«Mums ir hektāru liels auzu lauks, ko esam ielabojuši ar kūtsmēsliem. Zeme tajā viegla, smilšaina. Parasti sējā izmantojam tehniku, taču tā šoreiz ir sabojājusies. Tā nu mans palīgs uzņēmās apsēt ar rokām. Nav jau tā platība tik liela,» teic «Mūrnieku» saimniece Daina Balode.
D.Balode atzīst, ka ar nākamo gadu domājusi «Mūrniekiem» nepagarināt bioloģiskās saimniecības statusu un beigt ražošanu. Vienai strādājot, bijis grūti sagādāt govīm sienu, kā arī veikt citus lauku darbus. Taču tagad, kad atradies palīgs un draugs Didzis Vulfs, viņa domā darbu turpināt vēl gadus piecus. Pensionāru pāris apsaimnieko divdesmit hektāru, no kuriem lielāko daļu aizņem zālāji. Pašlaik ganāmpulkā, kas atrodas vaļējā lopu novietnē, ir trīs govis un četri teļi. Liellopu gaļa ir nozīmīgākā «Mūrnieku» produkcija, kas tiek realizēta gaļas pārstrādes uzņēmumā «Nākotne». Tirgoti tiek arī āboli. Jaunākais teļš, iesaukts par Dūšīgo, piedzimis pašā ziemas spelgonī. Vienas auss ļipa tam ir noplakusi, kas ir apsaldējuma rezultāts. «Palaimējās, ka vakarā govs atnešanos savlaicīgi pamanījām. Jaundzimušo teliņu aiznesām uz pagrabu, kur divarpus stundu ar fēnu žāvējām – tik bieza tam bija spalva! Pēc tam nesām atpakaļ aukstumā pie govs,» stāsta D.Balode. Risks ir mazsDzidra Kreišmane, LLU asociētā profesore Paruna māca: «Pavasara diena gadu baro.» Bioloģiskie lauksaimnieki strādā ciešākā saskaņā ar dabu, nelieto herbicīdus. Ja zeme ir pietiekami sausa un iesilusi, tad, protams, jāsēj pēc iespējas agrāk, lai kultūraugus nepāraug nezāles. Auzas ir viena no agrīnākajām kultūrām. Ir jau neliels risks, jo gadās, ka vēl aprīlī uznāk aukstums.
