga kļuvusi mazāka – ja bija tūkstotis litu un tagad ir 300 eiro. Bet ko padarīsi, esam Eiropas Savienībā, tad jau tā arī jābūt.
Vaiva Kasnauskaite,
mācās 9. klasē
◆ Esmu jau pieradusi pie eiro. Ir ļoti interesanti, ka tagad ir jauna valūta, bet arī ļoti žēl litu. Daži liti un centi man mājās vēl ir, paturēšu piemiņai. Man liekas, ka eiro ir gan priekšrocības, gan arī trūkumi. Priekšrocības ir tās, ka, braucot uz Eiropas valstīm, nevajadzēs mainīt litus pret eiro. Man ļoti patīk, kā izskatās mūsu monētas, ļoti skaistas.
Dominiks Volbeks, pensionārs
◆ Ko darīsi, pieradīsim arī pie jaunajām monētām. Tik daudz valūtu esmu redzējis – rubļus, litus! Gan jau būs labi. Dzīvojam divatā ar sievu. Man ir neslikta pensija – 400 eiro –, sievai 300. Bet nezinu, kā būs tiem, kas tagad saņem divus vai trīs simtus, tiem būs grūtāk.
Arūns Krikštaponis, pārdevējs
◆ Normāli, nav bijis nekādu problēmu. Veikalos arī viss ir kārtībā. Nezinu, no kā citi taisa problēmas. Varbūt vecākiem cilvēkiem grūtāk no sākuma, bet jaunajiem, liekas, nekādas vainas. Ir tikai jāpierod pie eiro centiem, bet tiksim galā, tāpat kā jūs tikāt.
Idents Adamaitis, skolas direktors Jonišķu rajonā, zemessargu vienības komandieris
◆ Lielu problēmu nav. Taču vairāk būs jāuzmanās no viltojumiem. Lita vērtība taču bija mazāka, tādēļ tos mazāk arī viltoja.
