Ziemeļamerikas un Eiropas termoelektrostaciju un rūpnīcu izplūdes gāzes varētu būt vainojamas spēcīgajā sausumā, kas skāris Āfrikas centrālo daļu.
Ziemeļamerikas un Eiropas termoelektrostaciju un rūpnīcu izplūdes gāzes varētu būt vainojamas spēcīgajā sausumā, kas skāris Āfrikas centrālo daļu.
Sausums šajā reģionā ir lielākais, kāds jebkad pasaulē piedzīvots. Astoņdesmitajos gados tas izraisīja šausmīgu badu, kas skāra vairākas Āfrikas valstis, ieskaitot Etiopiju.
Austrālijas un Kanādas zinātnieki atklājuši, ka šādas dabas stihijas iemesls varētu būt sēra mākoņi, kas kopā ar sodrējiem, organisko oglekli, amoniju un nitrātu rodas, dedzinot degvielu. Visi šie komponenti pārvietojas atmosfērā un rada tvaikus, kas kavē mākoņu veidošanos, izraisot gaisa temperatūras paaugstināšanos un dramatiskas izmaiņas reģionālajos klimatiskajos apstākļos.
Pēdējos trīsdesmit četrdesmit gados Āfrikas vidiene ir piedzīvojusi visilgstošāko sausumu, kāds kopš laika apstākļu reģistrēšanas sākuma nav piedzīvots nekur pasaulē. Nokrišņi samazinājušies par 20 līdz 50 procentiem. Pētniekos izbrīnu izraisījušā neparastā sausuma briesmīgās sekas bijušas acīmredzamas. Smagākajos periodos, no 1972. līdz 1975. gadam, 1984. un 1985. gadā, aptuveni viens miljons cilvēku Āfrikā nomira badā.
Tagad Leons Rotstains no Austrālijas Nacionālās izpētes aģentūras uzskata, ka viņš ir atklājis, kas izraisa sausumu. L.Rotstains un viņa kolēģis Ulriks Lohmans no Dalhausijas Universitātes Kanādā veica globālā klimata simulāciju, iekļaujot tajā arī datus par sēra dioksīda iespaidu uz mākoņu veidošanos. Viņi atklāja, ka sēra dioksīds rada sēra tvaikus, kas nodrošina mākoņu kodola kondensēšanos. Mākoņos ar lielāku kodolu izveidojas mazāki pilieni nekā parasti, un tie daudz spēcīgāk atstaro Saules radiāciju, tāpēc uz Zemes kļūst vēsāks.
Kad zinātnieki modelī iekļāva datus par milzīgo sēra daudzumu, kas astoņdesmitajos gados no ziemeļu puslodes nonāca gaisā, pētījumā atklājās, ka Zemes virsma ziemeļos kļuva vēsāka, salīdzinot ar dienvidiem, tropiskos lietus pārvietojot uz dienvidiem un izraisot sausumu Āfrikas centrālajā daļā.
«Tie vēl joprojām ir minējumi, un modelis nav pietiekami smalks, bet tas ir ļoti interesanti. Pirmo reizi esam ieraudzījuši saistību starp piesārņojumu mērenajā klimatiskajā joslā un klimatu tropu joslā,» norādīja Džonatans Faihters no Hamburgas Meteoroloģijas institūta.
Dž.Faihters, kas veicis līdzīgu simulāciju, bet atteicās to komentēt, jo pētījuma rezultāti tiek apstrādāti kādam lielam žurnālam paredzētai publikācijai, sacīja, ka sēra izplūšana gaisā, iespējams, pastiprinājusi sausumu. Tas būtu bijis tik un tā.
Pēdējo dažu gadu laikā sausums ir mazinājies, un tas varētu būt saistīts ar Ziemeļamerikā un Eiropā pieņemtajiem likumiem par «tīru gaisu», kas paredz samazināt sēra dioksīda izplūdi. Šādi likumi pieņemti, reaģējot uz citu vides krīzi – skābajiem lietiem.
Tomēr problēmas Āzijā, iespējams, tikai tagad rodas. Klimata pētnieki visā pasaulē sākuši izzināt cita veida tvaikus (melno sodrēju un sulfātu mākoņus, ko gaisā izplata Indija un Ķīna, kur strauji attīstās rūpniecība), cerot tādā veidā gūt jaunu informāciju par citām reģionālajām laika anomālijām. Piemēram, Ķīnas ziemeļos pēdējos gados bijušas neparasti sausas vasaras, bet dienvidos samērā lietainas. Savukārt pašlaik Ķīnas ziemeļrietumos un vidienē plosās spēcīgas vētras, kas izraisījušas plašus plūdus.
