Ar septembri mācības sākas ne vien skolās, bet arī pilsētas un rajona pieaugušo izglītības centros.
Ar septembri mācības sākas ne vien skolās, bet arī pilsētas un rajona pieaugušo izglītības centros.
Izglītība profesionālai izaugsmei
Ar septembri Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā mācīties sākuši dažāda vecuma jelgavnieki, kuri vēlas paplašināt, atjaunot vai apgūt jaunas zināšanas visdažādākajās jomās, lai sekmīgāk konkurētu darba tirgū. Jelgavas reģionālais izglītības centrs ir viens no labākajiem Latvijā. Ik gadus tur izglītojas ap 400 jelgavnieku.
Kā «Ziņām» pastāstīja Jelgavas reģionālā Pieaugušo izglītības centra direktors Armands Pavlovskis un Tālākizglītības nodaļas vadītāja Astra Vanaga, līdz šim visvecākais jelgavnieks, kas centrā mācījies, ir 82 gadus vecs profesors – viņš sekmīgi apguvis prasmi strādāt ar datoru. Tiem, kuri netic, ka mācības centrā var būt domātas arī viņiem, Astra Vanaga atgādina: pieaugušo izglītības centrā zināšanas apgūst cilvēki ar dažādu izglītību. Galvenais ir griba mācīties. Jaunieši, kuri tur papildina zināšanas, lielākoties ir ieguvuši vidējo speciālo izglītību, un viņiem trūkst praktiskas pieredzes. Zinātkārākās esot pusmūža sievietes. Viņas vēlas konkurēt darba tirgū vai arī mainīt savu dzīvi un profesiju. Astra Vanaga iesaka sievietēm apmeklēt «Sievietes personības un karjeras attīstības programmu», kas ļauj atgūt pārliecību par sevi un iemāca, kā uzvesties darba intervijā, kā motivēt darba devējam, ka esi izvēlētajam amatam vispiemērotākā kandidāte. Uzņēmīga sieviete no mājsaimnieces var kļūt arī par biznesa vadītāju.
Arī tad, ja darba stundas ir pārāk garas un vakarā laika mācībām neatliek, ideju par tālākmācīšanos centra darbinieki neiesaka atmest, jo ir iespēja mācīties arī vienu reizi nedēļā, sestdienās.
Pieaugušie visvairāk pieprasa angļu un vācu valodas kursus, viņi grib iemācīties strādāt ar datoru, apgūt grāmatvedību. Var izvēlēties arī daudz ko citu, piemēram, latviešu valodu (sagatavošanas programma paredz visu naturalizācijas eksāmenam vajadzīgo), psiholoģiju, lietvedību, floristiku vai daiļdārzniecību, katrs pēc savām interesēm. Svešvalodas apgūst apmēram desmit cilvēku grupās piecos līmeņos atkarībā no priekšzināšanām.
Lai cik plašs ir centrā pieejamo kursu klāsts, reizēm jelgavnieki interesējoties arī par ko neierastāku, piemēram, par bulgāru, ungāru, japāņu un ķīniešu valodu. Tad gan centra darbinieki iesaka meklēt kādu privātskolotāju, reizumis viņi pat zina to ieteikt.
Savu darbinieku izglītošanā aktīvāki kļuvuši uzņēmēji. Viņu pieprasītie un apmaksātie kursi veido 40 procentu no visiem centrā notiekošajiem. Savus darbiniekus Pieaugušo izglītības centrā izglīto Jelgavas Dome, arī VID, DET un citi uzņēmumi. Kursos darbinieki paplašina profesionālo redzesloku un padziļina zināšanas psiholoģijā un lietišķajā etiķetē.
Astra Vanaga uzskata, ka kursi piedāvā klausītājiem galvaspilsētas kvalitāti par provinces cenām. Speciālisti, kas lielākoties centrā strādā jau kopš 1997. gada, ar sava darba kvalitāti veido kursu popularitāti un labo reputāciju.
