No Vārpas polderu dambja paveras gan pilsētas torņi, gan fantastiska dabas izrāde.
Pavasaros vismaz reizi nedēļā jelgavniece Ilze Jansone sēžas savā «golfiņā» vai arī ņem velosipēdu, lai dotos «putnos» – tā savu hobiju sauc putnu vērotāji. Kņadu lielveikalā, kur meitene strādā par kasieri, viņa nomaina pret trim četrām stundām fantastikā dabas izrādē, kas visbiežāk tiek skatīta Svētes palieņu pļavās. Turp pagājušajā nedēļā kopā ar Ilzi devās arī «Ziņas». Gredzena vēsts Nogriežoties no Tušķu – Kalnciema ceļa un pārbraucot Apiņu tiltam, kas šķērso Svēti, iet pagrieziens uz Vārpas polderu dambi. Tas iestiepjas Svētes palieņu pļavu dabas liegumā un norobežo Līvbērzes pagasta Vārpas ciemu ar lielo lopkopības kompleksu «Liepas» no palu ūdeņiem bagātās Lielupes un Svētes. Paveras plašs skats – pāri upei Ozolpils, Vītoliņi, meži Valgundes pusē, austrumu un dienvidu pusē – Jelgavas baznīcu torņi un skursteņi, bet ziemeļos – pārplūdušās Svētes pļavas. Abās pusēs dambim gulbji, zosis un pīles. Gājputni ceļas un sēžas, staigā, «šņakarē» kaut ko ēdamu, peld plašajās palieņu lāmās. Putnu balsis liecina par mājupatgriešanās un pavasara prieku. Kārtīgam operas un baletmīlim parasti ir binoklis. Arī Ilzei ir statīvs ar teleskopu, kas apskatāmo objektu pievelk divdesmit reižu. Kolēģim Edgaram Lediņam, kas Svētes pļavās putnus vērot brauc no Jūrmalas un šopavasar pirmais šajā vietā pamanīja retās sarkankakla zosis, esot tūkstoš latu vērts teleskops, kas ir trīsreiz spēcīgāks. Taču Ilze atzīst, ka arī viņa ar savu dāvināto optiku spējot vismaz simts metru attālumā nolasīt informāciju no putnu gredzeniem. Šopavasar pamanījusi arī gulbi no Vācijas. Gredzens atklājis putna vecumu un lidojuma maršrutu. Vienu dienu izdevies novērot arī minētās sarkankakla zosis. Domubiedri pulcējās arī Jelgavā«Nav jābūt nez kādai izglītībai, lai nodarbotos ar putnu vērošanu. Var sākt ar to, ka pazīsti kaut piecas putnu sugas,» uzstādot teleskopu, stāsta Ilze. Pati viņa šo hobiju pārņēmusi no vecākās māsas Daces. Vēl mācoties Platones pamatskolā, meitene iesaistījusies Latvijas Ornitoloģijas biedrībā. Tās aktīvisti tagadējais Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Gunārs Pētersons un zoologs Oskars Keišs reizi mēnesī pulcinājuši desmit līdz piecpadsmit Jelgavas apkārtnes ornitologu, rīkojuši ekskursijas. Tagad šī darbošanās pierimusi, tomēr interesentiem ir iespēja internetā rast kontaktus ar biedrības dalībniekiem, piedalīties pasākumos, kas bieži vien notiek Dabas muzejā Rīgā. Arī Ilze brīvajā laikā piedalās ornitologu aktivitātēs, piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta pētījumā par Latvijā nomedītajiem putniem. Pati viņa ap mājām Platkājos izlikusi būrīšus cielavai un citiem mazputniņiem. Turpat pie mājām arī vērojamas pūces. Aizmirstas stress un rūpes«Putnu vērotāji ir draudzīgi. Satiekoties, piemēram, ņemam pārbaudīt zosu baru katrs no savas puses. Divatā, trijatā lielāka iespēja, ka nepalaidīsi garām kaut ko interesantu,» Ilze raksturo kolēģus. Putnu vērošanas reizē, kurā piedalās «Ziņas», nekas ļoti sevišķs neatklājas. Ilze teleskopā rāda baltvaigu un baltpieres zosis, prīkšķes, ķīrus, kas savlaicīgi taisa traci, ja putnu baram tuvojas lapsa, klejojošs suns vai kāds cits apdraudējums. Starp putniem netraucēti pastaigājas kādas desmit, šķiet, savu pirmo ziemu pārcietušās stirnas… Pamatīgi nošķiežot auto ar dubļiem, laimīgi izdodas nenogrimt mīkstajā zemes ceļā gar «Liepu» fermu. Diena beidzas bez sevišķiem pārsteigumiem. Atgriežoties mājās, pārņem piepildījuma un miera izjūta. Makšķernieki joko, ka to laiku, ko viņi pavada pie upes vai ezera, Dieviņš dzīves ilgumā neieskaitot. Ilze atzīst, ka ar putnu vērotājiem esot diezgan līdzīgi. Šajā hobijā aizrautības, kas liek aizmirst par ikdienas stresu, ir daudz. Šopavasar gājputnus vērot Ilze sāka 12. martā. Pirmie atlidojuši gulbi. Parasti Latvijā gājputnu pārlidojumi turpinās līdz maija vidum. Svētes pļavās kulminācijas brīdis jau ir pāri. Vasarā tur putnu vērotāji naktīs klausoties un skaitot griezes. ViedoklisOskars Keišs, zinātņu doktors, Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedrs Parasti cilvēkus aizrauj brīži, kad vienkopus var ieraudzīt ļoti daudz putnu. Pavasaros pie Jelgavas Svētes lejteces palieņu pļavās nosēžas tūkstošiem pīļu, gulbju un zosu, kas ir ceļā uz ziemeļiem. Rudeņos Kurzemes piekrastē no Ventspils līdz Lietuvas robežai pulcējas tūkstošiem sīko putniņu, kas, satikušies ar jūru, nogaida mierīgu laiku, lai lielā straumē dotos tai pāri. Ornitologu, putnu vērotāju aizrauj katra atsevišķā putna skaistums. Tas pats mājas strazds, ja to apskata tuvumā vai ar binokli, ar savām saulē lāsojošajām spalvām ir ļoti skaists. Ar putnu vērošanu nodarbojos kopš 1985. gada, kad mācījos piektajā klasē. Jelgavā, Filozofu ielā, tolaik darbojās Jauno naturālistu stacija. Tur pulcējās jaunieši, ko interesē daba.
