«Viss sākās ar to, ka man uzdāvināja datoru. Pieaugušo izglītības centrā (PIC) apguvu tā lietošanu, un tad sākās atkarība,» par sevi smaidot stāsta Dzintars Priednieks. Viņš ir viens sešpadsmit radošās studijas «Seniori Jelgavai» dalībniekiem, kuru kopdarbs – grāmata «Manas jaunības pilsēta Jelgava» – vakar tika prezentēts sabiedrībai.
Visi studijas dalībnieki atzina, ka strādājot ieguvuši jaunus draugus un domubiedrus, turklāt jaunās prasmes palīdz arī ikdienas dzīvē. Atmiņas ietver laika posmu no pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigām līdz septiņdesmitajiem gadiem.Sešpadsmit autoru mozaīkaRaimonds Inne pierakstījis 18. novembra svētku iespaidus pirmajā Latvijas brīvvalstī. Tolaik vakarā svecītes mirdzējušas vai katrā logā un svētku ugunis rotājušas ne tikai centru, bet arī necilo Filozofu ielu. Savukārt Lilita Ozola stāsta par studentu dzīves tradīcijām, tostarp piecdesmitajiem gadiem, kad kā padomju impērijas lauksaimnieciskās ražošanas kāpuma brīnumlīdzeklis izmēģināta Kazahstānas stepju uzaršana. Helēna Stepiņa atmiņu skicē «Stāsts par mani, velosipēdu, Beriju un milici» raksta par savu ceļojumu 1953. gada 27. jūnijā no vecāku mājām Tērvetē uz Jelgavu, ko viņa ar divriteni veica trīspadsmit gadu vecumā. Pilsētā velosipēdu atņēmis milicis, un trīsdesmit kilometru atpakaļ uz mājām nācies iet kājām. Tā bijusi vēsturiski nozīmīga diena, ka, veicot Kremļa apvērsumu, par valsts nodevēju tika pasludināts Berija. Tas pārraidīts arī reproduktoros Jelgavas ielās. Savi stāsti ir arī pārējiem trīspadsmit projekta dalībniekiem.Darbam nav galaPIC Tālākizglītības nodaļas vadītāja Astra Vanaga teic, ka dažādās senioru izglītības programmās 2008. gadā bija iesaistījušies 144 jelgavnieki (2005. gadā – 42). Savas atmiņas pierakstījuši paši aizrautīgākie. Dažkārt vienam otram radušās šaubas: «Kas tad manā dzīvē bijis tik interesants, ka vajadzētu par to rakstīt?»Tomēr, uzticot savas domas datoram, atklājušies ļoti skaisti brīži, kas rada patiesu pārdzīvojumu un lepnumu par savu pilsētu. Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas vadītāja Aija Nadziņa vēlēja, lai darbs turpinās un veidojas šādu apkopoto atmiņu sērija.Grāmata sagatavota digitālā formātā kompaktdiskos un pieejama PIC mājas lapā. «Ja atradīsies sponsors, grāmatu varētu arī nodrukāt. Taču tā var turpināt dzīvot interneta vidē, kas tagad daudziem pensionāriem nav sveša,» saka PIC vadītāja Sarmīte Vīksna.
