Ilgstoši valdošais karstais un sausais laiks patīk atpūtniekiem, bet apdraud labības sējumus un lopbarībai domātos zālājus, atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības speciālisti.
Ar ziemājiem viss kārtībā, sliktāk ir vasarājiem
Jelgavas novada Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības “Vilciņi” īpašnieks Arnis Burmistris uzskata, ka ziemāji pagaidām nav ļoti būtiski apdraudēti, bet, ja pietiekama lietus nebūs vēl kādu laiku, arī situācija ar ziemājiem var kļūt kritiska.
Viņaprāt, šobrīd sausums vairāk ietekmē vasaras kviešus, vasaras rapšus un lauku pupas. Lai gan lielākajā daļā lauku vēl nekādas sausuma izraisītās pazīmes nav redzamas, vēlāk sētajiem graudaugiem sakņu sistēma ir mazāka nekā ziemājiem, tāpēc tie nespēj no augsnes tik labi uzņemt nepieciešamās barības vielas un ūdeni.
Dažviet uz laukiem, kur vieglāka zeme vai nekvalitatīvāk iesēts, vērojami gaišāki plankumi, jo īpaši vasaras kviešiem, un tas nozīmē, ka šajās vietās ražas nebūs vispār vai tā būs ievērojami zemāka. “Vilciņu” saimnieks gan vēl viennozīmīgi nevar pateikt, kādu ietekmi atstās ilgstošais sausums, taču nekas labs neesot gaidāms.
Patlaban “Vilciņos” ziemas kvieši attīstās labi. Savukārt ziemas rapši cietuši no ziemas – izretojušies –, un uz labu ražu nevar cerēt. Ziemas mieži ir sliktā stāvoklī – vērojams mitruma trūkums. “Lauku pupas vēl jūtas labi, taču ap dienas vidu lielajā karstumā to lapiņas sačokurojas. Šis laiks, kad pupas sāk ziedēt, tām ir pats kritiskākais,” piebilst A.Burmistris.
Viņš secina, ka Zemgales pusē laika apstākļi bijuši pozitīvāki un ziemāji salīdzinoši labi pārziemojuši, turpretī vasarāju sējumu nav daudz, tāpēc kritiskāka situācija varētu būt reģionos, kur vasarāju ir vairāk nekā Zemgalē.
Ietekmē ne tikai sausums, bet arī saules radiācija
Zemnieku saimniecības “Līgo” īpašnieks Jānis Vinters no Lielplatones pagasta atzīst, ka sausums noteikti atstās ietekmi uz gaidāmo ražu. Viņš piebilst, ka augus iespaido ne tikai sausums, bet arī lielais siltums un augstā saules radiācija, veicinot to pāragru ziedēšanu, piemēram, pupām un zirņiem, kas nozīmē daudz zemāku ražu, lai gan pagaidām šie mitrumprasīgie augi izskatās labi, jo acīmredzot vēl saņem mitrumu no augsnes dziļākajiem slāņiem.
Graudaugiem vārpiņas ir sīkas, un tas liecina, ka arī graudi būs sīki. Vārpā to būs mazāk un arī pats augs būs mazāks, savās prognozēs dalās “Līgo” saimnieks. “Ziemas rapsis šogad nav ideāls, taču lielais siltums veicinājis tā zarošanos un tukšo laukumu aizpildīšanos. Raža būs vidēja, ar nosacījumu – ja vien būs mitrums” secina J.Vinters, piemetinot – labi, ka viņa saimniecība neaudzē vasaras rapšus.
Turpretī “Līgo” siltumnīcās ar gurķiem problēmu nav – saules radiācija pozitīvi ietekmē ražu segtajās platībās, un tā gaidāma liela. Taču kukurūzai – galvenajai izejvielai, kas tiek izmantota biogāzes ražošanā, – neklājas viegli. Tā sāk ciest no mitruma trūkuma – lapas čokurojas tūtiņās, jo augs šādi cenšas saglabāt mitrumu, skaidro zemnieku saimniecības īpašnieks.