Paldies ar baltu sniega piku
Jelgavas rajona Padomes Pieaugušo izglītības centrs ir izveidots pašvaldību darbinieku izglītošanai, bet tas ir ieinteresēts ikviena pagasta iedzīvotāja tālākizglītošanā. Centra darbinieku pētījums «Pieaugušo tālākizglītības stratēģija Jelgavas rajonā» sniedz ieskatu pieaugušo izglītības problēmās, tāpēc tagad var nodrošināt plānveidīgāku un pieprasījumam atbilstošāku izglītību.
Jelgavas rajona Padomes Pieaugušo izglītības centra direktore Ingrīda Mikiško pastāstīja, ka pētījums, kurā aptaujāti 998 cilvēki 16 pašvaldībās, ļāvis saprast: rajona iedzīvotāju mazajai vēlmei izglītoties ir nopietni iemesli. Bieži vien pašvaldībās trūkst pieaugušo izglītošanā ieinteresētu organizatoru, kas varētu motivēt viņus papildināt zināšanas. Turklāt cilvēki naudas un transporta problēmu dēļ gribētu mācīties savā pagastā, bet ne skolas telpās un pie tās pašas skolotājas, kas māca viņu bērnu. Pagasts ir mazs, un cilvēkiem ļoti rūp, ko par viņiem domās citi. Laucinieki grib iegūt zināšanas, kuras varētu izmantot savā profesijā vai arī kuras viņiem ļautu iegūt labāku darbu.
«Cilvēki ir skeptiski, viņi ir pieredzējuši, ka būt gudrākam ne vienmēr nozīmē iegūt labāku darbu. Tāpēc viņiem nav vajadzības krāt sertifikātu kaudzes,» stāsta Ingrīda Mikiško. Ar rūgtumu viņa izsakās par tiem uzņēmējiem, kuri pat nepamana, ka viņu darbinieki mācās, nepaslavē viņus. Cilvēkam taču ir vajadzīga vadītāja atzinība.
Pētījums ir pierādījis, ka mācīties visvairāk grib pusmūža sievietes, vīrieši ir daudz inertāki. Pašlaik trūkst arī viņiem piedāvājamu kursu.
Pieaugušo izglītošanu laukos veicina arī pašvaldības vadītāja ieinteresētība. Tad var slēgt sadarbības līgumu. Īpaši veiksmīga esot bijusi sadarbība ar Līvbērzes un Vilces pagasta pašvaldību priekšsēdētājiem. Tās rezultātā līvbērznieki noklausījušies uzņēmējdarbības kursu, bet vilcēnieši apguvuši daiļdārzniecību. Pašvaldības uzdevums nav finansēt iedzīvotāju tālākizglītību, pietiek, ja pagasts nodrošina telpas vai sedz lektoru transporta izdevumus. Savukārt izglītības centrs ir gatavs veidot pieprasījumam atbilstošas kursu programmas un nodrošināt kvalificētus lektorus, kā arī mācīt pieaugušo izglītības organizatorus.
Ingrīda Mikiško atzinīgus vārdus saka par lauku sieviešu klubiņiem, skolotājiem un citiem aktīvistiem, kas piezvana un ik palaikam apjautājas, kas jauns, vai arī nāk ar savu iniciatīvu kursu veidošanā.
Pašvaldību darbinieku mācību ietvaros centrs organizē sociālo darbinieku, bāriņtiesu vadītāju, kultūras darbinieku un bibliotekāru tālākizglītību, raksta starptautiskus projektus un iegūst finansējumu citu profesiju cilvēku mācīšanai. Pagājušajā gadā Jelgavas rajona Padomes Pieaugušo izglītības centrs devis iespēju kursos mācīties 985 cilvēkiem.
Lai gan valsts līmenī pieaugušo izglītošana vēl neesot īsti sakārtota, direktore atzīst, ka darbs bieži sniedz gandarījumu, jo ir patīkami redzēt, ka astoņu bērnu māte pēc psiholoģijas kursa noklausīšanās atrod darbu, bet piecdesmitgadīga sieviete pateicībā par motivāciju dzīvei sajūsmā uzdāvina… sniega piku.
